Augusta mēneša augs ir krāšņā hortenzija. Lai iegūtu apjomīgu lapotni un košas ziedu bumbas, par hortenzijām jāprot kārtīgi parūpēties, īpašu uzmanību pievēršot dažādu šķirņu kopšanas īpatnībām un atšķirībām. Rakstā apkopota Stādu audzētāju biedrības sniegtā informācija, kas būtu jāzina ikvienam, kas vēlas savā dārziņā ieaudzēt krāšņo hortenziju krūmu.
Hortenzija, kuras ziedi priecē teju visas vasaras garumā, ir daudzgadīgs lapu krūms, kura pirmsākumi rodami divās zemeslodes pusēs: Amerikā un Āzijā. Ļoti plaši tās ir sastopamas Portugālē, Azoru salās. Anglijā hortenzijas tika ievestas jau 18. gadsimtā, no kurienes tās ātri izplatījās un kļuva populāras teju visā Eiropā.
Krūmu augstums ir vidēji 1 metrs, tomēr dažas šķirnes var sasniegt pat 3 metru augstumu, ir pieejami arī punduru krūmi.
Hortenziju krūmiem ir nepieciešama labi drenēta, ar trūdvielām bagāta organiska augsne. Lai nodrošinātu vēl labāku drenāžu, augu var stādīt pauguriņā. Meklējot piemērotāko vietu dārzā, jāņem vērā, ka hortenzijām patīk rīta vai vakara saule, ne karstā dienas saule. Audzētāji norāda, lai arī hortenzijām patīk ēna, tām nevajadzētu izvēlēties vietu zem kokiem, jo vasaras aktīvajā laikā koki intensīvi no augsnes uzņem ūdeni, atņemot to hortenzijām.
Vislabāk hortenzijas stādīt rudenī vai arī agrā pavasarī. Nepieciešams izrakt bedri, kas dziļumā ir tikpat gara, cik sakne, taču platumam jābūt par 60 cm lielākam, un to var ielabot ar kompostu. Vasarā, kas ir auga aktīvais laiks, tas intensīvi patērē ūdeni, tāpēc bagātīgu laistīšanu vēlams veikt vismaz vienu reizi nedēļā, karstākos periodos (kā patlaban) – divas reizes. Audzējot hortenziju podiņā, jāņem vērā, ka tajos augsne izžūst vēl ātrāk, tāpēc augs vienmēr jāaplaista, tiklīdz redzamas kaut mazākās vīšanas pazīmes. Auga mēslošana noteikti jāveic pavasarī, tam var izmantot universālo mēslojuma maisījumu. Arī vasarā vienu reizi var veikt papildu mēslošanu, taču noteikti nevajadzētu aizrauties ar slāpekli sastāvošu mēslojumu.
Lai hortenzija nākamajā gadā priecētu ar saviem daiļajiem ziediem, ieteicams to sagatavot ziemai. No jaunajiem dzinumiem pumpurus veidojošās hortenzijas parasti jāapgriež pilnībā un jānomulčē ar kūdru, zāģu skaidām, šķeldu vai mulču, tādējādi gan aizsargājot augu no sala, gan papildinot augsni ar barības vielām. Mazāki krūmi (augstumā no 1 līdz 1,5 m) ziemā var apsalt, taču tā nav nelaime – augs diezgan labi pārcieš apsalšanu un veiksmīgi atkopjas.
Eksistē divi ērti veidi, kā pavairot hortenzijas dārzā. Viens variants, kas ir visvieglāk realizējams ikvienā dārzā, ir pieliekt viengadīgos dzinumus un apbērt tos ar augsni. Tā dēvētais nolieksnis apsakņosies divu trīs nedēļu laikā, un teju pēc mēneša to jau varēs atdalīt no mātes auga, lai iestādītu jaunā vietā. Stādaudzētavās hortenzijas pavairo arī ar spraudeņiem, ko iegūst, nogriežot neziedošu zariņu, kam ir vismaz 3 lapu pāri. Tos var izstādīt no aprīļa līdz augustam: lapainos spraudeņus – jūlija beigās, savukārt kokainos spraudeņus – ziemā.
Hortenzijām raksturīgi, ka tās var apdraudēt vairāki kaitēkļi: tīklērces, pelēkā vai sakņu puve, miltrasa, rūsa (izpaužas kā mazi, oranži punktiņi lapas apakšpusē). Lai veiksmīgi cīnītos ar minētajiem un citiem kaitēkļiem, labākais, ko hortenziju saimnieks var veikt, ir dažādi preventīvie pasākumi jau to audzēšanas sākumā, proti, ir jāseko līdzi, lai augs tiktu rūpīgi laistīts, lai būtu ļoti laba drenāža (jo lielai daļai kaitēkļu patīk tieši mitrums), turklāt noteikti jāizvairās hortenzijas izstādīt tuvu citiem problemātiskiem augiem.
– Pazīstamākās ir liellapu hortenzijas, kas nākušas no Francijas. Latvijas apstākļos tās diezgan reti pārcieš ziemu un aukstuma dēļ var arī nemaz neizziedēt, līdz ar to vienīgā iespēja ir to audzēšana podā (šeit jāņem vērā, ka veikalos nopērkamās liellapu hortenzijas ātri vien izaug lielas, tāpēc jārēķinās ar nepieciešamību pēc lielāka puķupoda).
– Liellapu hortenzijai piemīt arī spēja mainīt ziedu krāsu atkarībā no augsnes pH līmeņa: ja augsne ir skāba (ar zemu pH līmeni), ziedi būs zili, savukārt sārmainā augsnē ar augstu pH līmeni tie iekrāsosies rozā.
– Vissekmīgāk ziemu pārcieš no Amerikas kontinentiem nākusī kokveida hortenzija, kas izskata ziņā ar savām globusveidīgajām ziedu galvām ir līdzīga liellapu hortenzijai. Galvenā atšķirība ir tāda, ka kokveida hortenzijai ziedi attīstās uz jaunajā sezonā izaugušajiem zariņiem, taču liellapu – uz vecajiem zariņiem.
– Vēl viena Latvijā populāra suga – skarainā hortenzija – arī veido pumpurus uz jaunajiem zariņiem, turklāt ziedu galviņa ir konusveidīga. Tai ir arī visatšķirīgākās lapas, kas formas ziņā atgādina kļavas lapas. Īpatnēji, ka dažām šķirnēm rudenī lapas mēdz kļūt sarkanas.
– Daudzi audzē arī robaino hortenziju, kuras ziedu čemuri ir plakanāki. Taču arī šai sugai aukstas ziemas var būt pārāk liels pārbaudījums.