Pagājušajā ceturtdienā, 23. jūlijā, cienījamo 90 gadu jubileju nosvinēja Antoņina Kaņepe. Viņa no kuplās ģimenes palikusi vienīgā un savu ikdienu vada meitas Allas un mazmeitu gādībā.
Aicināta ieskicēt savu dzīves gājumu, Antoņina atceras: – Esmu dzimusi Balvu rajona Baltinavas pagastā. Tētis bija lauksaimnieks, audzēja linus pārdošanai. Viņa apstrādātie lini uz ārzemēm gāja pirmajā šķirā. Saimniecība nebija liela – apstrādājām 12 ha zemes, bet tēvs ļoti labi prata vadīt darbus – visu izaudzējām savu, cepām mājas maizīti, turējām 4 govis, lai ģimene būtu paēdusi. Mammīte audzināja bērnus, bija ļoti strādīga un līdzīgi kā es nodzīvoja ilgi – 86 gadus. Mamma darbojās kā rokdarbniece: auda skaistas segas un galdautus, pašai mājās bija savas stelles. Vecāki savas prasmes mācīja arī bērniem. Augu kuplā ģimenē – bijām 6 meitas un 2 dēli. Esmu palikusi vienīgā no visiem, kaut nebiju visjaunākā, bet piektais bērns ģimenē. Līdz 30 gadu vecumam nodzīvoju neprecējusies un strādāju tēva saimniecībā. Neilgi pēc kāzām piedzima meita Alla. Mana pirmā darbavieta bija Balvu bērnudārzs, kur strādāju kā noliktavas pārzine – šuvēja, vēlāk strādāju apdrošināšanas inspekcijā par aģenti. Kad meita izskolojās, viņu pārcēla darbā uz Madonas rajona Tautas tiesu. Izdevās iegūt dzīvokli Madonā, un kopš 1974. gada līdz pensijai esmu pavadījusi šeit, strādājot dažādus darbus – trikotāžas cehā kā šuvēja, veļasmājā.
Bērnības atmiņās Antoņinas kundze atceras ne vien ikdienas dzīvi saimniecībā, bet arī pārdzīvoto kara laiku: – Tolaik mums klājās grūti, jo tuvu mājām bija dzelzceļš un pavisam netālu – Krievijas robeža, kur notika sīvas kaujas. Bijām spiesti pārcelties pie tēva māsas uz Tilžu, lai nokļūtu tālāk no frontes līnijas. Tēvam bija divi zirgi, sakrāvām ratos nepieciešamākās lietas (pārsvarā ņēma līdzi uzturu bērniem), bet visu pārējo, ko nevarēja aizvest, vecāki noglabāja un paslēpa šķūnī izraktā bedrē.
Deviņdesmito gadu vidū Antoņina uzsākusi aktīvu darboties Madonas katoļu draudzē, dziedājusi baznīcas korī, kādu laiku strādājusi Barkavas baznīcā par saimnieci, bijusi arī aktīva Tautas frontes kustības dalībniece.
Vairāk par vecmammas aizrautību pastāstīja mazmeita Inese Piņķe: – Kļuvusi par aktīvu katoļu draudzes dalībnieci, vecmamma tajā iesaistīja arī mūs ar māsu. Vērojām, ka vecmammas ikdiena sastāv no kalpošanas draudzei, vakaros ar māsu piedalījāmies dievkalpojumos, māsa dziedāja baznīcas korī.
– Sestdien jubilejas svinībās radu lokā tinām atmiņu kamolīti, un katrs dalījās labajā, ko atceras par vecmammu. Apspriedām arī recepti, kā mūsdienās cilvēks var nodzīvot 90 un vairāk gadu. Manuprāt, mūsu vecmammas recepte slēpjas pozitīvajā skatījumā uz dzīvi. Neraugoties uz visām grūtībām, kas bijušas viņas dzīves ceļā, uz ģimenes traģisko likteni, viņa spējusi ar optimismu, dzīvesprieku un smaidu uz lūpām iet uz priekšu, nekavējoties negatīvajās atmiņās. Vecmamma vienmēr ir teikusi, ka slikto nevajag ņemt galvā – kas bijis, tas pagājis, vienmēr jāskatās gaišā nākotnē. Viņai piemīt arī interesanta humora dzirksts, kas ikdienā mūs visus uzmundrina un dod papildu stimulu pārvarēt grūtības, – akcentēja mazmeita Inese.
Mazmeita Sanita Briede un meita Alla Piņķe papildina, ka Antoņina dzimusi Lauvas zīmē, un tas devis rakstura stingrību, spītu un spēju turēties pie sava viedokļa. – Astoņdesmitajos gados mamma palika bez dzīvesdrauga un drīz pēc tam zaudēja jaunāko brāli, kurš līdz pat šim brīdim ir bezvēsts pazudis. Visam tikt pāri palīdzēja ticība Dievam un stingrais raksturs, – uzsvēra Alla.
Pašlaik Antoņina Kaņepe savu ikdienu pavada pie mazmeitas Sanitas ģimenes Kusā vai Vestienas pagastā kopā ar meitas ģimeni, joprojām spējot rosīties pa māju un uzadīt kādu zeķu pāri. Rokdarbi ir bijusi sirdslieta visa mūža garumā – bulgāru krustdūrienā izšūtas gleznas lielākoties ar ziedu motīviem, paklāji, spilveni, izadīts simtiem zeķu pāru un šūtas kleitas, blūzes, mēteļi… Vēl 85 gadu jubilejā rokdarbniece viesus sagaidījusi pašas šūtā tērpā, un toreiz svinības papildinājusi pat Antoņinas šūto kleitu skate.
90 gadu jubileju Antoniņa Kaņepe nosvinēja viesu namā „GaiziņStars" dzīvās mūzikas pavadījumā un kuplā radu un draugu pulkā. – Vecmammai vienmēr ir paticis dejot, un arī šajos svētkos viņa dejoja. Cik pozitīva ir viņa, tikpat pozitīvi esam mēs – apkārtējie cilvēki, ar kuriem kopā vecmamma šos svētkus sagaidīja un nosvinēja, – uzsvēra mazmeita Inese.