Kopš Madonas katoļu draudzē kalpo prāvests Tomass Zieļonka, pilsētas dievnamā veikti vairāki saimnieciska rakstura jauninājumi. Viens no tiem – baznīcas zvanu iegāde.
Kā zināms, zvans ir mūzikas instruments, kurš kopš viduslaikiem tiek izmantots Baznīcas liturģijā.
– Jau Vecās Derības laikā Mozus un viņa patriarhi aicināja cilvēkus uz lūgšanām, pūšot sudraba trompetes. Pēc tam Baznīcā plaši izmantoja trompetes kā aicinājumu uz baznīcu. Ar laiku dažādu apsvērumu dēļ trompetes tika nomainītas uz zvaniem. Zvanus katoļu Baznīca uzskata par Dieva balsi, caur šiem zvaniem dodot dažādu informāciju, piemēram, prieku – kristībās, kāzās, izvēloties jauno pāvestu, vai bēdas – paziņojot par bērēm, karu vai ugunsgrēku. Zvans aicina tautu, lai visi būtu kopā gan priekos, gan grūtos brīžos. Dieva balss caur zvanu sasauc ticīgo tautu uz lūgšanām un Svēto Misi, – pamato prāvests Tomass Zieļonka.
Madonas katoļu draudzei šobrīd ir ļoti mazs un salauzts zvans, kas zaudējis savu balsi. Tas ir kluss un praktiski nedzirdams. Tāpēc prāvests Tomass kopā ar konsultantiem izlēma, ka draudzei būtu nepieciešami trīs jauni zvani, kas pārliecinoši skaļi spētu aicināt visus uz lūgšanām un svētkiem. Zvani vienlaikus būtu ticības apliecinājums citiem – uzskatāms (labi dzirdams) evaņģelizācijas rīks.
Uz jautājumu, kāpēc ir nodoms zvanus uzlikt vēl šogad, prāvests Tomass atbild: – Šis ir „Terra Mariana" 800. jubilejas gads. 1215. gadā pāvests Inocents III parakstīja dokumentu, ka Livonija ir „Terra Mariana" (Marijas zeme). Mūsu priekšteči tik ļoti mīlēja Dievmāti, ka par to zināja arī Romā. Gribam šo svētku pēdas atstāt draudzē, godinot mūsu latviskās un katoliskās saknes.
Kopumā Madonas katoļu draudzei tika pasūtīti trīs zvani, jo trīs balsis veido akordu.
Pirmais zvans ir 260 kg smags. Zvanam ir tonis CIS. Zvans veltīts „Marijai – Kristīgo Palīdzībai", jo Viņa ir kopā ar mūsu tautu jau 800 gadu. Zvanā iestrādāts attēls ar Madonas katoļu draudzes Dievmātes gleznu. Uzraksts zem tās vēsta: „Marija – Kristīgo Palīdzība, lūdz par mums." Zvana reversā ir rakstīts: „Pateicamies par arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča 60 dzīves gadiem."
Otrais zvans ir 150 kg smags. Tam ir tonis F. Zvans veltīts Sv. Jāņa Bosko piemiņai. Šogad katoliskā Baznīca svinēja Svētā Jāņa Bosko 200 gadu jubileju, un šajā draudzē strādā pirmais saleziāņu mūks Latvijā, kurš nes šī svētā vīra harismu. Uz zvana ir Svētā Jāņa Bosko attēls kopā ar bērniem, iekšpusē uzraksts „Dona Bosko piemiņai 200 gadu jubilejā" un logo.
Trešais zvans ir 80 kg smags. Zvanam ir tonis GIS. Zvans veltīts Sv. apustulim Tomam. Uz zvana attēlots, kā Sv. Toms pieskaras Jēzus brūcēm. Tas ir kā atgādinājums visiem par mūsu vājo ticību, kurai ir jāpieaug. Uz zvana ir uzraksts – „Sv. apustuli Tom, lūdz par mums" un latīniski – „Mans Dievs un mans Kungs". Tie ir vārdi, ko apustulis Toms teica, pieskaroties Jēzus brūcēm. Iekšpusē ir uzraksts par to, ka esam pateicīgi par tēva Tomasa Zieļonkas 40. dzīves un 10. priesterības gada jubileju.
Uz visiem zvaniem reversā ir rakstīts: „Madona, 2015. gada 8. decembris."
8. decembrī ir Bezvainīgās Marijas ieņemšanas svētki. Šajā datumā 1843. gadā svētais Jānis Bosko sāka strādāt ar jauniešiem, un šī ir arī saleziāņu kongregācijas dzimšanas diena. 8. decembrī Madonā ciemos ieradīsies arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, kas iesvētīs jaunos zvanus.
Zvani tika izlieti sv. Klāras piemiņas dienā (11. augustā) un ir jau atvesti uz Latviju.
– Pateicība Dievam, kas šajā procesā ir ļoti palīdzējis, negaidīti sakārtojot brīvus laikus lielākajam un senākajam (strādā kopš 1808. gada) uzņēmumam Eiropā, kurš izgatavo zvanus. Pateicība visiem, kas palīdzēja ar ziedojumiem un lūgšanām, lai mūsu draudze saņemtu šos skaistos zvanus, – uzsver prāvests Tomass Zieļonka.