Madonas novada ezeri un lauki
Cesvaines pils
Cesvaine ziemā
Meža taka Madonas apkārtnē
Baltie loki Madonas parkā
Reklāma — × 150 px

Iecerētā jaunā teritoriālā reforma

ŽEŅA KOZLOVA

Autors • 01.10.2015.

Burtu lielums

VARAM izstrādājusi jaunu Administratīvi teritoriālās reformas koncepciju, kas paredz to ieviest 2021. gadā, kad plānotas pašvaldību vēlēšanas. Tiek piedāvāti divi iespējamie varianti – 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modelis vai 29 sadarbības teritoriju izveidošana ap nacionālās reģionālās nozīmes attīstības centriem, kam pašvaldības varēs brīvprātīgi pievienoties. Viedokli par iecerēto jauno teritoriālo reformu lūdzu izteikt Praulienas pagasta pārvaldes vadītāju Valdi Gotlaufu un Cesvaines novada domes priekšsēdētāju Vilni Špatu.

Ļoti nopietni jāpārdomā
– Atklāti sakot, es tā īsti līdz galam jau neizpratu to pirmo reformu, un arī tagad es neesmu pārliecināts, vai nepieciešama jauna. Pirms kaut ko mainīt, šos jautājumus tomēr vajadzētu ļoti nopietni pārdomāt. Mums šai ziņā jau ir visāda pieredze, mēs taču reformējamies visu laiku. Uztaisījām lielas pašvaldības, tad atsevišķas nolēma vēlreiz sadalīties, – atzīst Valdis Gotlaufs. – Pieredze gan laikam rāda, ka pavisam mazās pašvaldības nevar būt finansiāli pilnīgi patstāvīgas, bet, no otras puses, iespējams, ka arī tie lielie novadi nav pats labākais risinājums. „Lielā kolhozā", kā es saku, vienmēr ir kāds apdalītais, un varbūt tā saimniecība arī nav tik pārredzama, bet tai vajadzētu būt tik lielai, lai to varētu uzskatāmi pārvaldīt.

Nav īstais laiks
– Man liekas, ka nav īstais laiks par to runāt. Es tam neredzu jēgu, jo nav vēl izvērtēti iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas ieguvumi un zaudējumi. Turklāt šinī brīdī tas nav arī aktuāli jeb, kā man šķiet, šādas ieceres publiskošana ir mēģinājums novērst uzmanību no kaut kā cita, – akcentē Vilnis Špats. – Kaspars Gerhards visu laiku ir bijis nosvērts ministrs un par šādām iecerēm neko īpaši nerunāja, acīmredzot runāt par to tieši tagad kaut kas ir piespiedis. Visa valsts pārvaldes sistēma patlaban ļoti birokratizējas, pat uz policejisku valsti velk. Katrā ziņā demokrātijas paliek mazāk, un, manuprāt, par to vairāk būtu jārunā. To papīru kalnu, kuru pašvaldībās kļūst aizvien vairāk, tāpat pieprasījumu, dažādu atskaišu dažādos formātos no dažādām institūcijām ir nenormāli daudz. Saprotams, ka mazajās pašvaldībās, kuras pievienos, situācija kļūs sliktāka, tās vairs nevarēs tērēt naudu tām lietām, kuras konkrētajā vietā ir ļoti aktuālas, līdz ar to būtu svarīgi šajos sešos gados līdz 2021. gadam izdarīt maksimāli daudz.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px