INDRU ROĢI šonedēļ sastapām Bērzaunes bēbīšu skolā „Pasaciņa", kur ilggadējā šuvēja gan mammām, gan bērniem ierādīja, kā no filca pagatavot vienkāršas pirkstiņu lellītes.
Indra atzīst, ka radošās idejas pašdarinātiem nieciņiem aizgūst tandēmā ar meitu Zandu Roģi, un parasti mājās top kopdarbs. Tā arī ideju par pirkstiņu lellītēm Zanda esot noskatījusi Madonas bēbīšu skoliņā, to tālāk nodevusi mammai Indrai, kam aiz muguras ir ilga praktiskā pieredze šūšanā un rokdarbu darināšanā. – No filca izgriež formiņu, sašuj uz pirkstiņa uzmaucamu „kabatiņu", tai virsū uzlīmē actiņas, piešuj austiņas, astīti. Tā var izveidot dažādus dzīvnieciņus, interesantus tēlus – var spēlēt teātri, lasīt pasaku bērnam un tamlīdzīgi, – pastāsta Indra Roģe.
Viņa secina – kopš piedzimis mazdēliņš Mārcis, ģimenē jo sevišķi novērtē pašdarinātas rotaļlietas, attīstošās spēles. Tā savā ziņā ir gan sadzīves lietu otrreizējā izmantošana, gan iespēja ietaupīt līdzekļus. Indra Roģe turpina: – Piemēram, veikalā ieraudzīju attīstošo rotaļlietu – kubu. Uz katra sāna ir savs uzdevums – jāsasien aukliņa, jāaizspiež podziņa, jāpačaukstina ziedlapiņa, kurā iešūts konfekšu papīriņš, un tamlīdzīgi. Līdzīgu noteikti vēlos uzšūt pati savam mazbērnam, un arī jebkura mamma to var darīt, tādējādi ietaupot pārdesmit eiro. Ir tikai jāpadarbojas, kamēr bērns guļ, aiz „nav, ko darīt". Tāpat šobrīd mājās jau top šūta grāmatiņa bērnam, kur katrā lapā ir dažādi uzdevumi.
Mūsdienās internets patiesi ir pilns ar dažādām idejām, kurām ir arī pamācības. Indra Roģe uzskata, ka tā ir tikai darīšanas vaina, ja veikalā bērnam jāpērk dārgas plastmasas mantas. – Mēs taču pašas tik daudz ko mākam! Es noteikti dodu priekšroku pašdarinātām lietām, jo sevišķi rotaļlietām, jo tās taču ir mūsu bērniem. Visi bērniem domātie priekšmeti ir mazi, tāpēc, tos šujot, krietni jāpiedomā, lai būtu ērti pirkstiņiem, bet arī lai viss būtu labi nostrādāts, neko nevarētu noraut, – uzsver Mārča vecmāmiņa. Lai pats kaut ko darinātu, jo sevišķi sīkas detaļas, protams, nepieciešama liela pacietība. Indra Roģe vērtē, ka viņa to savā bērnībā iemācījusies Birutas Lūses vadītajā aušanas pulciņā.
Indra Roģe atminas, ka mācīties par šuvēju gājusi ar domu, lai sevi skaisti varētu sapost, bet tālāk bija ieplānots apgūt citu profesiju. Viņa nosmej: – Bet kā jau jebkuram, kas sāk strādāt un sajūt savu naudiņu, tālākās mācības palika otrajā plānā.
Interesanti, ka arī abas meitas – Zanda un Marta – ir tendētas uz radošu darbošanos. Zanda Roģe vada bēbīšu skolu „Pasaciņa", kur regulāri organizē dažādas interesantas tikšanās un arī radošās nodarbības. Indra dalās pārdomās: – Ļoti priecājos par bērnu skoliņu. Skumji, ja kāds neatbalsta un teic – kam gan to vajag? Nevajag jau vienmēr tikai par sevi domāt. Es esmu ar visu sirdi un dvēseli tikai „par"! Šeit atbraucot, mans pirmais iespaids bija – es te vien ar mazbērniņu dzīvotos!
Savukārt meita Marta ir vizuālā tēla stiliste, kas māk pieskaņot gan frizūru, gan meikapu, gan apģērbu.
Kādreizējai šuvējai pašai rokdarbi šobrīd vairāk ir kā brīvā brīža nodarbe. – Tagad jau krietni mazāk sanāk, bet tāpat ik pa laikam pa-knibinos. Šujmašīna nekur tālu nav nolikta, darba kārtībā tā ir jebkurā laikā. No tā arī nekad nebūtu aizgājusi, bet mani neapmierina nodokļu sistēma. Neviens pašnodarbinātais, domāju, nav sevišķi sajūsmā, kad viņam jāiet pensijā. Pašnodarbinātais nezina, kas ir slimības lapa, apmaksāts atvaļinājums. Savulaik strādāju, šuvu, skrēju uz darbu, nebija ne brīvdienu, nekā. Tāpēc izlēmu, ka laikam gribu dzīvot mazliet citādāk. Tagad strādāju „Supernetto" veikalā, esmu maiņu vadītāja. Ir konkrēta alga, zinu, kas ir atvaļinājums, ir samaksāti nodokļi. Tas mani ļoti apmierina. Brīvos brīžus pavadām kopā ar ģimeni, ir mazbērniņš, dārza darbi. Braucam ekskursijās, atpūšamies – cenšos atgūt nokavēto, – teic Indra Roģe.