Vēl nesen LLKC Madonas konsultāciju biroja vadītāju varēja sastapt Jēkabpilī, taču kopš 3. augusta Madonas birojam ir sava vadītāja. Šajā amatā sākusi strādāt Aija Vīgnere. Mūsu saruna notika pēc trim pirmajām darba nedēļām.
– Īsumā iepazīstiniet ar sevi mūsu novada lauksaimniekus!
– Esmu kurzemniece, dzimusi Saldū, skolas gaitas uzsāku Gaiķu pamatskolā, vēlāk mācījos Saldus 1. vidusskolā. Studiju gadus pavadīju Jelgavā, esmu beigusi Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultāti un ieguvusi bakalaura grādu uzņēmējdarbības specialitātē. Pēc bakalaura studijām vēl turpināju mācības maģistrantūrā un paralēli studijām sāku strādāt Zemkopības ministrijā. Tolaik Latvijai bija uzsāktas sarunas ar Eiropas Komisiju par iestāšanos Eiropas Savienībā, līdz ar to darbs bija aizraujošs un vienlaikus arī atbildīgs. Ministrijā nostrādāju 14 gadu, no tiem trīs ir pavadīti Briselē, strādājot par specializēto lauksaimniecības atašeju. Līdz ar to varu teikt, ka iepriekšējā darba pieredze ir devusi pamatīgas zināšanas likumdošanā, Latvijas un ES lauksaimniecības jomā, kā arī ir uzkrāta pieredze, īstenojot starptautiskus projektus. Bet sirdij tuvi man vienmēr ir bijuši lauki, to ļaudis, arī Rīgas dzīves ritms nav domāts man. Manā ģimenē aug trīs braši dēli, vēlos savos dēlos ieaudzināt pamatīgumu un lauku darbu tikumu, tāpēc piedāvājums vadīt Madonas konsultāciju biroju nāca īstajā laikā. Uzskatu, ka ar savu pieredzi un zināšanām spēju dot pozitīvu ieguldījumu lauksaimniecības, lauku un novada attīstībā.
– Ar kādām domām un darbiem esat sākusi strādāt Madonas konsultāciju birojā?
– Novērtēju to, ka Madonas birojā ir ļoti laba komanda, zinoši speciālisti. Lauku saimniekus konsultē augkopības konsultante Anita Brosova, sniedzot konsultācijas un ieteikumus kultūraugu audzēšanā, lauku apsekošanā, gatavo kultūraugu mēslošanas, augu aizsardzības plānus, sniedz citas konsultācijas augkopības nozarē. Madonas birojā kopš maija strādā zinošs lopkopības speciālists Edvīns Broks (iepriekš bija jāizlīdzas ar citu novadu lopkopības speciālistiem). Šobrīd lauku saimniekiem, kuri sagatavojuši lopbarību, aktuāli ir skābbarības kvalitātes rādītāji saimniecībā. Mēs piedāvājam šo pakalpojumu – profesionālu lopbarības analīžu noņemšanu un izvērtēšanu, kā arī ēdināšanas plānošanu un barības devu sagatavošanu, jo sabalansēta un lēta barības deva ļaus ražot pienu un izaudzēt gaļas liellopus ar zemākām izmaksām, vienlaikus saglabāt govju veselību. Ilggadēja pieredze projektu rakstīšanā ir ekonomikas speciālistei Ērikai Novožilovai, ir jauna ekonomikas un grāmatvedības speciāliste Signe Mūkina, arī viņa jau sāk rakstīt projektus. Grāmatvedībā un nodokļu jautājumos konsultē Guna Smeltere, Diāna Zubareva, Anna Podiņa. Ar atdevi strādā arī uzņēmējdarbības konsultante Anita Briška. Mums ir arī prasmīgi novadu lauku attīstības konsultanti, kas strādā ar zemniekiem pagastos: Inguna Akmentiņa, Aleksandrs Šrubs, Ļena Čačka Madonas novadā, Astrīda Ikauniece Lubānas novadā, Janīna Grudule Varakļānu novadā, Māris Rauda Cesvaines novadā. Mans mērķis ir stiprināt komandas garu, jo komandā ir liels spēks, ja mērķtiecīgi izmantosim speciālistu zināšanas, varēsim pēc iespējas sekmīgāk nodrošināt ilgtspējīgu lauku attīstību. Konsultāciju misija ir zināšanu nodošana, lai lauksaimnieks savu uzņēmējdarbību spēj īstenot pēc iespējas sekmīgāk, konsultanti arī seko līdzi, kā notiek zināšanu pārnese saimniecībā uz vietas. Paies vasara, tiks novākta raža, rudenī atsāksim mācību un izglītojošajos semināros zināšanas nodot lauksaimniekiem. Viņi var izmantot arī tālākizglītību, ko nodrošina LLKC, organizējot gan augkopības, gan lopkopības kursus.
– Cītīgi sekojat līdzi Lauku attīstības plāna (LAP) pasākumiem. Kādas ir iespējas saimniecību attīstībai piesaistīt finanses?
