Jau vairākus gadus par to, lai Madonas reģionā augtu gudri suņi un viņu saimnieki, rūpējas suņu apmācības instruktors JĀNIS PAVLOVSKIS. Svētdienās četrkājainie draugi un viņu īpašnieki pulcējas Madonas vecajā šautuvē, kur var apgūt vispārējās apmācības kursu, pēc tā – arī sardzes-aizsardzības dienestu.
Jānis Pavlovskis ir dienesta sporta suņkopības instruktors kopš 1974. gada, taču suņkopības attīstībā ar teicamiem rezultātiem viņš strādā jau kopš 1972. gada; 70. gados ieguvis dienesta suņkopības specialitāti, mācoties PSRS Iekšlietu ministrijas speciālajās suņkopības skolās ar virzienu personu meklēšanā, pēdu dzīšanā, kandžas, narkotiku, līķu un sprāgstvielu meklēšanā. – Man ir laimējies, ka dienests gāja kopā ar patīkamo – ar suņiem. Ir bijušas tādas situācijas, kad domā: „Beigas ir!", bet suņi mani nekad nav nodevuši, tie ir vislabākie sabiedrotie, – secina Jānis Pavlovskis. Šobrīd viņš vada Latvijas Sporta suņkopības federāciju un Latvijas Kinoloģisko apvienību, veido suņu apmācību laukumus Latvijas reģionos, apmāca suņus individuāli un grupās, kā arī nodarbojas ar sporta sacensību organizēšanu suņiem.
– Madona savulaik suņu sacensībās piedalījās ar labiem rezultātiem, bet kādu laiku tas bija pieklusis. Paldies Madonas novada pašvaldībai, ka šovasar ar tās atbalstu arī Madonā notika sporta sacensības suņiem, – teic Jānis Pavlovskis.
Interesanti, bet ikdienā suņu apmācības instruktors strādā par vēstures skolotāju. – Vēsture ir mans otrs jājamzirdziņš. Par suņu apmācībām un sacensībām man ļoti bieži saka: „Mašīnu vien deldē, apkārt braukājot." Bet man tā ir atpūta, gandarījums. Skolā vienmēr trāpās 6.-9. klase, ziniet, kādi delveri aug šajā vecuma posmā! Kad atnāc mājās, galva sprāgst pušu – ņemu suni, ejam staigāt, tad var no visa atslēgties. Arī nedēļas nogalē, kad braukāju uz sacensībām vai suņu skolu, varu uzlādēties visai nākamajai darba nedēļai, – viņš atklāj.
Tāpat mīlestība uz vēsturi sasaucas ar patīkamo hobiju – suņkopību. Jānis ir sagatavojis Eiropā vienīgo kinoloģijas izstādi, kas apskatāma Kazdangas tehnikumā. Tāpat viņš pēta suņkopības vēsturi, šobrīd skata Rīgas kinostudijas dokumentālo filmu arhīvu saistībā ar šo jomu.
Cik suņu ir bijis pašam Jānim Pavlovskim? – Irma ir septītais suns, ko audzinu. Šī man uz vecumu ir, tā teikt, sirdij, es viņu pat neko daudz „nemoku". Ar Irmu jau divus gadus esam diendienā kopā, ik rītu ejam pusotru stundu ilgā pastaigā, visur braucam kopā. Viņa jau ir pieradusi, ka svētdienās braucam uz suņu skolu. Tiklīdz paņemu sarkano pavadu, jau pati liek kaklu iekšā, jo zina – būs braukšana. Mēs abi šeit reizē gan strādājam, gan kopā atpūšamies. Arī pārējie suņi līdz ar mācīšanos suņu skolā vēl socializējas, tas viņiem ir kā suņu burziņš, – stāsta Jānis.
Jautāts, kad suņu saimniekiem apzināties, ka ar suni jādodas uz apmācībām, instruktors vērtē, ka parasti tas tomēr notiek mazliet par vēlu – kad sunim jau parādījušās uzvedības problēmas. Turklāt nereti sākumā mazliet ir jāpaskolo suņa saimnieks par mājdzīvnieka audzināšanu, un tikai tad var gaidīt gudras lietas no četrkājainā drauga.
– Saimnieks reizēm domā, ka atvedīs suni uz šejieni, sāks dresēt – un tas tūliņ kā Reksis arī lēks caur logiem, ies pa mašīnas pēdām un viss notiks. Tas tā nav – ir jāiegulda milzīgs darbs. Vispirms suni vajag audzināt, tad – mācīt un tikai tad – dresēt. Audzināšana ir jāsāk no tā brīža, kad suns ienāk mājās. Suņa turētājam, pirmkārt, jāzina „iekšējās kārtības noteikumi" – MK noteikumi, pašvaldības saistošie noteikumi. Jābūt skaidrībai, kur drīkst iet staigāt, ka ir obligāta vakcinācija, ka suņa turēšana prasīs līdzekļus – tas viss pieder pie suņa audzināšanas. Uz apmācību laukumu parasti nāk ar suņiem vecumā ap 4 mēnešiem, tad jau sākas mācīšana. Izmācīt suni ir tāpat kā iekarot sievietes sirdi – lēni, prātīgi, apdomīgi. Sieviete arī uz pirmo mājienu pie tevis nenāks. Iepriekš vajag puķes, pastaigas, kafejnīcas… Tāpat arī suņu apmācībā viss notiek no vienkāršākā uz sarežģītāko. Vispirms jāapgūst viens paņēmiens, uz tā balstās otrs paņēmiens, un tā tālāk, – procesu raksturo Jānis.
Viņš vērtē, ka suņa audzināšanai un mācīšanai kopā aiziet aptuveni gads, lai iegūtu normālus rezultātus. Novērots, ka daudzviet, tai skaitā arī Madonā, parādījušies kaktu instruktori, kuriem nav ne zināšanu, ne licences. – Kaktu nodarbībās diemžēl ļoti bieži pielieto drakoniskas metodes, paņēmienus, jo „speciālistiem" jau vajag ātrus rezultātus. Tas nekas, ja no tā cieš suns. Vai arī – nokāš naudu, bet rezultāta nav nekāda, –
pauž Jānis. Pareizais suņa audzināšanas un mācīšanas rezultāts ir, ja suns māk uzvesties gan uz ielas, gan starp cilvēkiem, gan citu suņu kompānijā. – Cilvēkam jāmāk pārvaldīt savu suni arī neordinārās situācijās, piemēram, ja suņi savā starpā sakaujas. Tas viss ir jāizdara pareizi. Tāpat ir ļoti daudz pašu saimnieku suņu sakostu bērnu. Tas tāpēc, ka neizzina savu suni, piemēram, pieskaras pie austiņas, bet sunim tas nepatīk. Cilvēkam taču arī nepatīk, ja viņu nevēlami aizskar – viņš var pagriezties un iebliezt. Arī katram sunim ir savs, kas patīk vai nepatīk. Saimniekam šīs lietas ir jāpārzina. Bez tā visa sunim ir arī jābūt ģimenes loceklim, viņu nedrīkst atstāt par barbaru, kas terorizē visu māju – jo suns ir paņemts paņemšanas pēc, bērniņiem iepatikās, bet neviens ar viņu nenodarbojas, – pareizo līdzsvaru starp draudzību un sadarbību starp saimnieku un suni mudina rast Jānis Pavlovskis.