Pirms nepilniem diviem gadiem 5. septembrī Madonas novada pašvaldības domes deputāti apstiprināja SIA „Madonas slimnīca" valdes priekšsēdētāju Arti Stuburu, kas nomainīja ilggadējo veselības iestādes vadītāju Bruno Kokaru.
Artis Stuburs „Staram" atzina, ka gan slimnīcai, gan viņam pašam šie gadi pagājuši ar lielākām vai mazākām pārmaiņām.
– Vēlos teikt lielu paldies slimnīcas darbinieku kolektīvam, kā arī domes deputātiem, kas man izrādīja lielu uzticību un sapratni, kas tik ļoti nepieciešama, lai varētu vadīt šāda mēroga veselības aprūpes iestādi, – sacīja Artis Stuburs.
Sniegto pakalpojumu klāsts saglabājas
Runājot par izmaiņām slimnīcas sniegto pakalpojumu veidos, slimnīcas valdes priekšsēdētājs norādīja, ka lielākoties tie saglabājušies iepriekšējā līmenī.
– Ir arī daži jauni pakalpojumi, ko cenšamies ieviest. Kā vienu no svarīgākajiem varu minēt dienas stacionārā sniegto bērnu ķirurģiju, kas tiek nodrošināta, sadarbojoties ar dakteri Astru Zviedri. Viņa konsultē mazos pacientus, tostarp jaundzimušos, un dažas reizes gadā veic vienkāršākās manipulācijas tepat uz vietas dienas stacionārā, līdz ar to vecākiem savi bērni nav jāved uz Rīgu. Paplašināts ir arī dienas stacionāra ginekoloģijas pakalpojumu klāsts, kā arī pieejama pleca un ceļgala artroskopija. Citu lielu izmaiņu nav, jo mums jāstrādā saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem un tajos noteikto pacientu apjomu. Diemžēl, šajā ziņā uzlabojumu nav, un Madonas slimnīcai joprojām atsevišķos pakalpojumos ir vērojama tā dēvētā pārprodukcija. Piemēram, datortomogrāfijā ambulatorajam pakalpojumam jau pusgadā esam izpildījuši gada normu, un nu šo pakalpojumu vai nu būtu jāpārtrauc sniegt, vai arī tas jādara par maksu. Jāpiebilst, ka šis pēdējo vairāku gadu laikā ir pirmais gads, kad netiek plānotas izmaiņas budžetā, veicot grozījumus un kompensējot slimnīcām pārprodukciju. Iepriekš divas reizes gadā tika veikti grozījumi un piešķirts finansējums, bet šogad tas netiek solīts par spīti tam, ka atsevišķās pakalpojumu pozīcijās (kā datortomogrāfija) mums draud līdzīga pārprodukcija, –
uzsvēra Artis Stuburs.
Viņš minēja, ka šobrīd pacientu plūsmas pieaugums visvairāk ir vērojams uzņemšanas nodaļā. Tiesa, ne visi no atvestajiem ir tādi, kuri būtu jāstacionē.
– Esam attīstījuši tā dēvēto observācijas gultu pakalpojumu. Pacients diennakti tiek novērots uzņemšanas nodaļā, lai secinātu, vai viņa stāvoklis tiešām ir neatliekams un nepieciešama stacionēšana. Visbiežāk pacients jau pēc observācijas perioda tiek palaists mājās, – skaidroja slimnīcas vadītājs, piebilstot, ka Madonas slimnīcai diemžēl nereti ir jāpilda tās funkcijas, kas vairāk atbilstu citu jomu speciālistiem un iestādēm.
Artis Stuburs atzina, ka finansējuma trūkums medicīnā nav tikai ministra vaina.
– Budžeta veidošanu ietekmē plašāki faktori. Piemēram, 2012. gadā IKP pieaugums bija 4,5%. Šogad pieaugums ir zem 2%, un tendence tam samazināties turpinās. Tas noteikti ietekmē to, cik lielu daļu no pieejamā finansējuma var atvēlēt veselības aprūpei. Par labu nenāk arī tas, ka vairs nedarbojas pirms vairākiem gadiem ieviestais nerakstītais likums, ka finanšu ministrs un veselības ministrs pārstāv vienu politisko spēku. Šādā situācijā Guntim Belēvičam ir grūtāk cīnīties par finansējumu veselības jomai. Pieļauju, ka 90% no veselības ministra darba kārtības paņem jautājumi, kas saistīti ar peripetijām, kuras skar valsts lielās kapitālsabiedrības – Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu un Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu, kā arī nebūšanas ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, – sacīja SIA „Madonas slimnīca" valdes priekšsēdētājs.
Jārūpējas arī par infrastruktūru
Šo gadu laikā ir paveiktas vai tiek plānotas arī vairākas aktivitātes saistībā ar infrastruktūras uzlabošanu. Pērn tika ieviests Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projekts „Energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi SIA „Madonas slimnīca" infekciju slimību nodaļas ēkā", kura ietvaros, veicot vienkāršoto renovāciju, tika siltināts infekciju nodaļas ēkas cokols, siltināts bēniņu pārsegums, kā arī būtiski paaugstināta ventilācijas sistēmas energoefektivitāte. Ir panākti ne tikai funkcionāli ieguvumi, bet arī pati ēka šobrīd ir acij tīkamāka. Šajās dienās noslēdzas ar slimnīcas stāvlaukuma izbūvi saistītie darbi, ko ar savu finansējumu atbalstīja Madonas novada pašvaldība. Tiesa, viens pamatīgs darbs vēl ir priekšā.
