Augusta sākumā paviesojos Zemgales līdzenumu ieskautajā Bauskā, uz divām dienām nokļūstot senatnīgā burvībā un pilsētas svētku karuseļa epicentrā.
Ņemot vērā to, ka Mūsai un Mēmelei saplūstot, izveidojas Lielupe, arī Bauska tiek dēvēta par pilsētu, kur satikties. Uzkāpjot nesen restaurētās Bauskas Livonijas ordeņpils tornī, skatam paveras Zemgalei raksturīgie līdzenumi un arī slavenās upes, kas, pēc vietējo norādēm, kopā savijas turpat netālu – aiz koku puduriem apaugušas pussalas.
Šogad, no 31. jūlija līdz 2. augustam, viesiem labvēlīgo pilsētu piesātināja svētku noskaņa ar tai raksturīgām aktivitātēm – sākot ar daudzveidīgu (un produkcijas ziņā krietni atšķirīgu no mūspusē esošajiem) svētku tirdziņu un kulmināciju sasniedzot ikgadējā svētku gājiena laikā, kurā tradicionāli, sevi prezentējot un iedzīvotāju atbalstīti, dodas vietējo pašdarbnieku kolektīvi, uzņēmumu, dažādu iestāžu, skolu un veikalu tīklu pārstāvji. Šoreiz īpašu uzmanību izpelnījās jātnieku policijas pārstāvji zirgos, kam bija uzticēts svinīgi soļot gājiena priekšgalā.
Uzreiz pēc gājiena Bauskas centrālajā Doma laukumā pulcējās visi, kam nebija slinkums izkustēties no mājām, lai baudītu vietējo mūziķu apvienības "Mēs – Bauskai" sniegumu, uzklausītu laba vēlējumus no Bauskas ārvalstu sadraudzības partneriem un novada vadības, sveiktu īpašus titulus izpelnījušos vietējos iedzīvotājus un sakoptākās sētas saimniekus, kā arī klātienē piedzīvotu grupu "Iļģi" un "Auļi" koncertu.
Svētku noslēguma diena savukārt iezīmējās ar īpaši senatnīgu elpu – todien Bauskas pils iekšpagalmā norisinājās paukošanās turnīrs "Ius gladii" (Zobena tiesības), ļaujot spert soli prom no mūsdienām un uz mirkli paraudzīties bruņinieku laiku cienīgās norisēs, kuras pavisam reālistiskas darīja pils īpašais šarms.
"Bruņinieku sacensības pašos pirmsākumos bija cīņas veids, kurā bruņinieki pierādīja, kurš no viņiem ir stiprāks un izveicīgāks. Sacensībām kļūstot aizvien ceremoniālākām, klāt nāca brīnišķīgas tradīcijas, piemēram, bruņinieki izvēlējās sev sirdsdāmu, kurai veltīja visas savas uzvaras. To brīnišķīgi aprakstījis ir Servantess savā romānā "Dons Kihots". Viduslaikos par labu uzvaru bruņinieks ieguva zaudētāja zirgu un ieročus, kā arī īpašu reveransu no savas sirdsdāmas," paukošanās vēsturi ieskicēja turnīra herolds (kurš vēsturiski bijis valdnieku vai bruņinieku pavadonis, ģerboņu pazinējs, sūtnis un tulkotājs, turnīra laikā pildot pienākumu pieklusināt skatītājus, pūst ragā un paziņot turnīra sākumu, dalībnieku vārdus, titulus un ģerboņus), uzsverot, ka paukošanās kā sporta veids ir radusies 18. gadsimta sākumā Francijā, tāpēc līdz pat mūsdienām franču valodu izmanto sacensību komentēšanai, skatītājiem padarot cīņu vēl savdabīgāku.
Interesanti, ka mūsdienu paukošanās laikā punktus skaita elektroniski: pieskaroties pretinieka ķermenim ar noteiktu stiprumu, tablo pie attiecīgā sportista iedegas gaismas signāls, darot skatītājiem zināmu, ka šis dūriens ir ticis ieskaitīts.