1. oktobrī beidzās Madonas novada pašvaldības domes noteiktais pārejas periods, kas deva iespēju daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem piemēroties jaunajai sadzīves atkritumu apsaimniekošanas aprēķināšanas kārtībai, proti, iepriekš bija uz normatīva 1,6 m3 gadā balstītais mēneša maksas aprēķins, tagad – samaksa par konkrētajā mēnesī saražoto atkritumu daudzumu.
Dažas mājas ar atkritumu apsaimniekotāju par samaksu „pēc fakta" vienojās, negaidot pašvaldības noteikto termiņu, bet liela daļa māju vecāko aktīvi rīkojās, lai vēl tikai atrastu optimālo risinājumu, un izvēlējās slēdzamus konteinerus, lai tajos atkritumus mestu tikai konkrētās vai vairāku māju iedzīvotāji, ja vien mājas pagalmā bija iespējams konteineriem atrast vietu. Dažviet risinājums arī pēc 1. oktobra vēl tikai tiek meklēts, un par šo jautājumu, cik un kurās vietās pilsētā ierīkot norobežotus atkritumu konteineru laukumus, Madonas novada pašvaldībā notiek diskusijas.
Taču visus šai ziņā ir pārspējusi trīs māju (Saules ielā 41a, Saules ielā 41b un Veidenbauma ielā 9) vecāko, to apsaimniekotāju un pārstāvju – Marijas Miglones, Ivara Grandāna, Maijas Ančupānes un Vijas Cēbergas – enerģiskā rīcība, kuri īsā laikā – līdz 1. oktobrim – spēja vienoties par konteinera novietnes izbūvi ar bīdāmu sienu, saskaņojot arī visas nepieciešamās formalitātes, konteineru novietnes skici un projektu ieskaitot. Turklāt atslēgu vietā izvēloties modernu risinājumu – čipu.
Kā sarunā atzina arī Madonas novada pašvaldības izpilddirektors Āris Vilšķērsts, tā ir mūsdienīga pieeja un ļoti ērta sistēma arī iedzīvotājiem. Pat, ja tā tiks sabojāta, visiem čipi nebūs jāmaina, vajadzēs salabot tikai pašu slēdzeni. Turpretī, ja tiek sabojāta vai atlauzta atslēga, būs jāpievīlē jaunas atslēgas visiem iedzīvotājiem, un tas izmaksās dārgāk.
Tagad, pabraukājot pa Madonu, daudzviet pirmais, kas piesaista uzmanību, ir konteineru izvietojums pie daudzdzīvokļu mājām ar piekārtām atslēgām vai bez tām. Izskatās, ka atkritumu apsaimniekošanā Madonā ir sākušies „jauni laiki", bet diez vai tas ir ieguvums Madonas pilsētas ainavai, un arī iedzīvotājiem tas sagādā lielas neērtības.
Lielai daļai uz mājai piesaistīto konteineru laukumu tagad jādodas ar atslēgu vai čipu rokās. Uzstādītajās videonovērošanas kamerās vai cītīgi pierakstot automašīnu numurus, pastiprināta uzmanība tiek pievērsta katrai „aizdomīgai" personai, kas piebrauc ar mašīnu vai konteineru laukumā ierodas kājām ar atkritumu maisu rokās. Madona ir maza pilsēta, un iedzīvotāji savas mājas iedzīvotājus tomēr atpazīst „pēc skata", pat ja nezina viņa vārdu vai uzvārdu. Savukārt Madonas novada pašvaldības kārtībnieki noskaidro, vai šīs personas ir tiesīgas mest atkritumus mājai piesaistītajos konteineros, bet Madonas novada pašvaldības administratīvā komisija izskata atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumu lietas. Turklāt ne tikai Madonas pilsētā, bet arī pagastos.
