Pagājušajā nedēļā Madonas Valsts ģimnāzijā tika atklāta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ceļojošā izstāde "Baltijas Brīvības ceļš", kuras uzstādīšanā un vēlāk arī sarunā ar ģimnāzijas skolēniem piedalījās pirmais Latvijas Tautas frontes (LTF) priekšsēdētājs Dainis Īvāns un LTF frakcijas vadītājs Augstākajā Padomē (AP) Jānis Dinevičs.
Atskatu uz šo pasākumu sniedzām jau 25. septembra laikraksta numurā, taču bijušie AP deputāti, kas piedalījās arī vēsturiskajā balsojumā par Latvijas neatkarību, tiekoties ar skolēniem, runāja ne tikai par pagātnes notikumiem. Pēc skolēnu aicinājuma abi bijušie politiķi atklāja arī savu viedokli šobrīd aktuālajā bēgļu krīzes jautājumā, kas, kā sarunas gaitā atklājās, ir visai atšķirīgs. Ar šo viedokli vēlos iepazīstināt arī laikraksta lasītājus. Kas zina, varbūt tas arī pašiem ļaus vieglāk formulēt savu nostāju nebūt ne vienkāršajā jautājumā.
Drauds latviskajai kultūrvidei
Jānis Dinevičs atzina, ka piegājiens, kādā šobrīd tiek risināta bēgļu problēma, ne tuvu nav tas labākais un Latvijas interesēm atbilstošākais.
– Jā, mēs varam uzņemt bēgļus, un droši vien to arī darīsim, taču masveida bēgļu uzņemšana nav tas, uz ko Latvijai būtu jāvirzās. Es uzskatu, ka tas, kas šobrīd notiek, ir raksturojams kā traģēdija un tā nav tā Latvija, par kuru balsoju 4. maijā. Nevēlos šeit minaretus. Kā jau minēju, esmu gatavs, ka zināms skaits bēgļu būs jāuzņem, pat ja zibenīgi apaugs ar ģimenes locekļiem un kopējais bēgļu skaits sasniegs vismaz pāris tūkstošu, taču kategoriski iestājos pret to, ka tiek mainīta Latvijas kultūrvide, kategoriski esmu pret to, ka man tagad būtu jāsaprot pasaule no kaut kādām nelatviskām pozīcijām. Kad gājām uz savas valsts atjaunošanu, viena no pamatdomām bija, ka šī ir vienīgā vieta, kur attīstīties latviešu tautai, kur būs šī latviskā kultūrvide. Ja ES neradīs citu risinājumu bēgļu problēmai, gan latviskā kultūrvide, gan mūsu nacionālās intereses, manuprāt, būs apdraudētas, – savu viedokli pauda Jānis Dinevičs.
Viņš uzsvēra, ka Eiropas pieredze uzrāda vienu – migranti nav „eņģeļi", kurus „sliktie" latvieši neparko nevēlas uzņemt.
– Ar bēgļiem Eiropā vienmēr ir bijušas nopietnas problēmas, un tādā valstī kā Zviedrija šobrīd to ir pāri galvai. Dānija ir ierobežojusi pabalstus bēgļiem (kā zināms, arī Latvijas valdība pirms dažām dienām konceptuāli atbalstīja šādu lēmumu. – Aut.), jo ir skaidrs, ka vismaz 90% ir ekonomiskie migranti, nevis bēg no kara. Viņi dodas uz valstīm ar pietiekami augstu dzīves līmeni, lai ne par ko saņemtu pabalstus. Es kategoriski iestāšos pret to, ja Latvijas trūcīgajiem iedzīvotājiem ienākumi būs krietni zemāki par migrantiem, kuri šeit ieradīsies un neko nedarīs. Iebilstu arī pret bēgļu sadalījumu pēc kvotām. Šādas kvotas pēc būtības ir ANO vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pārkāpums. Neviens nevar neatkarīgai valstij (un par spīti tam, ka Latvija ir ES dalībvalsts, tā joprojām ir neatkarīga) uzspiest kaut kādas kvotas. Lai nebūtu šī starptautiskā pārkāpuma, Laimdotas Straujumas valdība nolēma, ka Latvija to dara „labprātīgi". Uz kāda pamata? Vai šajā jautājumā nebija jārīko referendums un vai Saeimā ievēlētajām partijām pašām tas nebija jāierosina, jo neviens pilsonis, piedaloties iepriekšējās vēlēšanās, nav deleģējis valdību pieņemt šādu lēmumu, – akcentēja Jānis Dinevičs.
Viņš minēja, ka Latvija pārdzīvos 1000 bēgļu uzņemšanu, par kuriem valdība ir devusi solījumu, taču, kā teica Rainis, „vēl cīņa nav galā un nebeigsies", jo šīm kvotām sekos nākamās.
