Kopš vasaras, kad madonieši saņēma „kosmiskos rēķinus" par sadzīves atkritumiem „pēc fakta", atkritumu apsaimniekošana ir kļuvusi par vienu no galvenajām tēmām, kas satrauc iedzīvotājus.
Par to tiek spriests kuluāru sarunās, tāpat ir notikušas vairākas daudzdzīvokļu māju vecāko tikšanās, kā arī par to diskutēts domes sēdēs, līdz deputāti nolēma jaunās samaksas sistēmas ieviešanai noteikt pārejas periodu līdz 1. oktobrim.
Aktīvākie māju vecākie kopā ar apsaimniekotāju vai vieni paši sāka rīkoties un meklēt optimālāko risinājumu. Daļa, negaidot 1. oktobri, konteineriem jau ir atradusi vietu savas mājas pagalmā, daļa ir izvēlējusies tos slēgt, izsniedzot atslēgu katram dzīvokļa īpašniekam, bet daļai risinājums vēl ir jāatrod.
Arī atkritumu apsaimniekotāja uzņēmums Madonas pilsētā – SIA „Madonas namsaimnieks" – pēc karstajām diskusijām ir sarosījies, un vismaz attiecībā uz juridiskajām personām rezultāts ir labi pamanāms arī no malas. Ir uzstādītas atkritumu tvertnes, kuras līdzīgi kā pie daudzdzīvokļu mājām tiek regulāri izvestas – vairs nav tā, ka pie juridiskām personām piederošām ēkām atkritumu savācējmašīna nepiebrauktu nedēļām ilgi.
Bet par to, ka šajā jomā vēl ir daudz darāmā un līdz atkritumu apsaimniekošanas sakārtošanai Madonas pilsētā ir tāls ceļš, liecina arī iedzīvotāju zvani un vēstules gan Madonas novada pašvaldībai, gan „Stara" redakcijai.
Vienu šādu vēstuli esam saņēmuši arī „Stara" e-pastā. Madonietis Edgars no Saules ielas 38 pauž satraukumu un uzdod vairākus jautājumus.
„Vairākām mājām piesaistītais atkritumu laukums ir izvietots tieši pie mūsu mājas (Saules 38). Sakarā ar drīzajām izmaiņām, kad par atkritumiem iedzīvotājiem būs jāmaksā pēc faktiskā apjoma, lielākā daļa māju ir uzlikusi atslēgas atkritumu tvertnēm, līdz ar to ir izveidojusies situācija, ka mūsu atkritumu laukumā atkritumus izmet vai „puse Madonas", tāpēc neaizslēgtās atkritumu tvertnes ir pilnas dažu stundu laikā. Lielākā atkritumu daļa, kurus uz mūsu atkritumu savākšanas laukumu nogādā nepiederošas/trešās personas, tiek vienkārši nomesta zemē, jo atkritumu tvertnes ir slēgtas.
Pārējo māju iedzīvotājus, kas ir piesaistītas šim laukumam, tas pārāk nesatrauc, jo „atkritumu poligons" (nu jau tas ir ap 3 × 3 metri un slienas 1,5 m augstumā) no tām atrodas pietiekami tālu un arī „patīkamais aromāts" atšķirībā no mūsu mājas līdz tām nenonāk.
Minēšu arī dažus secinājumus no pārrunām ar trešajām personām, kuras esmu „noķēris": viņi nemaz nesaprot, ka atkritumu laukumi Madonā tagad ir piesaistīti konkrētām mājām, vai arī nemaz negrib to saprast, un izveidojies „atkritumu poligons" viņus arī neuztrauc, ikdienā jau viņiem tur nav jādzīvo. Viņi arī nezina, ka par šādu rīcību var tikt saukti pie administratīvās atbildības un sodīti ar naudas sodu."
Madonietis Edgars ir arī iepazinies ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem un zina, ka konkrētajam laukumam piesaistīto māju iedzīvotāji ir atbildīgi par atkritumu laukuma kārtību, bet kā lai to nodrošina, ja no mājas šis atkritumu laukums nav pārredzams.
„Vai mums ir jāalgo sargs, kurš tur sēdēs un sargās atkritumu tvertnes, vai pašiem uz maiņām 24 stundas šis laukums jāsargā? Bet tādā gadījumā vispirms jau ir jāiepazīstas ar visu konteinera laukumam piesaistīto māju iedzīvotājiem, lai zinātu, kurš drīkst un kurš nedrīkst mest tvertnēs atkritumus. Vai ir iespējams pie atkritumu savākšanas laukuma uzlikt baneri/uzrakstu, ne mazāku kā 1 × 2 metri, ar laukumam piesaistīto māju adresēm (pašreizējais ir smieklīgs – A4 lapas izmērā – es pat to pusgadu nebiju pamanījis), kā arī uz tā izvietot precīzu informāciju, ka, ja nav atkritumu konteinera atslēgas, atkritumus šeit nedrīkst mest; tāpat būtu jāinformē, kāds ir sods par pašvaldības sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumu," ierosina vēstules autors. Viņu interesē arī iespēja izbūvēt slēdzamus atkritumu laukumus, kā tas ir daudzās citās Latvijas pilsētās, tāpat atkritumu tvertņu pārvietošana uz citu vietu. Šo pašvaldībai un redakcijai adresēto vēstuli lūdzu komentēt Madonas novada pašvaldības izpilddirektoru Āri Vilšķērstu. Viņš atzina, ka šis laukums Madonas pilsētā patiešām ir ļoti problemātisks, jo atrodas no mājām nepārredzamā vietā, aiz saimniecības ēkām, tāpēc patiešām ir grūti izkontrolēt tur notiekošo.
