Aizvadītajā Veselības dienā, kas Madonā norisinājās 21. augustā, saistošu lekciju un meistarklasi par veselīgu recepšu gatavošanu apmeklētājiem piedāvāja SILVIJA PELA (Sylvia Pel) no Norvēģijas.
Silvija Pela nu jau vairākus gadus ir pievērsusies veselīgam dzīvesveidam, arī savai ģimenei gatavojot maltītes tikai no augu valstī balstītiem produktiem. Veģetāriešu un vegānu kustība kopumā kļūst arvien populārāka, arī pasaulē lielākā uztura speciālistu organizācija „Academy of Nutrition and Dietetics" piekrīt, ka sabalansēts vegānisks uzturs ir veselīgs visos vecuma posmos, kā arī mazina sirds slimību, audzēju un citu veselības problēmu riskus. Iepazīstinot madoniešus ar augu valstī balstīta uztura ideju, Silvija Pela akcentēja šādas diētas priekšrocības: – Augu valstī balstītie produkti vispār nesatur holesterīnu, to var atrast tikai dzīvnieku valsts produktos. Piemēram, tā vietā, lai izmantotu ierasto govs pienu vai krējumu, lietoju dažādos augu valsts piena veidus: auzu, rīsu, kokosa, sojas pienu. Kāpēc tā? Augu valstī balstītajā pienā nav tik kaitīgā holesterīna, kas noved pie sirds un asinsvadu slimībām – izplatītākā nāves iemesla pasaulē. Nesen Kolins un Tomass Kempbeli izdeva grāmatu „Ķīnas pētījums" – tajā publicēts visplašākais pētījums, kāds veikts cilvēces vēsturē, par uzturu. Kopā ar prestižākajām slimnīcām, augstskolām viņi tika veikuši izpēti, savākuši vairāk nekā 8000 statistikas datu. Tie visi norāda uz vienu un to pašu – augu valstī balstīta diēta ir labākā vēža riska samazināšanā. Piemēram, izmantojot tikai augu valsts proteīnu, nevienam no testa dzīvniekiem neattīstījās vēža šūnas.
Kā vērtēja Silvija Pela, Latvijā jau ir lieliska priekšrocība, lai arvien samazinātu dzīvnieku valsts produktu lietošanu uzturā, jo pie mums ir ļoti attīstīta dārzniecība, un mazdārziņus viņa ievērojusi teju vai pie katras mājas. Saprotams, dabiski izaudzētos dārzeņos, augļos, ogās un graudaugos slēpjas viss cilvēkam tik vitāli nepieciešamais – atliek vien šos produktus pagatavot veselīgā uzturā.
Klātesošajiem Veselības dienas apmeklētājiem bija iespēja nogaršot dārzeņu krēmzupu un saldo našķi; Silvija Pela pastāstīja par katras izmantotās sastāvdaļas uzturvērtību un pozitīvo ietekmi uz cilvēka veselību.
– Piemēram, rieksti ir lieliski, lai aizvietotu pienu, krējumu un sieru. Rieksti un sēklas ir brīnišķīgs pamats sieru, krēmu un piena pagatavošanai – tam gan ir nepieciešams tiešām labs blenderis, bet rezultāti ir lieliski. Riekstus arī var izmantot kā tauku avotu cepumos ierastā sviesta vietā, jo sviestā ir daudz piesātināto taukskābju. Tas paaugstina holesterīna līmeni, kas var novest pie sirds un asinsvadu slimībām. Tāpēc labāk sviesta vietā vairāk izmantot riekstus un sēklas, jo tajos ir nepiesātinātās taukskābes, – ieteica Silvija Pela.
Mazāk zināms produkts, ko Silvija rosināja ikvienam ieviest savā ikdienas ēdienkartē, ir kvinoja. Tas ir graudaugs, kura vēsture ir pat 3000-4000 gadu sena. – Inki kvinoju lietoja atlētu uzturā, lai tie būtu spēcīgi un labā formā. Kvinoju bieži sauc par superproduktu. Tā satur visas nepieciešamās aminoskābes, augstas kvalitātes proteīnu, un tajā ir divreiz vairāk šķiedrvielu nekā citos graudaugos. Ja cilvēks cīnās ar diabētu, šķiedrvielas ir ļoti nozīmīgas, lai aizsargātu un regulētu šo slimību, jo šķiedrvielas nodrošina vienmērīgu cukura līmeni asinīs. Kvinoja satur daudz dzelzs. Ja ir dzelzs trūkums, cilvēks jūtas noguris, trūkst enerģijas. Dzelzs piesaista skābekli un ar to apgādā visu ķermeni, – atklāja Silvija.
Vērtīgās īpašības var atrast ikkatrā augu valstī balstītajā produktā, ir pārliecināta Silvija Pela, tāpēc arī klausītājiem viņa atgādināja: – Jo tuvāk dabai un jo neapstrādātāks ir produkts, jo tas ir labāks.