– Jau ilgstoši Madonas slimnīcai problēmas ir radījis ēkas jauno korpusu jumta segums. Korpusi tika nodoti ekspluatācijā 2001. gadā, un šo 15 gadu laikā jumta segums – bitumena dakstiņi – ir nolietojies, uz ko norāda arī Latvijas Amatniecības kameras veiktās ekspertīzes atzinums. Jumta segums (jo īpaši dienvidu pusē) savu mūžu ir nokalpojis un sagādā ne mazums raižu. Daudzviet, īpaši salaiduma vietās, jumts ir bojāts, un lietus laikā caur to sūcas ūdens. Ķirurģijas nodaļā pat operāciju zālē regulāri tek ūdens, kas nav pieļaujami. Bieži vien nepieciešams ēkas bēniņos izklāt plēvi un pilošo ūdeni savākt tajā, taču tas nav pastāvīgs risinājums. Eksperti ir ieteikuši bitumena segumu nomainīt pret metāla, kas ir daudz piemērotāks mūsu klimatiskajiem apstākļiem, kā arī garantē ilgāku kalpošanas laiku, – pastāstīja Artis Stuburs.
Kopējais apjoms, kādā vajadzēs nomainīt jumtu, ir aptuveni 2000 m2, un pašlaik sastādītā tāme liecina, ka seguma nomaiņa varētu izmaksāt ap 165 000 eiro. Tiesa, precīzāka summa būs zināma pēc iepirkuma. Pusi no izmaksām segs Madonas novada pašvaldība, bet otru pusi – SIA „Madonas slimnīca".
Privātā iniciatīva
Lai veiktu lielu vai mazāku remontu un atjaunotu materiāltehnisko bāzi, ne vienmēr slimnīcai ir jāiztiek ar saviem līdzekļiem vai arī jālūdz palīdzība pašvaldībai. Pēdējos gados daudzas aktivitātes atbalsta arī privātpersonas vai šo personu izveidotie fondi. Plašāk zināmais, kam ir izveidojušās spēcīgas sadarbības saiknes ar Madonas slimnīcu, ir Pētera Avena fonds „Paaudze".
– Jau vairākus gadus fonds ir atbalstījis specifisko mērķi – mātes un bērna veselības uzlabošana. Ar fonda atbalstu pie slimnīcas tika izveidota glābējsilīte. Tika iegādāts ultrasonogrāfs grūtnieču izmeklēšanai, kā arī sagādāta aparatūra dzemdību nodaļai. Izsaku lielu pateicību fondam par sniegto palīdzību. Līdztekus Pētera Avena fonda sniegtajam atbalstam esam arī saņēmuši ievērojamu privāto ziedojumu no Jurija Šeflera – 155 000 eiro apmērā, ko paredzēts izlietot dzemdību nodaļas rekonstrukcijas darbiem. Primārais ir dzemdību nodaļas ventilācijas sistēmas sakārtošana, un tad raudzīsim, kādas ir iespējas veikt pārējos iecerētos remontdarbus. Pašlaik tiek izstrādāts tehniskais projekts, un tālāk jau sekos iepirkums, kas arī parādīs, cik daudz varam par šo finansējumu izdarīt, – skaidroja slimnīcas valdes priekšsēdētājs.
Domstarpības atrisinātas
Pēdējos mēnešos pārmaiņas ir skārušas SIA „Madonas slimnīca" pārvaldes struktūru. Dome jūnijā nomainīja kapitāldaļu turētāja pārstāvi, bet mēnesi vēlāk tika veiktas izmaiņas arī slimnīcas valdes sastāvā, samazinot valdes locekļu skaitu no četriem uz trim (darbu valdē vairs neturpina Bruno Kokars). Vaicāts, vai šobrīd ir atrisinājušās visas tās domstarpības, kas noveda pie valdes demarša – triju valdes locekļu atlūgumiem, ja netiks mainīts kapitāldaļu turētāja pārstāvis, Artis Stuburs atbildēja, ka darbs norit normālā gultnē.
– Manuprāt, domstarpības ir atrisinātas, un turpmāk mums ir tikai jānostiprina sadarbība ar domi. Domei, pirmkārt jau ar sociālo un veselības jautājumu komitejas starpniecību, ir nepieciešams saņemt informāciju tiešāk un biežāk, jo līdz šim tas notika vienīgi ar kapitāldaļu turētāja starpniecību. Pēdējā laikā redzu, ka domes deputāti ir vairāk ieinteresēti tajos procesos, kas saistās ar slimnīcas darbību, un tas ir tikai pareizi, jo dome pieņem lēmumus, kas mūs skar tieši, kaut vai jau minētā stāvlaukuma izbūve vai jumta seguma nomaiņa. Slimnīcā arī notika novada domes sociālo un veselības jautājumu komitejas sēde. Komitejas priekšsēdētājs, kas šobrīd ir Andris Sakne, reizi ceturksnī vai biežāk, kas būs atkarīgs no skatāmo jautājumu specifikas, varēs piedalīties valdes sēdē un tālāk šo informāciju sniegt domes deputātiem, – skaidroja Artis Stuburs.