Šonedēļ plašsaziņas līdzekļos daudz runā par dramatisma pārpilnām takām. Vispirms jau par traģisko taku Tatru kalnos, kur 27. septembra rītā atrastas divas mirušas sievietes no Latvijas, vecumā starp 60 un 70 gadiem. Kā, atsaucoties uz Slovākijas Kalnu glābšanas dienestu, apstiprina vietējie informācijas avoti, sievietes, laikapstākļiem mainoties, kalnos ir nosalušas. Tūrisma aģentūra „Impro ceļojumi", ar ko liktenīgajā braucienā devās abas kundzes, ziņo, ka nelaimīgās novirzījušās no tūristu grupas, aizejot pa nepareizo kalnu taku.
Sev nezināmas takas ik dienu izvēlas daudz lielāks skaits ļaužu – tūkstošiem cilvēku no Tuvajiem Austrumiem, kas, bēgot no kara posta un nabadzības, dodas bēgļu gaitās pār Vidusjūru, lai nokļūtu Eiropā. Viņu vidū ne visi gan ir kara upuri. Latvijas Universitātes Āzijas studiju profesors Leons Taivāns paredz, ka bēgļu (no kuriem liela daļa ir musulmaņi) ienākšana Eiropā turpināsies vismaz 100 gadu.
Un durvis ir atvērtas. Ministru kabinets šonedēļ akceptēja ziņojumu par rīcības plānu bēgļu uzņemšanai arī Latvijā. Pēc darba grupas aprēķina 531 bēgļa uzņemšanai būs nepieciešami aptuveni 16 miljoni eiro. Vispirms Latvijas eksperti atlasīšot bēgļus, kas atbilst vēlamajiem kritērijiem – ģimenes ar bērniem, izglītotas personas, cilvēki ar vismaz vienas starptautiskās valodas zināšanām un tamlīdzīgi. Pēc tam viņiem tiks sniegta informācija par sociālajām garantijām, kultūru, valsts iekārtu, Latvijā dzīvojošām tautībām, reliģiju, likumiem un sodiem. Plānots ārzemniekus īpaši informēt par to, ka Latvijā aizliegta vardarbība pret sievieti un nav pieļaujami noziedzīgi rituāli vai kropļošana pret bērniem. Tāpat patvēruma meklētājus informēs par Latvijas dabu, klimatu un to, kā sadzīvot ar aukstumu.
Pēc konvojēšanas uz Latviju patvēruma meklētājus sākotnēji izmitinās izmitināšanas centrā „Mucenieki". Šeit trīs mēnešu laikā veiks atkārtotas pārbaudes, vai patvēruma meklētājs nerada kādus draudus Latvijai un vai tas pelnījis saņemt bēgļa vai alternatīvo statusu.
Protams, neviens nezina, vai šie cilvēki būs motivēti mācīties latviešu valodu, integrēties un iekļauties mūsu darba tirgū. Vai Latvijā viņi paliks, kļūs par izņēmumu vai – gluži otrādi – sākumu daudz lielākam sveštautiešu ieplūdumam. Globālajām izmaiņām pasaules pārveidē (pārdalē) scenāriju raksta lielvaras, tomēr arī vietējiem politiķiem, kuru nostāja ir tālredzīga un stingra, vēsturē nereti bijusi sava jēgpilnā misija.
Raugoties no cita skatpunkta – pagaidām viss turas pie ierastās kārtības: svētdien (skolās jau šodien) tiks svinēta Skolotāju diena; paceļot acis uz augšu, debesu takās redzami zosu kāši, un tas rada prieku un mieru.