Madonas novadam šobrīd ir ciešāka vai mazāk cieša sadarbība ar astoņiem ārvalstu sadarbības partneriem, kuru vidū ir gan tuvāko kaimiņvalstu pašvaldības, gan Centrāleiropas valstu pašvaldības, gan pēdējos gados sadarbība nostiprināta arī ar vairākām pašvaldībām, kas atrodas postpadomju valstīs – Krievijā, Baltkrievijā un Gruzijā. Plānots, ka šonedēļ šim sarakstam pievienosies arī Moldovas Bričanu rajons.
Lēmumu par sadarbības vienošanās slēgšanu ar Moldovas Republikas Bričanu rajonu, attīstot savstarpējo sadarbību šādās sfērās: uzņēmējdarbība, tūrisms, kultūra, izglītība, sports, valsts pārvaldes funkcijas, ekoloģija un dabas resursu racionāla izmantošana, Madonas novada pašvaldības domes deputāti vienbalsīgi pieņēma augusta domes sēdē (27. augustā).
Sadarbības vienošanos parakstīs šonedēļ
Madonas novada pašvaldības uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības nodaļas galvenā speciāliste Ilze Vogina, kas pati nesen apmeklēja Moldovu, tostarp arī Bričanu rajonu, sēdē norādīja, ka Bričanu rajons ir izteicis vēlēšanos attīstīt tradicionālās draudzīgās attiecības un ilgtermiņa savstarpējo sadarbību ar Madonas novadu, slēdzot vienošanos par sadarbību minētajās sfērās.
– Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) ir ļoti cieša sadarbība ar Moldovas Reģionālās attīstības aģentūru „Ziemeļi".
Tā ir vērsta gan uz pašvaldību savstarpējo sadarbību, gan uzņēmējdarbības jomu. Bričanu rajons nāca ar savu vēlmi sadarboties ar kādu no Latvijas pašvaldībām. VARAM ieteica tieši Madonas novadu. Jomas, kas viņus interesē, ir uzņēmējdarbības attīstība, pašvaldības sadarbība ar uzņēmējiem, dažādi infrastruktūras jautājumi. Protams, sadarbības līguma projekts ietver arī citus jautājumus, kā, piemēram, viņus ļoti interesē mūsu ieviestais jauniešu vasaras nodarbinātības projekts, kā arī pašvaldības palīdzība jauniešu ieceru īstenošanā. Aktuāli ir arī sporta, kultūras un izglītības jomu skaroši jautājumi. No 7. līdz 11. septembrim Moldovas delegācija viesosies Latvijā, un šīs nedēļas laikā arī plānots parakstīt vienošanos par sadarbību, – pastāstīja Ilze Vogina.
Deputātus interesēja, vai VARAM pašvaldību sadarbību atbalsta arī finansiāli vai tomēr visas aktivitātes plānots īstenot tikai par pašvaldības līdzekļiem. Ilze Vogina norādīja, ka VARAM ir atsevišķa budžeta pozīcija, kurā ieplānoti līdzekļi sadarbībai ar Moldovu, līdz ar to arī sadarbības pasākumu finansējuma avots būs daudzpusējs – VARAM, pašvaldības un aktivitātēs iesaistītie uzņēmumi. Moldovas pārstāvju vizīti šonedēļ finansē VARAM.
Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters piebilda, ka Moldova, gluži kā Ukraina un Gruzija, ir Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības valsts, kam ar ES ir asociācijas līgums, līdz ar to Moldova ir ieinteresēta, lai pēc iespējas efektīvāk tiktu izlietots tai ieplānotais atbalsta finansējums.
– Moldova sadarbībā ar ES šobrīd ir turpat, kur pirms aptuveni 15 gadiem bija Latvija, – minēja Andrejs Ceļapīters.
Liels potenciāls auglīgai sadarbībai
Bričanu rajons atrodas pašos Moldovas ziemeļos. Tā kopējā platība ir 814 km2 , bet iedzīvotāju skaits pēc pēdējiem tautas skaitīšanas datiem ir aptuveni 75 000. Tā teritorija robežojas ar Ukrainu un Rumāniju.
– Moldovas apmeklējuma laikā iepazīstot Bričanu rajonu, varu teikt, ka pārsvarā rajons ir tendēts uz lauksaimniecību. Tā bija vienīgā joma, kas Bričanu rajonā ir attīstīta. Pārstrādes uzņēmumu tur nebija, līdz ar to, ja izaudzētos kartupeļus vai ābolus no viņiem nepērk Krievija vai cita valsts, moldāviem nav, kur produkciju likt. Visi kokmateriāli tiek importēti, jo vienīgie koki, kurus tur manīju, bija ābeles un valriekstu koki. Pat kastes, kurās salikt ābolus, tiek ievestas, līdz ar to es saskatu potenciālu sadarbības iespēju mūsu kokapstrādes uzņēmumiem. Importēta, galvenokārt no Rumānijas un Ukrainas, tiek arī cita produkcija. Apmeklēju arī brikešu ražotni, kas gan produkcijas, gan tehnoloģiju ziņā atpaliek no mūsu novada uzņēmumiem. Kopumā uzskatu, ka uzņēmējiem Bričanu rajons ir ļoti perspektīvs – gan lai eksportētu savu produkciju, gan lai īstenotu abpusējus sadarbības projektus. Tieši šajā laikā Moldova sāk saņemt ES finansējumu, ko tā tik ļoti gaida, un daļa finansējuma ir paredzēta dažādiem pārrobežu projektiem. Vēl no Bričanu rajonā redzētā varu atzīmēt sliktos ceļus. Uz ceļiem vidējais ātrums bija 45-50 km/h. Nesen sākusies ir arī pašvaldības iestāžu, tai skaitā bērnudārzu un skolu, renovācija. Kad sniedzu prezentāciju par Madonas novadu un minēju to, cik liels finansējums ieguldīts pašvaldības objektos, viņiem gan darbu apjoms, gan ieguldītā summa šķita prātam neaptverama, – Moldovā gūtajos iespaidos dalījās pašvaldības uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības nodaļas galvenā speciāliste.