Labā „pote"
Būtiski atšķirīgs viedoklis bēgļu jautājumā bija Dainim Īvānam, kas pēdējās dienās, to paužot arī intervijā „Latvijas Avīzei", interneta vidē izpelnījies visai asu atsevišķu cilvēku kritiku.
– Viedokļi bēgļu jautājumā ir dažādi, un man ir liels prieks, ka dzīvojam tādā valstī, kur šāda diskusija var notikt. Savulaik mājās runājām vienu, skolā – pilnīgi citu, un visiem tas likās pašsaprotami, ka runāt vienu un to pašu visur nav iespējams. Bēgļu jautājumā es nesaskatu neko traģisku. Tas ir dabisks process, kas norisinās pasaulē. Migrācijas „sprādzieni" ir bijuši vienmēr. Ja kaut kur ir bads, karš, nelabvēlīga vide, ir skaidrs, ka būs arī nelaimīgi cilvēki, kuri meklēs, kur palikt. Šajā kontekstā es vēlos runāt arī par mūsu atbildību. Pauls Raudseps žurnālā „Ir" nesen atskatījās uz kādu gadījumu, kuru droši vien nevēlamies atminēties. Viņš pieminēja 1938. gadu, kad Latvijas valdība neļāva Latvijas krastos piestāt laivai ar 77 ebreju bēgļiem, kas viņiem ļautu izglābties no holokausta. Vai mēs vēlamies šādu ksenofobisku sabiedrību? Iestājos par to, ka mums jābūt solidāriem ar pārējo Eiropu. Ir arī atšķirība starp šiem bēgļiem un cilvēkiem, kuri padomju laikā ik gadu 10 000-30 000 lielā skaitā ieplūda mūsu valstī. Neviens mums nevaicāja, vai šādu procesu vēlamies. Šie cilvēki nāca kā kungi un durvis spēra ar kāju. Lielākā daļa no guļamrajoniem, kuri būvēti no silikāta ķieģeļiem, tika celti tieši viņiem. Runājot par bēgļiem, kas šobrīd ienāks mūsu zemē, – Latvijai ir tiesības izstrādāt noteikumus to uzņemšanai. Manuprāt, svarīgākais ir neveidot geto, jo tad tiešām sāksies minaretu celtniecība un viņi jutīsies apspiesti. Bēgļiem jāļauj integrēties mūsu sabiedrībā. Otrkārt, integrācijai jānotiek uz valsts valodas un valsts skolu, nevis kaut kādu mazākumtautību skolu bāzes, – bēgļu jautājumā daudz atbalstošāku viedokli, nekā viņa LTF un AP kolēģis, pauda Dainis Īvāns.
Viņš arī piebilda, ka Latvijai kā ES dalībvalstij ir jāuzņemas atbildība un jāiesaistās kopīgu risinājumu meklēšanā.
– Bēgļu uzņemšanas process, protams, ir jāregulē, taču mēs nevaram tā vienkārši noraidīt cilvēkus, kuri meklē patvērumu. Vēl viens būtisks aspekts, par ko aicinu aizdomāties un ko ir paudis arī politologs Ivars Ījabs, ir tas, ka šī pirmā bēgļu „porcija", ko Latvija uzņems, var kalpot par labu „poti" tam, lai mēs vispār saprastu, kā šādās situācijās rīkoties, jo aizliegums nav risinājums. Sprādzienbīstamas situācijas, ko pasaulē rada bads un kari, kļūst tikai bīstamākas, ja tās atstāj nerisinātas. Mums ir jādomā arī par nākotni. Vācijā atrados tieši tajās dienās, kad no Ungārijas valstī ieplūda bēgļi. Kādā no pārraidēm tika intervēta Vācijas darba ministre, kas saistībā ar bēgļu uzņemšanu teica: „Vācijā pēc pāris gadiem trūks 6,5 miljoni darbaroku. Ja vēlaties saglabāt savas labās pensijas, mums ir nepieciešami jauni cilvēki, kuri strādā", – sacīja Dainis Īvāns.
Bijušais LTF vadītājs arī akcentēja, ka ne visi bēgļi būtu jāsaista ar islāmu, jo Sīrija ir sekulāra valsts.
Vērtējot skolēnu reakciju, bija jūtams, ka viņu vidū populārāks tomēr ir Jāņa Dineviča, nevis Daiņa Īvāna viedoklis, taču ir svarīgi, ka sabiedrībā notiek šāda diskusija un viedokļu sadursme, jo tikai tā ir iespējams nonākt pie labākā risinājuma.