Prātojot, kā gardā veidā pagatavot kārumus un uzglabāt dabas veltes lietošanai ziemā, uzmanību piesaistīja augļu un dārzeņu žāvētāji. Zināms, ka žāvēšana, kaltēšana ir vissenākais ziemas krājumu gatavošanas paņēmiens, turklāt arī vērtīgākais – kaltēšanas procesā no ogām, augļiem, dārzeņiem tiek atdalīts ūdens, un tajos koncentrētā veidā paliek tikai uzturvielas.
Žāvēšanu vai kaltēšanu var veikt gan dabiskā, gan mākslīgi radītā siltumā. Mājas apstākļos žāvēšanai izmanto cepeškrāsni, maizes krāsni, sakarsētu plīts virsmu vai parasto istabas krāsni, taču mūsdienās moderns risinājums ir arī augļu žāvējamās ierīces. Turklāt žāvētāji ar karstā gaisa plūsmu Latvijā nemaksā nemaz tik dārgi – lētākie eksemplāri var maksāt pat ap 20-30 eiro. Jo augstāka cena, jo ierīcei parasti ir vairāk nodalījumu, režīmu un lielāka jauda.
Gardi našķi ziemai
Par augļu žāvētājiem pozitīvas atsauksmes izteica arī laikraksta „Stars" lasītāji. Jānis pastāsta: „Mēs ģimenē augļu žāvētāju izmantojam aptuveni divus mēnešus. Iegādājāmies mazliet dārgāku, par 150 eiro, lai tas būtu jaudīgāks un process notiktu ātrāk, mazāk patērējot elektroenerģiju. Esam kaltējuši ābolu šķēlītes, ogas; piemēram, āboli vidēji izkalst nakts laikā. Tas ir atkarīgs no augļa vai ogas – jo tas ir sulīgāks, jo ilgāk žāvēsies. Šobrīd visvairāk esam iecienījuši pagatavot augļu pastilas. Sablenderē dažādas ogas, masu izklāj uz cepampapīra un plāti ievieto žāvētājā. Kad masa ir izkaltusi, to sarullē garā desiņā, tad sagriež mazākos rullīšos, ko var ēst kā konfektes, kas ir dabiskas un ļoti gardas." Gatavojot pastilas, var variēt gan ar garšu (piemēram, zemeņu, aveņu, upeņu, melleņu vai ābolu-banānu), gan klāt piebērt sezama sēkliņas, lai našķis sanāk vēl interesantāks garšas kārpiņām. Jāatceras – jo ogas skābākas, jo tām tomēr klāt jāpieber mazliet cukura (pēc garšas), kamēr, piemēram, zemeņu pastilām cukurs īpaši nav nepieciešams.
Arī Agnese atzinīgi novērtē dažādos veidus, kā augļu žāvētājā var pagatavot dabas veltes, saglabājot vērtīgos vitamīnus un uzturvielas: „Esam kaltējuši ābolus, ārkārtīgi gardi sanāk bumbieri, cidonijas, tāpat var izžāvēt sēnes, mežrozītes. Nekāda sarežģīta iepriekšējā apstrāde nav nepieciešama, vien jāsagriež augļi, dārzeņi vai sēnes šķēlēs. Arī cukuru vai sāli nepievienojam, jo tāpat viss sanāk dabiski garšīgs. Neko vēl nav sanācis nolikt uzglabāšanai, jo pagatavotais ātri aiziet un tiek nokraukšķināts. Esmu dzirdējusi, bet vēl neesmu pamēģinājusi izkaltēt zāļu tējas – teic, ka žāvētājā tās sanāk aromātiskākas. Tāpat uz priekšdienām vēl gribēšu izmēģināt pagatavot rabarberu sukādes – rabarberi jāsagriež gabaliņos, jāsasaldē, jāatlaidina, jāsacukuro, jānolej liekais šķidrums un jāliek kaltēties. Sanāk gards, dabisks kārums."
