Pirmajā, otrajā gadā vīnogas stāds ir kā mazs bērns. Pirmajā gadā stāds uz ziemu ir jānosedz kā roze un jāizauklē. Pēc tam, kad vīnogstāds dabū brūnu dzinumu, nokoksnējas, tas pats turas pretī nelabvēlīgajiem laikapstākļiem, salam, sniegam, vējiem.
Vērtīgus padomus visiem vīnogu cienītājiem un audzēšanas interesentiem sestdien, 26. septembrī, sniedza vīnogu audzētājs Pēteris Siliņš. Gadskārtējā vīnogu šķirņu izstādē un degustācijā Kalsnavas pagasta ZS "Gulbiškas" lidlaukā bija sagatavoti 57 vīnogu šķirņu paraugi, kaut gan te audzē un izmēģina ap 200 šķirņu.
Arī Pēteris Siliņš piekrita, ka vīnogu ražai šis nepavisam nebija tas labvēlīgākais gads: – Pirmkārt, ogās ir maz cukura, un to ietekmēja gan saule, gan nakts temperatūra. Atceraties, cik naktīs temperatūra bija virs plus 10 grādiem, pārsvarā taču bija vien plus 7-8 grādi. Attīstība norisinājās ļoti lēni, līdz jūlija beigām pat šķita, ka vispār nekādu vīnogu nebūs. Tad nāca augusts un septembris ar siltām naktīm, viss saņēmās, un bez ogām nepalikām. Vien ogas nogatavojās pāris nedēļu vēlāk. Iepriekšējos gados izstādi degustāciju rīkoju jau septembra pirmajā dekādē, šogad ap 10. septembri varēja ēst tikai agrās, augusta vīnogas, starp kurām ir ‘Dolga', ‘Cīravas agrā', ‘Talismans' u. c. Kā redzams, arī izstādē vēl ir pa kādam agrīno ogu šķirņu paraugam, kaut parasti tās jau augustā ir apēstas.
Beidzamajos gados palielinās interese par vīnogu audzēšanu, jo Latvijas apstākļos šīs garšīgās un veselīgās ogas var izaudzēt. – Nevar uzskatīt, ka tas, ko viens audzētājs saka, ir simtprocentīga taisnība. Taisnība ir tikai katram savos konkrētajos
apstākļos. Citam apstākļi būs citādāki un radīsies citi novērojumi. Visu ietekmē augsne, apstākļi, saule. Kas vīnogām patīk? Tām tīk saule, siltums un aizvējš, jo vējā no vīnogām nav nekā,- uzsvēra dārznieks.
– Vīnogām, kas aug pie mums, kādreizējā lidlauka teritorijā, visbīstamākais ir ziemeļrietenis. Esmu no tās puses iestādījis ozolu rindu, kas vēju aiztur, bet vējš ir postītājs. Vīnogām ir arī plēves mājas, un katru gadu kaut kas izaug. Vienmēr ražo Paula Sukatnieka šķirnes, kas arī pie mums aug bez "jumta", brīvā dabā, un ogas ienākas vienugad agrāk, bet apstākļos, kādi bija šovasar – vēlāk, – stāstīja dārznieks Pēteris Siliņš.
Katrs dārznieks audzē vīnogas pa savam, un katram ir savi uzskati. Par izvēli audzēt vīnogas Pēteris Siliņš sacīja: – Pie vīnogām ir jāturas, jo tās ir mūžīgas, iestādītas aug simt gadu un ilgāk. Galvenais ir iestādīt, un svarīgi ir ne tikai labi iestādīt, bet arī nosargāt. Ievesto šķirņu vīnogas nav tik izturīgas kā mūsu pašu Sukatnieka šķirnes. Turklāt ir jāstāda vairāk vīnogulāju, dažādās vietās, lai varētu salīdzināt. Pat vienai šķirnei ogas dažādi garšo, jo ļoti iespaido visi augšanas apstākļi.
Kaut laiks bija lietains, vīnogu audzēšanas interesentu un šķirņu degustētāju netrūka.
Pieredzējušajam dārzniekam Pēterim Siliņam bija daudz stāstāmā par to, kā pareizi iestādīt un kopt vīnogulājus. – Vīnogām vispiemērotākā augsne ir klints, kur dienvidos arī tās aug. Taču arī mūsu zemītē aug. Ļoti svarīga ir vietas izvēle, lai tā nebūtu pakļauta postošiem vējiem. Stādīt var arī rudenī – līdz zemes sasalšanai, bet stāds ir jānosedz. Vīnogu audzētājiem vislielākās problēmas sagādā stāda nobriešana. Ja šķirne nenobriest, tā arī nepārziemo. Pārziemošanai apgrieztu stādu piesedz ar egļu skujām, uzliek virsū kasti (lai piekļūtu gaiss) un pārber ar koku lapām. Pārziemošanai sagatavotu vīnogulāju nedrīkst nosmacēt, nedrīkst būt mitrums. Drošāk tomēr ir stādīt pavasarī.
Pirms stādīšanas pamatīgi jāsagatavo augsne. Ir jāizrok dziļa piltuve (līdz pat 1 m), kurā jāsavieto viss "labums", jo saknes tiek laistas dziļumā, meklējot to, kas patīk. Stādam nedrīkst būt saknes vien 30 cm dziļumā, jo tās var nosalt, bet tas viss ir atkarīgs no ziemas. Ko ieguldīsit zemē, tas vīnogulājam būs uz visu laiku. Apakšā iesaka likt akmeņus, izdedžus, rupju granti. Mēslošanu vislabāk veikt pavasarī, līdz Jāņiem. Ļoti vajadzīgs kālijs, kas ir galvenais vīnogu mēslošanas līdzeklis, ar to jāmēslo katru gadu. Nevar pārmēslot ar slāpekli. Pavasarī ik pa 2-3 gadiem var uzbērt spaini pelnu – būs saldas, garšīgas ogas.
Vīnogu audzētāji ir nežēlīgi tādā ziņā, ka izgriež jaunās stīgas, bet pārziemošanai atstāj tikai 90% auga. Arī ogu ķekari ir jāretina, un labāk atstāt tikai vienu ķekaru, jo citādi stāds nespēj nogatavināt ogas.
Par šķirnēm izstādes rīkotājiem bija daudz komentāru. Pētera Siliņa favorītes: ‘Reliance' (ķekaraina, bez sēklām), ‘Einset' (ogas ir saldas), ‘Arkādija', ‘Flora' (ražīga), ‘Čarlijs', perspektīva ir bulgāru vīna šķirne ‘Faza', kas ir agrāka par ‘Zilgu', labi nobriest, ‘Vostorg' un ‘Vostorg čornij' (ražīga), ‘Kudrjanka' (laba galda šķirne), ‘Nero' (ražīga), sērdienīte, kas labi ražo, ir garšīgā ‘Kijevas baltā', ko lieto kā apputeksnētāju ‘Liepājas dzintaram', ‘Maskavas muskats', ‘Kuzminskij siņij' (garšīga, ražīga; salcietīga šķirne), ‘Agne' (garšo pēc rozēm), ‘Venus' (Vidusāzijas šķirne; nepatīk sals) u. c.