Karstas diskusijas sabiedrībā ir izraisījis EK prezidenta Žana Kloda Junkera trešdien izskanējušais piedāvājums Latvijai uzņemt vēl papildu 526 bēgļus. Koalīcijā ietilpstošās partijas ZZS un NA līderi ir jau paziņojuši, ka neatbalstīs neviena papildu bēgļa uzņemšanu. Vakar Saeima izskatīšanai komisijās nodeva likumprojektu, kas paredz, ka Saeima lemj par bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanu. Viedokli, kam būtu jālemj par jaunu bēgļu uzņemšanu – Saeimai vai valdībai, lūdzu izteikt Mārcienas pagasta pārvaldes vadītāju Ināru Mālnieci.
Neprognozējams process
– Manuprāt, tas tomēr būtu jālemj Saeimai. Mēs tās simt gudrās galvas esam ievēlējuši, un uz viņiem gulstas visa tā atbildība. Es domāju, ka šī bēgļu lieta nebeigsies ne ar 250, ne arī vēl papildu 526, ne vēl lielāku skaitu patvēruma meklētāju. Pagaidām tas ir neprognozējams process, nav zināms, kā tas varētu beigties. Tieši tāpēc lēmums šajā jautājumā ir jāpieņem valsts parlamentam. Valdībā pašreiz ir tik daudz pretrunu, un arī opozīcijā nav vienprātības, līdz ar to nevar paļauties tikai uz dažiem ministriem, kuri šajos amatos ir nonākuši uz kādu laiku, – akcentē Ināra Mālniece.
Vaicāta, vai Saeimas atbalsta gadījumā arī Mārcienas pagasts varētu uzņemties bēgļu integrāciju, viņa atgādina, ka Mārcienai šai ziņā ir kapacitāte – joprojām mežā, bijušajā padomju armijas militārajā bāzē, atrodas četrstāvu ēka, kur, attīstot nelielu infrastruktūru, varētu uzbūvēt ražošanas cehu un izvērst citas aktivitātes.
– Es domāju, ka mēs pārāk demonizējam šos cilvēkus, kas kā bēgļi ierodas pie mums. Vismaz viena daļa noteikti nav sliktāki par mums un varbūt ir pat labāki, nekā viena otra mūsu sabiedrības daļa. Ja tā kārtīgi paanalizētu mūsu sabiedrību, atrastos arī tādi, kurus droši vien neviena valsts negribētu ņemt pretī. Sīrija, pirms tā tika izpostīta, bija augstas labklājības zeme, ar labu izglītības līmeni un turīgu vidējo slāni. Šī daļa bēgļu gaitās devusies, lai glābtu savu kailo dzīvību. Kāpēc viņus neizmantot? Tikai jāizstrādā pilnvērtīga integrācijas programma un Latvijai pie tās nopietni jāstrādā, kā arī jāaizmirst tā tukšā pļāpāšana par bēgļu uzņemšanu ģimenēs utt. Ja mēs bēgļus uzņemam, ar laiku viņiem jādzīvo tāda pati dzīve kā mums, nevis kā tādiem otršķirīgiem cilvēkiem. Mūsu sabiedrībā par maz tiek kultivēta cilvēcība. Varbūt tas ir no kopējās intelekta summas, kas diemžēl Latvijā ir zema, kā to atklāti ir pateicis dakteris Kļava. Mēs kaut kā nespējam būt līdzjūtīgi. Bet, kad pašiem vajadzēs, tad gan būs – ņemiet mūs pretī, dodiet mums darbu utt. Katrā ziņā mums vēl stipri vairāk ir jāmācās līdzcietība, – uzsver Ināra Mālniece.