Žāvēšanas pamatprincipi
Kā notiek žāvēšana elektriskajā augļu un dārzeņu žāvētājā? Siltais gaiss brīvi pārvietojas ierīcē starp sildīšanas spirāli un produktu slāņiem ar noteiktu temperatūru. Šādā veidā dārzeņi, augļi un sēnes minimāli zaudē vitamīnus un uzturvielas. Žāvēšana ļauj visa gada garumā gatavot veselīgu pārtiku, neizmantojot kaitīgas ķimikālijas. Ar šo ierīci var arī kaltēt pat puķes un ārstniecības augus.
Speciālisti ieteic pirms žāvēšanas nomazgāt produktus un kārtīgi noslaucīt tos sausus. Produkts ir jāsagriež mazākās šķēlītēs – žāvēšanas laiks ir atkarīgs no ūdens satura produktā un šķēlīšu biezuma. Ja produkti ir dažāda biezuma, tad biezākos var novietot uz zemākā sieta, tuvāk spirālei. Žāvēšanas laikā tiek ieteikts periodiski nomainīt sietu novietojumu, lai iegūtu vienādu žāvējumu.
Ne velti lietotāji novērtē elektrisko žāvētāju, jo tajā atliek vien ielikt augļu vai dārzeņu gabaliņus un noregulēt vēlamo temperatūru (sākumā +50°C, vēlāk +40, +35°C), un pēc noteikta laika tie būs gatavi. Žāvējot produktus cepeškrāsnī vai uz malkas plīts, regulāri jāpieskata temperatūra, citādi visbiežāk dabas veltes vienkārši izcepas, jo krāsns vai plīts procesa laikā pārāk sakarsusi. Savukārt elektriskajā žāvētājā viss notiek ar vienmērīgu karstā gaisa plūsmu, kas pasargā produktus no pārcepšanās un palīdz saglabāt vairāk vitamīnu un bioloģiski aktīvo vielu.
Ko var žāvēt?
Pēc apraksta jāsecina, ka izžāvēt patiesi var visu: burkānus, bietes, sīpolus, papriku, tomātus, garšaugus, mārrutkus, baklažānus, brokoļus, sēnes, ziedkāpostus, gurķus, kartupeļus u. c. Tāpat: ābolus, bumbierus, plūmes, aprikozes, banānus, ananasus, vīnogas (liek veselas), apelsīnu šķēlītes, dzērvenes un visdažādākās ogas.
Jāpiebilst, ka visgrūtāk izžāvēt ir mīkstos augļus, piemēram, plūmes. Tāpēc žāvētājā noteikti nevajadzētu ievietot pārgatavojušos produktus. Tāpat jāatceras, ka cietāki dārzeņi sākumā jāblanšē, tad tos var likt žāvēties.
Atceries!
Savītuši vai nekvalitatīvi augļi/dārzeņi nespēs nodrošināt labu galaprodukta garšu; savukārt vēl negataviem augļiem/dārzeņiem nav pilnībā izveidojušās to raksturīgās garšas un krāsas īpatnības, tāpēc žāvēšanas laikā tās var pasliktināties.
Pārgatavojušies produkti vairumā gadījumu kļūst cieti un šķiedraini vai arī pārlieku mīksti un poraini.
Pirms žāvēšanas produkti jāsagriež mazākos gabaliņos – aptuveni 4 līdz 7 mm biezās šķēlītēs.
Gabaliņus liekot uz paplātēm, jāseko līdzi, lai tās nebūtu pārpildītas – gaisam ir brīvi jāplūst ap produktiem.
Apakšējā žāvētāja daļā gaiss ir karstāks un sausāks, tādēļ žūšanas process ir ātrāks – ja vēlas nodrošināt vienmērīgu produktu žūšanu, laiku pa laikam virsējās paplātes jāsamaina vietām ar apakšējām.
Kad produkti ir izžāvēti, tie jāatdzesē un tad jāievieto hermētiski noslēdzamos traukos istabas temperatūrā.