3. oktobrī pulksten 14 Sausnējas novadpētniecības muzejā „Līdumi" Dzejas dienu ietvaros notiks pasākums „Rakstniekam Valdim – 150".
Voldemārs Zālītis (1865-1934), ar pseidonīmu Valdis, bija latviešu skolotājs un rakstnieks. Viņa pazīstamākais darbs ir grāmata „Staburaga bērni".
Voldemārs Zālītis dzimis 1865. gada 28. septembrī Sausnējas pagasta „Līdumos" muižas dārznieka ģimenē. Sausnējas novadpētniecības muzejā iekārtota ekspozīcija par rakstnieku Valdi.
– Viss šogad notiek Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas zīmē, rakstnieks Valdis ir nobīdīts malā, lai gan viņam tāpat ir 150 gadu jubileja, – aicināta pastāstīt par iecerēto sarīkojumu, aizdomājās Sausnējas pagasta novadpētniecības speciāliste Ilga Kronīte. – Dzejas dienu ietvaros 3. oktobrī Valda jubileju Sausnējā svinēsim kopā ar skolas kolektīvu. Skolotājas Daces Rudzītes vadībā skolēni iestudēs izrādi, es pastāstīšu par Valda biogrāfiju. Šogad esam atraduši jaunus faktus par rakstnieku, ar tiem dalīsimies. 1943. gadā Valda Kopotie raksti iznāca astoņos sējumos, mūsu rīcībā nonākuši vien trīs sējumi. Kopoto rakstu ievadā teikts, ka bibliogrāfiskas un biogrāfiskas ziņas par rakstnieku vairāk ietvertas 8. sējumā, diemžēl neviens īsti nezina, vai līdz 8. sējumam rakstu drukāšana vispār tika. Internetā meklējot, šis tas uzplaiksnās. Par Valda darba gaitām rakstnieks rakstījis pats darbā „Skolas hronika", mazāk materiālu ir par viņa personisko dzīvi.
Ilga Kronīte piebilst, ka ir apkopojusi Valda grāmatas „Staburaga bērni" izdevumu skaitu. „Līdz šim grāmata izdota 23 reizes, no tiem mūsu muzejā ir vienpadsmit izdevumi. Varam būt gandarīti, ka viens no izjustākajiem bērnu dienu attēlojumiem latviešu literatūrā mūsu muzejā ir gan Kopoto rakstu izdevumā, gan atsevišķās grāmatās. Bez tam esam savākuši attēlu kolekciju par rakstnieku Valdi un Staburagu."
Pieminot Staburagu, šoreiz Ilga Kronīte piesauc aptuveni 18,5 metrus augsto avotkaļķu klinti Daugavas kreisajā stāvkrastā, kas bija izveidojies vairāku gadu tūkstošu laikā. 1966. gadā Staburagu appludināja, un pašlaik tas atrodas Pļaviņu ūdenskrātuves dzelmē. Vīgantes parkā tagadējā Staburaga pagastā netālu no Staburaga atrašanās vietas nu uzcelta estrāde, bet tieši pie pašas klints vietas 2003. gadā izveidota piemiņas zīme „Dieva auss".
– 26. septembrī pie „Dieva auss" notiks piemiņas pasākums par godu Staburaga klintij, – informē novadpētniecības speciāliste. – Kuldīgā ir biedrība „Sapņu tilti". Vispirms 26. septembrī apmēram 50 cilvēku liela šīs biedrības delegācija dosies pie mums uz Sausnējas muzeju, pēc tam ceļos uz Vīgantes parku. Pasākumu esam nosaukuši „Valda taku gājēji", jo Daugavas Staburaga popularizēšanā un saulītē celšanā milzīgi nopelni bija rakstniekam Valdim. Tā kā nākamajā gadā apritēs 50 gadu kopš Staburaga klints appludināšanas, organizācija „Sapņu tilti" kopā ar Nacionālo apvienību un Staburaga pagasta pārvaldi izvirzījusi domu par Staburaga atjaunošanu. Staburags bija unikāla vieta. Tā bija no retajām Latvijas klintīm, kas apvīta leģendām un izpelnījusies svētvietas apzīmējumu. No divdesmit metru augstā dolomītu krasta Daugavmalā iztecēja spēcīgs avots. Ar kalciju bagātie pazemes ūdeņi, pārkaļķojot sūnu, veidoja avotkaļķu tufa izcilni – Staburadzi. Tās šūnakmens veidojās aizvien lielāks. Ik pēc simt gadiem no sava smaguma tas nolūza, lai atkal augtu no jauna.
Jautāta, vai Staburaga klinti vajadzētu atjaunot, Ilga Kronīte atzina: – Esmu daudz par to lasījusi, bet personiska viedokļa par šo ideju man nav. Domāju, ka Staburags ir pārāk nopostīts un klinti atjaunot nekādi vairs nevar. Tautas piemiņā, protams, Staburags ir nostiprinājies un tāds arī paliks.