Aizvadītajā piektdienā Eiropas Parlamenta informācijas birojā Rīgā notika Reģionālo mediju diena. Ar žurnālistiem tikās Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa), Inese Vaidere (Eiropas Tautas partija), Andrejs Mamikins (Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa), kā arī dažādu nozaru speciālisti.
Sarunas pirmajā daļā visi uzaicinātie EP deputāti runāja par migrācijas jautājumiem. EP deputāts Roberts Zīle tos skatīja no Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas skatpunkta.
Visu izšķir iekšpolitika
Atklājot, kāpēc daudzi jautājumi attiecībā uz migrācijas problēmām Eiropā šogad ir mainījušies, Roberts Zīle minēja Vācijas, Francijas un citu lielvalstu iekšpolitisko nostāju. „Motivācijā par patvēruma meklētāju nākotni visu izšķir šo konkrēto lielvalstu politiskās intereses un attiecīgo līderu nostāja. Bieži vien ļoti svarīgie lēmumi par patvēruma meklētāju plūsmu, kas ienāk Eiropā, īpaši Vācijā, tiek ietērpti skaistās frāzēs par Eiropas solidaritāti, vērtībām un tamlīdzīgi, taču nez vai ir samērojami ar kāda kompromisa atrašanu, Eiropas Savienības ārējās robežas stiprināšanu un nelegālā biznesa pārtraukšanu."
Atsaucoties uz Newsweek žurnālista Alex Perry izpētes rakstu, kas sniedz ieskatu bēgļu tirdzniecības biznesā, deputāts minēja statistiku, ka būtiskākās tēmas pēdējo divu gadu laikā, kas Eiropas pilsoņu acīs kļuvušas svarīgas, ir divas: migrācija un terorisms.
Migranti un kontrabandistu bizness
Kā vēsta Newsweek, migrantu pārvadāšana pār Vidusjūru ir kļuvusi par labi organizētu struktūru. Tajā darbojas vairākas lielas kriminālas organizācijas, tai skaitā Sicīlijas mafijas bandas, kuru kopējais apgrozījums ir aptuveni 7 miljardi dolāru gadā. Tātad tas kļuvis ienesīgāks bizness par narkotikām.
Viens no ietekmīgākajiem kontrabandistu tīkliem ar sakariem gan Āfrikā, gan Eiropas valstīs piedāvā „visu iekļautu", „vienas pieturas punkta" pakalpojumus – apmešanās vietas, transportu, pārtiku un tā tālāk.
ES plāns spridzināt viņu kuģus kontrabandistus nesatrauc – jau tagad tiekot izmantotas vecākās koka laivas un lētākie piepūšamie plosti.
Sīrieši maksā vairāk, lai atrastos kuģu augšējos līmeņos. Tiek uzrunātas ģimenes, apsolīts, ka bērniem būs bezmaksas transports (par kuru beigās tomēr jāmaksā vai bērni tiek turēti „noliktavās", kamēr tos izpērk), un garantēts patvēruma statuss Eiropā (kas ir meli).
– Visu cieņu cilvēkiem, kuri mūk no kara, – piebilda Roberts Zīle. – Bet ļoti liels īpatsvars starp patvēruma meklētājiem ir ekonomiskie bēgļi, kas brauc konkrēti uz Vāciju vai Zviedriju.
Eiropas Komisijas projekts
Roberts Zīle uzsvēra, ka Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera vadībā izstrādātais projekts šā gada maijā, kad patvēruma meklētāju krīze saasinājās, politiski visu akcentu lika uz patvēruma sadali starp valstīm. Vācijas iekšienē patvēruma meklētāji tiek sadalīti starp zemēm, un līdzīgi tas tiek piedāvāts darīt starp ES valstīm. – Ja patvēruma meklētājs ir novietots vienā no Vācijas zemēm (tāpat tas pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma būs Eiropā), iegūstot bēgļa statusu, šis cilvēks nevarēs braukt uz citurieni, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu vai darbu citur (citā valstī), – skaidroja Roberts Zīle. – Gaidas, ko izplata Latvijā, ka mēs tikai uz brīdi patvēruma meklētājus paņemsim savos „Muceniekos" un gan jau pēc tam viņi dosies no Latvijas projām, ir nepamatotas. Tiklīdz patvēruma meklētājam tiks iedots bēgļa statusu apliecinošs dokuments, uz Vāciju vai citu pārtikušu Eiropas valsti viņš vairs doties nevarēs. Patvēruma meklētājs iegūs nevis Eiropas Savienības, bet konkrētās valsts bēgļa statusu.
Prioritāšu maiņa
Prioritāšu pagriešanu Eiropā lielā mērā ietekmēja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, kas akcentēja, ka Eiropas Savienības līderiem ir jāpalīdz ES atgūt kontroli pār tās ārējām robežām. Tusks arī aicināja izbeigt savstarpējo apvainojumu un pārpratumu loku, kas grauj ES centienus atrisināt lielāko bēgļu krīzi Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Konflikti Tuvajos Austrumos, īpaši Sīrijā un Irākā, drīzumā nebeigsies, tas nozīmē, ka jārunā par miljoniem, nevis tūkstošiem potenciālo bēgļu, kas centīsies nokļūt Eiropā. Patvēruma meklētāju skaita pieaugums ir daļa no politiskā spiediena, ko veic trešās valstis, un tam ir hibrīdkara pazīmes.
Roberts Zīle uzsvēra, ka pēc Donalda Tuska teiktā galvenais akcents šobrīd ir nodrošināt Eiropas Savienības ārējo robežu aizsardzību.
Dažādi jautājumi
Atbildot uz jautājumu, kāpēc Irākas pilsoņi lielā skaitā dodas ap Bosnijas līci nevis uz Zviedriju, bet Somiju, Roberts Zīle skaidroja, ka Zviedrijai ir atpakaļnosūtīšanas līgums ar Irāku, bet Somijai tāda nav. Vēl būtiska lieta, ko nemēdz īpaši uzsvērt, ir jautājums, kāpēc Grieķijas robeža ir pilnībā atstāta novārtā. – Pašlaik Eiropas Savienībā pastāv Dublinas konvencija, kuras viens no pamatprincipiem ir tāds, ka tā ES dalībvalsts, kurā patvēruma meklētājs ienācis vispirms, ar viņu arī strādā – ņem pirkstu nospiedumus, izskata, vai viņš ir bēglis utt. Ja konkrētais cilvēks no pirmās valsts ir pamanījies nokļūt citā ES dalībvalstī, viņš jāsūta atpakaļ, – skaidroja EP deputāts. – Tomēr Eiropas Savienības „tēvi" nolēma, ka uz Grieķiju šis „transfērs" neattieksies – Grieķijā bija krīze, un uz turieni patvēruma meklētājus atpakaļ nesūtīs.
Jautāts par Krievijas lomu migrācijas jautājumos, Roberts Zīle neslēpa, ka tā ir ievērojama. „Krievijas iesaistīšanās agresijā Sīrijā, izaicinot Rietumus un radot nestabilitāti, protams, patvēruma meklētāju skaitu no šīs zemes tikai palielinās. Tas iznīcina pašu šo zemi, jo sirmgalvji uz Eiropu nenāk, pamatā nāk jauni vīrieši."