– Lai situāciju šajā laukumā uzlabotu, esam uzstādījuši videonovērošanas kameru. Pašvaldības kārtībniekiem ir uzdots sekot tur notiekošajam. Arī es intereses pēc paskatījos un pārliecinājos, ka ļoti labi var fiksēt pārkāpējus. Daži jau ir atklāti. Kā, piemēram, viens autovadītājs piebrauca īsi pirms astoņiem, bet, kā vēlāk izrādījās, tas bija iedzīvotājs no Raiņa, nevis Saules ielas, kuram šajā konteineru laukumā nekas nebija meklējams. Iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka atkritumus drīkst izmest tikai savai mājai piesaistītajā konteineru laukumā un atkritumu tvertnēs. Tiem cilvēkiem, kas atkritumus arī no 1. oktobra turpinās izmest citām mājām piesaistītajos konteineru laukumos, jāsaprot, ka par atkritumiem viņu vietā maksās citi cilvēki, nevis atkritumu apsaimniekotājs vai pašvaldība, – uzsvēra Āris Vilšķērsts.
Viņam arī vaicāju, kā būs ar koplietošanas laukumiem, vai pašvaldība ieguldīs līdzekļus to izbūvē un sakārtošanā, jo arī tāda doma izskanēja vasarā, māju vecākajiem tiekoties ar atkritumu apsaimniekotāja uzņēmuma vadību un pašvaldības pārstāvjiem. Kā skaidroja Madonas novada pašvaldības izpilddirektors Āris Vilšķērsts, deputāti nav lēmuši par līdzekļu piešķiršanu šādam mērķim.
– Vēlme sakārtot un nožogot atkritumu konteineru laukumus Madonas pilsētā ir dažiem entuziastiem, kuri par to, lai šajā procesā iesaistītos pašvaldība, aktīvi iestājas. Patlaban par slēgtas kopējas novietnes izveidi ir vienojušās trīs
mājas – Saules iela 41a, Saules iela 41b un Veidenbauma iela 9, tā izveidē ieguldot mājas līdzekļus. Projekts ir jau izstrādāts, un drīzumā novietne tiks izbūvēta. Savukārt tajos laukumos, kur atkritumu tvertnes ir izvietotas zem nojumēm, kā, piemēram, Gaujas ielā un citur pilsētā, projekts vairs nav jāizstrādā, tāpēc ir uzdots Madonas novada pašvaldības attīstības nodaļas speciālistei Silvijai Šīrei izstrādāt kopējo vizuālo risinājumu, lai gadījumā, ja iedzīvotāji to vēlēsies, būtu iespējams tos nožogot un noslēgt, un lai noformējums visā pilsētā šādos atkritumu laukumos būtu vienāds. Daudzu māju vecākie ir aktīvi rīkojušies, daudzviet uz konteineriem ir uzlīmēti lieli uzraksti, lai katrs varētu izlasīt, kuru māju iedzīvotāji konkrētajos konteineros drīkst mest atkritumus. Savukārt citi ir ierīkojuši atslēgas, kas, protams, sagādā lielas neērtības, jo katram dzīvokļa īpašniekam vai īrniekam ir vajadzīga atslēga, – atzīmēja Āris Vilšķērsts.
Vaicāts, kā būs ar atkritumiem, kas tiks novietoti blakus konteineriem – kas tos izvedīs un kurš par tiem maksās, pašvaldības izpilddirektors atgādināja, ka likumā ir skaidri noteikts – atkritumu radītāju pienākums ir uzturēt kārtībā un tīrībā atkritumu tvertņu laukumus. Arī tad, ja tur atkritumus novieto trešās personas, par tiem jāmaksā laukumam piesaistīto māju iedzīvotājiem, bet pēc tam jāmēģina noskaidrot vainīgās personas un tās jāsauc pie atbildības. Pašvaldības kārtībniekiem ir dots uzdevums sekot atkritumu laukumos notiekošajam, lai noskaidrotu personas, kuras negodprātīgi met savus atkritumus „svešos konteineros". Protams, dažu novērošanas kameru uzstādīšana visas problēmas neatrisinās, bet tas ir viens no soļiem, kā sakārtot atkritumu apsaimniekošanu Madonas pilsētā.
Pašvaldības izpilddirektors atzina, ka iedzīvotāju vidū ir jāveic liels izskaidrošanas darbs, jo ziņa par to, ka turpmāk par atkritumiem būs jāmaksā „pēc fakta", vēl ne līdz visiem ir nonākusi. Kā zināms, Madonas pilsētā pirms vairākiem gadiem tika noteikta kārtība, kad, noslēdzot līgumu, varēja atkritumus mest jebkurā konteinerā, jo maksu tas neietekmēja. Izskatās, ka šī kārtība daudziem vēl ir asinīs, bet, protams, daļa to, neslēdzot līgumus par atkritumiem, izmantoja ļaunprātīgi un joprojām domā, ka tā būs mūžīgi. Kā vairākkārt izskanēja diskusijās, apmēram 30% Madonas novada iedzīvotāju nav noslēguši līgumus par atkritumiem, tāpēc labākais risinājums būtu nodevas ieviešana. Kā pastāstīja Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters, darbs turpinās arī šajā virzienā un, iespējams, tiks panākts pozitīvs risinājums, un pēc kāda gada pašvaldības nodeva par atkritumiem eksperimenta kārtībā kā pilotprojekts Madonas novadā tiks arī ieviesta.