25. septembrī vienlaikus astoņās pilsētās – Rīgā, Salaspilī, Jelgavā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Ventspilī un Valmierā – notika ikgadējie Zinātnieku nakts pasākumi.
Zinātnieku nakts ir Eiropas līmeņa pasākums, kuru organizē Valsts izglītības attīstības aģentūra sadarbībā ar Latvijas augstskolām, zinātniskajiem institūtiem un muzejiem. Ar šo pasākumu Latvija iekļaujas to daudzo Eiropu valstu – Eiropas Zinātnieku nakts organizētāju – skaitā, kuras septembra nogalē rīko dažādus pasākumus vairāk nekā 200 Eiropas pilsētās, lai atraktīvā veidā skaidrotu zinātnes sasniegumus un ļautu ielūkoties zinātnisko laboratoriju darba noslēpumos. Šogad Zinātnieku nakts aktivitātes Latvijā bija veltītas gaismas tematikai, jo 2015. gads ir pasludināts par Starptautisko gaismas un gaismas tehnoloģiju gadu.
Zinātnieku nakts – tā ir iespēja ienirt interesantā, aizraujošā un pat mistiskā zinātnieku dzīvē un katram dalībniekam atklāt sev ko jaunu. Atklāt lietas, bez kurām mūsu ikdienas dzīve šodien vairs nav iedomājama un kuras mums ir pieejamas, pateicoties zinātnes sasniegumiem. Tāpat tā ir jauna iespēja iepazīties ar jaunām tehnoloģiju idejām, kas, arī pateicoties zinātnei, var ienākt mūsu sadzīvē.
Madonas pilsētas 1. vidusskolā jau par tradīciju ir kļuvis brauciens uz Zinātnieku nakts pasākumiem, kuros mūsu skola piedalījās jau devīto reizi. Šogad pavisam 28 mūsu skolas 9.-12. klašu skolēni skolotāju Marijas Deigeles un Zandas Āboliņas vadībā devās mācību ekskursijā uz Rīgu. Tika apmeklēts Transporta un sakaru institūts, kur noskaidrojām, kā notiek informācijas pārraidīšana, izmantojot optisko šķiedru, un arī mēs piedalījāmies eksperimentos ar šķiedru optikas sensoru.
LU Fizikas un matemātikas fakultātē ar dažādu eksperimentu palīdzību mēs uzzinājām, kā iespējams gaismu pārvērst enerģijā, lai tā ražotu elektrisko strāvu. Varējām apskatīties, no kādām sastāvdaļām tiek veidoti neona stienīši, kas spīd tumsā, – to sastāvā ir 30% ūdeņraža peroksīda šķīdums un speciālas krāsvielas, kas kopā veido luminiscējošu vielu. Uzzinājām, kas ir hologrāfija – attēla kodēšana ar gaismu, kur uz speciālas virsmas ar gaismas stara palīdzību iekodē sev nepieciešamo attēlu, tāpat arī ar gaismu atkodē, lai varētu to redzēt. Pielietojums ir ļoti plašs, jo ar hologrāfiju mēs saskaramies katru dienu, tā ir gan uz naudas, gan personu apliecinošiem dokumentiem, bet īpaši labi to var saskatīt ar ultravioleto starojumu. Pārsteidza neredzamās vitrīnas – īpašā Latvijā radītā vakuuma iekārtā uz stikla tiek uzputināta vairāku metālu kārta, kas kopumā nepārsniedz 400 daļu no cilvēka mata biezuma. Šī tehnoloģija mazina gaismas laušanu, un stikls kļūst astoņas reizes caurspīdīgāks.
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā BIOR apskatījāmies, kā aug un attīstās baktērijas. Izrādās, ka tās vairojas gaismas ietekmē un var dzīvot ļoti ilgi, ja ir nepieciešamais mitrums un siltums. Tāpat uzzinājām, kāds apgaismojums ir nepieciešams cilvēkam, lai tas, pēc iespējas mazāk kaitējot sev, varētu strādāt telpā pie datora. Uzskatu, ka informācija par apgaismojumu bija pamācoša, jo ne vienmēr mēs izvēlamies pareizus apgaismes ķermeņus telpām, kurās tiek ilgstoši strādāts.
Atpakaļceļš pagāja ātri, jo savstarpēji dalījāmies ar spilgtajiem iespaidiem un apspriedām jauniegūto informāciju. Mēs visi ar nepacietību gaidām nākamo gadu, jo gribam braukt uz Zinātnieku nakti atkal.