Kā pastāstīja Madonas novada pašvaldības administratīvās komisijas priekšsēdētāja Ruta Vizāne, šogad saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu ir izskatītas piecas administratīvo pārkāpumu lietas. Divi administratīvo pārkāpumu protokoli sastādīti Barkavas pagastā pēc LAPK 75. panta 2. daļas – nav noslēgti līgumi (vienam uzlikts naudas sods 70 eiro, otram izteikts mutvārdu aizrādījums, jo līdz izskatīšanas dienai līgums bija jau noslēgts). Divi administratīvo pārkāpumu protokoli sastādīti Aronas pagastā pēc LAPK 75. panta 2. daļas – nav noslēgti līgumi (abiem mutvārdu aizrādījums). Viens administratīvo pārkāpumu protokols sastādīts Madonā pēc APK 75. panta 1. daļas – izmesti atkritumi tam neparedzētā vietā (naudas sods 70 eiro).
Interesanti, ka nebūt nav tā, kā dažs vides piesārņotājs, izmetot atkritumu maisu, kur pagadās, varbūt iedomājas, ka paliks nezināms. Viņu itin bieži ļoti labi varot noskaidrot, ielūkojoties „lācītim vēderā" jeb atkritumu maisā, kur dažkārt nesaplēsti tiek izmesti komunālo pakalpojumu rēķini, skolēnu burtnīcas, grāmatas un citi lietiskie pierādījumi ar konkrētiem uzvārdiem un adresēm.
Bet veikto darbu Saules ielā 41a, Saules ielā 41b un Veidenbauma ielā 9, pārejot uz jauno sadzīves atkritumu samaksas aprēķināšanas kārtību, var tikai apbrīnot. Ne tikai izbūvēta konteineru novietne ar pieeju konkrēto triju māju iedzīvotājiem, bet veiktas arī citas aktivitātes un priekšdarbi. Marija kopā ar Maiju, pirms ievietot konteinerus novietnē, tos kārtīgi izmazgāja un pat izberza ar slotām. Cik ilgi tie būs tīri, tagad jau būs atkarīgs no pašiem iedzīvotājiem – kādos maisos atkritumi tiks izmesti. Konteineri tiks izvesti divas reizes nedēļā – pirmdienās un piektdienās.
Ir arī citi pamanāmi uzlabojumi. Izbūvējot jauno novietni, tika likvidēta blakus esošā izgāztuve, kur līdz tam regulāri tika izmestas gan riepas, logi un citi lielgabarīta priekšmeti, gan zari un zāle. Šī teritorija tagad ir norobežota un uzlikts uzraksts, ka mest atkritumus nedrīkst. Pagaidām neviens to nav arī darījis, bet pavasarī tur tiks iestādīti košumkrūmi un citi augi.
Novietnē tiks izlikts arī iedzīvotāju informācijas dēlis ar informāciju par konteineru lietošanas noteikumiem, kuri ir jau izlikti katrā kāpņu telpā. Iedzīvotāji ir arī informēti, ka viņiem ir jāziņo SIA „Madonas namsaimnieks" par iedzīvotāju skaita izmaiņām dzīvoklī, jo no tā būs atkarīga maksa par atkritumiem. Patlaban trijās mājās ir 189 iedzīvotāji, un to skaits pēc precizēšanas ir palielinājies par 16. Informācijas dēlī tiks arī atspoguļots, cik konteineru konkrētajā datumā tiks izvesti.
Kā atzina Ivars Grandāns, konteineru novietne tika izbūvēta, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar Madonas novada pašvaldību.
– Liels paldies Madonas novada pašvaldības izpilddirektoram Ārim Vilšķērstam par „zaļo gaismu" šim projektam; Madonas pilsētas pārvaldniekam Guntim Ķeverim – par atļauju ielas braucamajā daļā likvidēt „saliņu" un par tās asfaltēšanu, tā atvieglojot atkritumu savācējmašīnām piebraukšanu pie novietnes, kā arī paplašinot iespējas brauktuves malās novietot personīgās automašīnas. Patlaban precizējam novietnes izbūves kopējo izmaksu tāmi. Ļoti ceram, ka kādu daļu no tām segs arī Madonas novada pašvaldība, ņemot vērā, ka tā ir izbūvēta uz pašvaldībai piederošas zemes un tas ir ieguldījums nākotnē, jo tiek sakārtota pilsētvide un ievērojami samazinātas iespējas blakus konteineriem veidot neglītas atkritumu kaudzes, – akcentēja Ivars Grandāns.