– Kopš 14. augusta ir atvērta kārta jaunajiem lauksaimniekiem. Finansējums jaunajiem lauksaimniekiem tiek sniegts, lai atbalstītu saimniecības izveides procesu vai saimniecības pārņemšanu un sekmētu ražojošas lauksaimniecības attīstību. Jaunais lauksaimnieks – vecumā līdz 40 gadiem, kā arī jāņem vērā nosacījums, ka projekta iesniegšanas brīdī neto apgrozījumam vai standarta izlaidei ir jābūt vismaz 15 000, bet ne lielākai kā 70 000 eiro. Finansējums vienam projektam ir 40 000 eiro apmērā, kur vismaz 80% ir ilgtermiņa ieguldījumi, ne vairāk kā 20% – vispārējās izmaksas. Projekti ir jāiesniedz līdz 15. septembrim, Viduslatvijas reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē jau daži ir iesniegti, bet, kā ierasts, lielāka aktivitāte paredzama termiņa beigās. Varam palīdzēt jaunajiem speciālistiem sagatavot kvalitatīvu darbības plānu, kas ir vērsts uz saimniecības ekonomiskās dzīvotspējas stiprināšanu. Šī kārta ir paredzēta lopkopības nozares attīstībai. Atbalsts tiek sniegts 100% apmērā, paša ieguldījums projekta ieviešanas gaitā ir 20%, kas tiek atgūti pēc projekta realizācijas. Jaunie lauksaimnieki varēs iegādāties zemi, dzīvniekus un lietotu tehniku. Patlaban pie mums nāk konsultēties gados jaunie lauksaimnieki un arī mazo lauku saimniecību īpašnieki, jo no 3. septembra līdz 5. oktobrim tiek atvērta kārta mazo lauksaimnieku atbalstam. Atbalsts – 15 000 eiro apmērā – ir ar mērķi veicināt ekonomisko dzīvotspēju, un vismaz 80% ir jānovirza ilgtermiņa ieguldījumiem, 20% – vispārējās izmaksas. Galvenais nosacījums – projekta iesniegšanas brīdī neto apgrozījumam vai standarta izlaidei ir jābūt vismaz 2000, bet ne lielākai kā 15 000 eiro. Var iegādāties lopus, ierīkot ilggadīgos stādījumus, pirkt jaunu vai lietotu tehniku, būvēt vai atjaunot novietnes, lai sekmētu turpmāku saimniecības attīstību. Lauksaimnieki un pārstrādes uzņēmumi aicināti pretendēt arī uz modernizācijas atbalstu, kārta tiks atvērta rudenī. Varēs apvienot gan mazo lauksaimnieku shēmu, gan modernizācijas atbalstu, bet te būs svarīgs arī paša ieguldījums. Lai sekmīgāk apgūtu ES finansējumu, lauku uzņēmēji un pārstrādes uzņēmumi ir gaidīti pie mums, sadarbībā varam rast labāko risinājumu uzņēmumu tālākai attīstībai. Novada ilgtermiņa līdzsvarotai izaugsmei ir būtiski, lai sekmīgi attīstītos gan lauku, gan pārstrādes uzņēmēji. Palīdzam sagatavot arī kredīta pieteikumus, ja ir nepieciešams piesaistīt papildu resursus.
– Lopkopībā šis nav viegls laiks. Vai lauku saimnieki saskatīs motivāciju?
– Nepaspējām vēl pilnībā atgūties pēc iepriekšējās krīzes, kad Krievija noteica embargo, līdz ar to vissmagāk ir cietusi tieši piena nozare. Turpinoties piena iepirkuma cenas kritumam, piena ražotājiem veidojas tālāki zaudējumi, un šābrīža aplēses rāda, ka Latvijas piena ražotāju zaudējumi laikā no 2014. gada novembra līdz 2015. gada augustam sasniegs 44,3 miljonus eiro. 24. augustā Ministru prezidente Laimdota Straujuma un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Briselē tikās ar Eiropas Savienības lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Filu Hoganu, lai pārrunātu turpmāko Eiropas Komisijas atbalstu Latvijas piena ražotājiem un pārstrādātājiem. 7. septembrī ir plānots lauksaimnieku streiks Briselē. Ļoti ceru, ka Latvijas argumenti tika sadzirdēti un īpaši Latvijai tiks piemērotas samērīgas kompensācijas. Mūsu klupšanas akmens ir arī vismazākie tiešmaksājumi, ja salīdzina ar citām ES valstīm, kaut esam vienotā tirgū ar vienotiem konkurētspējas nosacījumiem. Tādējādi šajā Latvijai jo īpaši grūtajā situācijā atbalsts ir ļoti būtisks. Viens no ES dibināšanas mērķiem ir būt solidāriem, ja kādai dalībvalstij ir grūtības, finanšu resursi jānovirza, lai valsts spētu atgūties. Ceru, ka komisārs tuvāko divu nedēļu laikā izskatīs visus iespējamos atbalsta risinājumus un piedāvās Latvijai nepieciešamo atbalstu. Viena krīze daudzās saimniecībās, pateicoties konsultantu atbalstam, tika pārvarēta. Tāpēc tagad jo īpaši aicinu lauksaimniekus uz sarunu, meklēsim kopīgus risinājumus. Latvijas laukiem būt, lauksaimniecībai un lauku attīstībai ir jāspēj sekmīgi attīstīties, zināšanas ir stūrakmens ilgtspējīgai attīstībai.