Nākamnedēļ Madonā atsāksies jogas nodarbības, kas jau iepriekšējā gadā tika pulcējušas gana daudz interesentu. Ne velti mūsdienu saspringtajā, strespilnajā un steidzīgajā ikdienā joga ir atbilde daudziem, jo tā veicina miera izjūtu, veselības nostiprināšanos, psiholoģisko līdzsvaru un arī garīgo attīstību, pārdomās dalās jogas pasniedzēja HANNA JANOVSKA.
Viņas interese par jogu aizsākusies pirms 12 gadiem: – Tolaik biju traka meitene, tādas jogas lietas mani pilnīgi neinteresēja. Es lidoju, un man šķita, ka dzīvē visa kā ir gana. Pilnīgi nejauši Grieķijā satiku serbieti no Berlīnes. Pēc garām nakts sarunām viņa mani uzaicināja uz kādu kursu Berlīnē, kur skolotājs no Indijas vadīja elpošanas-meditācijas kursu. Jāteic – kad skolēns ir gatavs mācīties un kaut ko meklēt, atrodas arī skolotājs. Atbraucu uz Latviju, kļuvu par skolotāju elpošanas-meditācijas kursos, ko vadu brīvprātīgā kārtā, tai skaitā arī Madonā ir ticis novadīts šāds kurss. Bet vingrošana kā fiziska aktivitāte man ir patikusi vienmēr. Kad no Rīgas pārcēlos dzīvot uz laukiem, pie Cēsīm, meklēju veidus, kā aktīvāk izkustēties. Jogā jau šo to zināju, tāpēc sāku vietējiem iedzīvotājiem vadīt jogas nodarbības. Tāpat jogas nodarbības vadu Limbažos, kopš pagājušā gada – arī Madonā. Šeit dzīvo mana mamma, arī pati trīs gadus esmu gājusi Madonas skolā, tāpēc gluži sveša te nejūtos. Madonā interese pēc jogas ir gana liela, un visu iepriekšējo gadu šī interese arī noturējās. Pozitīvi, ka šīs nodarbības apmeklē ne tikai sievietes, bet arī vīrieši.
Zināms, ka joga radās Indijā pirms 2000 gadu. Sanskritā šis vārds nozīmē „vienotību" – prāta, gara un ķermeņa vienotību. Joga pamatoti tiek uzskatīta par dabisku atveseļošanās sistēmu, kas pieejama visiem cilvēkiem visos vecumos, neatkarīgi no pieredzes, veselības stāvokļa un fiziskās sagatavotības. Ar jogu veiksmīgi var cīnīties pret artrītu, hroniskām plaušu slimībām, sāpēm mugurā un kaklā, hronisku noguruma sindromu, depresiju, galvassāpēm, sirds slimībām, tāpat neauglības, bezmiega, impotences, menopauzes, aptaukošanās u. c. problēmām.
– Zinu, ka cilvēki nereti atnāk uz jogu tādēļ, ka grib vingrot, bet joga ir kas vairāk – tie ir arī elpošanas vingrinājumi un meditācija. Tad cilvēki nereti brīnās: „Vai tad mēs līdz šim nemācējām elpot?" Bet jogā mēs mācāmies elpot pareizā ritmā. Katrai cilvēka emocijai ir atbilstošs ritms. Kad esam uztraukušies, arī elpojam straujāk un saraustītāk. Kāda mums ir elpa, kad esam saslimuši vai bēdīgi? Joga ar šīm elpošanas tehnikām palīdz noregulēt emocijas, līdz ar to mēs neiekrītam dziļāk stresā, negatīvajās emocijās, spējam saglabāt mieru. Ir elpošanas vingrinājumi, kas palīdz pazemināt asinsspiedienu. Piemēram, ja ikdienā kādu iemeslu dēļ sev ar prātu nevaram pateikt, ka jāatslābinās, tad ķermenis ir tāds instruments, caur kuru to varam paveikt, – skaidro jogas pasniedzēja.
Diemžēl stresa mūsdienās ir ļoti daudz, un cilvēka prātam raksturīgi pieķerties negatīvām domām, to visu uzkrājot sevī. Tāpēc jo sevišķi jāmāk tikt galā ar apkārtējās vides ietekmi un savām emocijām, lai neiedzīvotos stresā – caur ko likumsakarīgi mēs mēdzam iedzīvoties slimībās.
– Jogu mēdz dēvēt par modes lietu, bet tā par tādu nav kļuvusi nejauši – pēc tās ir pieprasījums. Tā ir ļoti liela atbilde mūsdienu strespilnajam, skrejošajam laikmetam. Nav noslēpums, ka joga ir arī dzīvesveids, tā arī ārpus nodarbībām var tikt plaši pielietota mūsu ikdienā. To pat var nesaukt par jogu, bet gan vienkārši par veselīgu dzīvošanu, jo īstenībā joga ir zināšanas par dzīvi, to, kā labāk ēst, kā vingrot un nomierināt prātu. Mums dažkārt šķiet, ka ķermenis ir domāts tikai ēšanai, dzeršanai, sportošanai. Bet caur ķermeni mēs varam iepazīt savu patieso būtību. Ar to joga atšķiras no sporta – šeit galvenā jēga nav kļūt lokanam un spēt aizāķēt kāju sev aiz auss. Cik cilvēks spēj izpildīt jogas vingrinājumu vai pozu, nelaužot sevi, tik arī dara. Svarīgākais, ka joga māca pietuvoties zināšanām par to, kas es īsti esmu šai pasaulē. Mūsdienās mēs dzīvojam vai nu pagātnē, vai nākotnē. Pārdzīvojam par kaut ko notikušu vai uztraucamies par nākotnes iespējamajiem notikumiem. Kā mēs varam baudīt šo brīdi un būt laimīgi, ja neatrodamies tagadnē? Lielākais jogas pluss ir tāds, ka tā ved prātu šeit un tagad, ļaujot iepazīt un izzināt sevi, – secina Hanna Janovska.