Kā ziņo BNS, bīstamo pacēlāju Varakļānu veselības aprūpes centrā, kur, 10. augustā iekrītot spraugā, no gūtajām traumām dzīvību zaudēja divus gadus vecs bērns, pagājušajā ceturtdienā apsekojuši Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) speciālisti.
Būvniecības eksperti konstatējuši vēl citus pārkāpumus ēkā, piemēram, došanās laukā pa vienu no evakuācijas izejām beigtos ar kritienu, jo kāpņu aiz durvīm nav. BVKB to, kādā stāvoklī ir veselības centra ēka, uzskata par pašvaldības atbildību. Biroja sagatavotajā gala atzinumā konstatētas atsevišķas bīstamas pazīmes ēkas lietošanā kopumā trīs pozīcijās – liftam, evakuācijas durvīm un baseinam (tam vēl jāveic tehniskā apsekošana). Taču patlaban nav gūti pierādījumi, ka ēka nebūtu droša. Ēkas izmantošana gan nav apturēta, bet trūkumi jānovērš nekavējoties.
Ziņu aģentūra informē, ka pacēlāju piegādājusi viena firma, bet uzstādījusi cita. Lifts darbojies četrus gadus, līdz šim – bez reģistrētiem negadījumiem. Šobrīd tiek pieļauta iespējamība, ka pacēlājs ierīkots pārāk lielā lifta šahtā; par to esot tieši atbildīgi ražotāji un uzstādītāji, uzskata Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Viņi skaidro, ka pacēlājs ir uzskatāms par liftu un uz to attiecas visas drošības prasības. Pēc traģēdijas 10. augustā PTAC pacēlāju aizliedza izmantot.
Būvniecības dokumentāciju ir izņēmusi policija, bet mirušā zēna vecāki ir cēluši civilprasību tiesā. Izmeklēšanas rezultātus gaida arī pašvaldība. Centra vadītājai Dinai Inķēnai, kas ir arī vietējās pašvaldības deputāte, varētu tikt izteikts aizrādījums.
Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs, lūgts komentēt būvniecības ekspertu konstatēto, uzsvēra, ka šobrīd pašvaldība zina tikpat daudz, cik pārējā Latvija, jo akts vēl neesot atsūtīts. – Pie būvniecības visi dokumenti tika kārtoti atbilstoši likumdošanai, kā arī saņemti visi tehniskie atzinumi, objekts tika nodots ekspluatācijā. Tāpēc no mūsu puses nevarējām paredzēt, ka notiks šāda traģēdija. Kas attiecas uz konstatētajiem trūkumiem, arī BVKB pārstāvis televīzijā komentēja, ka tādi ir, bet tie nav tik dramatiski, lai pārtrauktu darbību ēkā. Tā pati avārijas izeja – oficiāli šīs durvis ir, bet praktiski netiek izmantotas, jo ēkai ir četras izejas. Protams, šie pārkāpumi jānovērš un to pašvaldība arī darīs, jo arī traģiskajā negadījumā ar liftu vai pacēlāju (par nosaukumu joprojām notiek diskusijas) – ikdienā šis trūkums tika pamanīts, bet neviens neaizdomājās, ka varētu notikt sliktākais iespējamais, – pauž Māris Justs. Viņš atklāj, ka ar pašvaldības darbaspēku vien pacēlāja trūkumus novērst neizdosies, visticamāk, vajadzēs piesaistīt projekta risinājumu, lai darbus veiktu profesionāļi.
Pēc Varakļānu novada domes priekšsēdētāja teiktā var secināt, ka traģiskais negadījums ir kalpojis kā skarba mācība. Māris Justs arī pārējo pašvaldības iestāžu vadītājiem ir uzdevis pārskatīt situāciju saistībā ar drošību savā iestādē. – Acīmredzot, arī uz it kā ikdienišķām problēmām ir jāpaskatās no cita redzesloka, lai spētu novērst iespējamos apdraudējumus. Tā, piemēram, ir jau ziņots par nelielu spraugu kādās kāpnēs, citā iestādē būvniecības laikā ir uzliktas flīzes ar slidenāku virsmu, tāpēc jādomā risinājums. Šīs lietas pašvaldība novērsīs, – sola Māris Justs.