Cukīni krēmzupa
500 g cukīni, 200 g vārītu (miltainu) kartupeļu, 150 g burkānu, 1 sīpols, 3 ķiploka daiviņas, 600 ml sojas piena, 400 ml kokosriekstu piena, 2 ēdamkar. dārzeņu buljona garšvielas, 50 g maltu riekstu (mandeles/Indijas vai lazdu rieksti).
Dārzeņus sagriež mazos gabaliņos un liek lielā pannā. Pievieno ūdeni un buljona garšvielas, vāra 5-10 minūtes, līdz dārzeņi kļuvuši mīksti. Pievieno pārējās sastāvdaļas un tās blenderē, līdz iegūta krēmveidīga masa, to turpina vārīt 5 minūtes. Pēc garšas pievieno garšvielas un citus zaļumus. Kad dārzeņu krēmzupa pagatavota, var pievienot atsevišķi izvārītu kartupeļu, burkānu gabaliņus un zaļos zirnīšus. Krēmzupu pasniedz ar maizes grauzdiņiem.
Humuss
410 g vārītu turku zirņu, 2 tējkarotes olīveļļas, 1 tējkarote sezama sēklu sviesta (tahini), 2-3 tējkarotes citronu sulas, 1 tējkarote zaļumu sāls, 5 svaigas bazilika lapiņas, 1 daiviņa ķiploka vai ¼ svaiga sagriezta sīpola.
Sablenderē turku zirņus. Pievieno pārējās sastāvdaļas un turpina blenderēt, līdz iegūta viendabīga, krēmīga masa.
Karoba našķis
200 g lazdu riekstu, 100 g saulespuķu sēkliņu, 100 g mandeļu, 100 g kokosriekstu skaidiņu, 50 g grauzdētu linsēklu, 250 g dateļu bez kauliņiem vai 150 g šķidra medus, 100 g rozīņu, 50 g karoba pulvera, 1 tējkarote vaniļas cukura, kokosriekstu skaidiņas.
Krāsnī apgrauzdē lazdu riekstus, saulespuķu sēkliņas un mandeles – aptuveni 45 minūtes 125 grādos, atdzesē. Sasmalcina riekstus, pievieno pārējās sastāvdaļas un visu sasmalcina viendabīgā masā. Izrullē mazas bumbiņas, tās apkaisa ar kokosriekstu skaidiņām. Masu var arī izrullēt uz cepamā papīra puscentimetra biezumā un izcep – kad masa sacietējusi, to sagriež mazos kvadrātiņos.
Kvinojas un lielogu melleņu našķis
1 glāze kvinojas pārslu, 1 glāze auzu pārslu, ½ glāzes griķu miltu, ½ glāzes kartupeļu cietes, ½ glāzes kapātu mandeļu, ½ glāzes kokosriekstu skaidiņu, 1 banāns, 1 glāze auzu (vai cita augu valsts) piena, pusglāze lielogu melleņu (vai citas ogas), 4 dateles bez kauliņiem, vaniļas cukurs, pustējkarote kanēļa, šķipsniņa sāls.
Bļodā sajauc visas sausās sastāvdaļas. Atsevišķi sablenderē banānu, dateles un pienu. Pievieno vaniļu. Sablenderēto masu pievieno sausajām sastāvdaļām un visu kārtīgi samaisa. Cepešpannā izklāj cepampapīru un uz tās no masas veido nelielus cepumiņus ar iedobīti vidū. Cep 20-25 minūtes 180 grādos. Kad cepumi gatavi, vidiņā liek pa vienai lielogu mellenei vai citai ogai.
Ābolu gardums
Āboli, 200 g augstākā labuma kviešu miltu, 200 g pilngraudu kviešu miltu, 200 g pilngraudu auzu pārslu, ½ tējkarotes stēvijas vai brūnā cukura, ½ tējkarotes medus, ½ tējkarotes jūras sāls, 100 g mandeļu, dažas dateles.
Samaisa sausās sastāvdaļas, tad sajauc ar medu un garšvielām tā, lai izveidotos elastīga, viendabīga masa. Mīklu izrullē puscentimetru biezu. Izspiež apaļas formas gabaliņus (piemēram, ar krūzīti). Nomizo ābolus, iztīra sēkliņas, sagriež ābolus smalkās šķēlītēs – tās sarindo uz apaļajiem mīklas gabaliņiem. Mandeles samaļ smalkā pulverī, pievieno izmērcētas dateles. Dateļu un mandeļu masu izrullē nelielas, garenas desiņas veidā, no kuras izveido režģi pāri ābolu šķēlītēm. Cep 180 grādos aptuveni 20-30 minūtes zemākajā cepeškrāsns līmenī.