Šajā vasarā EDGARS KALNIŅŠ piedzīvojis ceļojumu uz saulaino Horvātiju – skaistu, bagātu un eksotisku zemi, kas, kā atzīst ceļotājs, vienmēr aicinās atpakaļ, ja tur jau reiz ir pabūts.
Ceļotāju grupai uz Horvātiju Edgars Kalniņš piepulcējies, pateicoties paziņai, kas strādā kādā no Rīgas skolām un organizē klases ekskursijas uz ārzemēm.
– Sākumā bija plānots brauciens uz Slovēniju, taču nesavācās nepieciešamais bērnu skaits, un par to pašu naudu mums piedāvāja braukt uz Horvātiju. Līdz galamērķim kratījāmies ar autobusu. Pirmajā dienā tur autobuss salūza, un visu dienu vienkārši nosēdējām. Brauciens sākumā aizēnoja visas izjūtas, – atklāj Edgars.
Lūgts plašāk aprakstīt ceļojumā pieredzēto, Edgars Kalniņš stāsta: – Mums bija izplānots maršruts gar jūru – apmeklējām vairākas tūristu iecienītas vietas. Braucām uz Dubrovnikiem, kur apskatījām senās pilis, kāpām pa cietokšņiem un uzbraucām ar gaisa trošu vilcieniņu mākoņiem ieskautā kalnā, pabijām Romas imperatora Diokletiāna pilī, apskatījām kalnu ciematus, kurus pirms aptuveni 500 gadiem pametuši cilvēki, taču mājas no akmeņiem vēl saglabājušās. Devāmies arī uz Imotski ezeriem –
sarkano uz zilo. Cerēju sagaidīt, ka ezers būs sarkanā krāsā, kā teikts nosaukumā, taču tā nebija. Vēl braucām raftingā pa Omišas upi un peldējām cauri alai, kurā ūdens temperatūra bija zemāka par 20 grādiem. Tad tirpa visas maliņas, bet tomēr izpeldēju dzīvs. Līdzīgi iespaidi radās, izbraucot cauri garam tunelim, pirms kura no iekšzemes puses ārā bija 14-15 grādi, bet kalna otrā pusē pie jūras – no 30 līdz 40 grādu silts.
Ekskursanti paviesojās arī vietējā vīna darītavā, kur nogaršoja vīnus.
– Es no tā atteicos, bet, šķiet, pie viņiem tā nav pieņemts – mājas saimnieks gandrīz vai apvainojās un deva dzert bērnu suliņu, – nosmej Edgars. – No vietējiem ēdieniem izdevās nogaršot astoņkāju salātus. Pagaršoju tikai mazliet, pilnu porciju neapēdu. Tie bija sīksti, turklāt visu apēst negribējās, jo baidījos par savu vārīgo kuņģi. Pārsvarā visi horvātu ēdieni sastāv no zivīm un citām jūras veltēm. Saldējumi savukārt ir pieejami ar visām garšām, kādas vien var iedomāties. Apelsīni tur aug kokos – gide stāstīja, ka šie augļi viņiem ir visu gadu.
Atceroties gūtos iespaidus Horvātijā, Edgars secina: – Man jau nevajadzēja neko daudz: jau ieraugot palmu, biju sajūsmā, jo iepriekš to dzīvē nebiju redzējis. Patīkamas emocijas sagādāja ceļojums ar zvejas kuģīti pa salām, jo uz kuģīša mūs sagaidīja īpaši –
atskaņojot latviešu dziesmas. Iespaidus radīja pat kāpšana kalnos, braucieni pa serpentīnu ceļiem, jo pēc dabas esmu romantiķis un ļoti patīk skaisti skati. Naktsmītnē Makarskā iebraucām naktī, tumsā, un no rīta, izejot uz balkona, pavērās fantastisks skats uz kalniem. Mitinājāmies apartamentos, kas visi likās kā luksus.
Vienā no ceļojuma dienām latviešu ceļotājiem dota iespēja noskatīties filmu par karu Horvātijā, radot priekšstatu, ka Horvātijā pat sabrukušas mājas šķiet skaistas. „Spīd saule, apkārt palmas un ziedi, bet kaut kur šaudās, jo notiek karš. Tā nepierasti, bet vienalga skaisti," piebilst Edgars Kalniņš.
Atpakaļceļš mērots cauri Budapeštai, kura šķitusi pelēka un vienkārša salīdzinājumā ar Horvātijas spožumu.
– Braucām pa maģistrāli gar Adrijas jūru, kura ar saviem milzīgajiem līkumiem ir viena no bīstamākajām maģistrālēm pasaulē. Visā ceļojuma laikā īpaši neiespringu uz to, ko mums stāstīja, bet baudīju atpūtu, kuras nebija bijis sen. Šī pusotra nedēļa bija forša, ļaujot aizmirst mācību gada steigu, – priecājas Edgars un atklāj, ka šogad mācīsies Madonas Valsts ģimnāzijas 11. klasē un tāpat kā līdz šim aktīvi darbosies Madonas novada jauniešu domes darbā. – Esmu jauniešu domes vadītāja pienākumu izpildītājs. Visu pagājušo gadu braukājām pa apmācībām, īstenojām projektu „Solis pretim", tiekoties ar cietuma jauniešiem. Piepalīdzu arī Kusas multifunkcionālajā centrā „1. stāvs", un tā diena tiek aizpildīta. Vasarā kā brīvprātīgais dzīvoju nometnēs, palīdzēju organizēt Jauniešu dienu, darbojos teātra sportā. Tagad, starp citu, uzvedam nopietnu lugu „Būda mežā", uz kuras pirmizrādi aicinām 28. augustā pulksten 18 Madonas kultūras namā.