Sakoptība ir katras pilsētas, arī Lubānas, skaistākā rota, tomēr saimnieciskos darbiņus, kas aiz tā visa stāv, – zāles pļaušanu, puķu laistīšanu, veco zaru apgriešanu, atkritumu uzlasīšanu u.c. – parasti jau ikdienā neievēro. Cita lieta ir krāšņie akcenti pilsētvidē, kas saista uzmanību un ko atzinīgi novērtē gan vietējie iedzīvotāji, gan iebraucēji.
Darbi pie Lubānas apzaļumošanas un puķu dobju iekārtošanas aizsākušies jau iepriekš, taču šovasar Lubānā redzamās idejas pamatā ir uz laiku darbā pieņemtās vides dizaina speciālistes Tamāras Tiltiņas nopelns, kā pati teic, viņas pirmie kaķēni.
Iepriekš deviņus gadus Tamāra strādājusi kokaudzētavā „Podiņi", un viens no viņas hobijiem ilgus gadus ir puķu audzēšana, tātad neliela pieredze šai jomā Tamārai Tiltiņai bijusi. – Tā ir diezgan liela avantūra manā vecumā pilnībā nomainīt darbavietu, tomēr noriskēju, pieteicos un arī tiku pieņemta amatā uz laiku, kamēr iepriekšējā darbiniece ir bērna kopšanas atvaļinājumā. Amata nosaukums „Vides dizainere" ir smags un atbildīgs, jo atbilstoša izglītība nav iegūta. Lai vērtē cilvēki! Saprotams, ka visiem labs nekad nebūsi, jo puķes ir gaumes lieta – vienam patīk tādas, otram pavisam citas.
Jāteic, Tamārai Tiltiņai piemīt laba kompozīcijas un krāsu izjūta. Savus darba pienākumus viņa veic ar atbildību, ir prasīga pret saviem darbiniekiem, tāpēc rezultāti neizpaliek.
– Tas aizsākās, kad darbā atnāca Māra Laizāne. Viņai bija visgrūtākais pienākums, jo tolaik Lubānā nebija nekā. Tad divus gadus nostrādāja Elīna Ravinska, turpinot darbu ar puķu apstādījumiem. Pirms aiziešanas dekrētā, Elīna izteica ideju par dzērvēm – viņai tās ļoti patīk. Mums taču apkārt ir daudz purvu, ogu, dzērvju. Zināms, ka dažādos veidos dzērvju figūras ir apspēlētas vairākās pilsētās, bet mums ir savas – Lubānas dzērves, vietējā amatnieka Viestura Mežuļa izgatavotas. Lubānā izvietotas sešas dzērves, vēl divas atrodas pie Meirānu Kalpaka pamatskolas. Man bija tas atbildīgais darbs izdomāt, kā un ko tajās sastādīt. Tāpat arī pārējie puķu akcenti šovasar ir mans domu lidojums – laiviņas, puķu grozi un dobes. Nesen tika iztīrīts ceļa malā esošais dīķis un tajā sastādītas no Viļņa Strautiņa dāvinājumā saņemtās ūdensrozes. Šo stūrīti esam sākuši sakopt; ir iesēts zālājs, un nākotnē to mēģināsim turpināt un attīstīt vēl skaistāk. Jaunums ir rododendri pie bibliotēkas. Nesen piezvanīja jauns pāris, teica, ka savā kāzu dienā vēlētos kaut ko iestādīt. Apspriedāmies un sapratām, ka pie bibliotēkas ir samērā tumšs stūris, tātad varētu izveidot tādu kā rododendru aleju, lai arī tur ir kaut kas skaists. Katrs jaunlaulātais iestādīja savu rododendra krūmu, un šī ideja šķiet simboliska un skaista, kas varētu tikt turpināta kā jauna kāzu tradīcija Lubānā, – plašāk par košajiem akcentiem pilsētā pastāsta Tamāra Tiltiņa.
Puķu stādi iegādāti par pašvaldības noteikto budžetu, kas rūpīgi jāizrēķina un jāplāno, lai ieceres izdotos realizēt. Šis tas no stādītā kādreiz panīkst, jo vasara šogad arī bijusi ļoti neprognozējama. Tamāra atminas: – Vasaras sākums bija vēss, un dažas puķes negribēja augt, tāpēc šis tas bija jāatjauno un jāpārstāda. Saprotams, tas ir dzīvs materiāls, ar ko jāstrādā un ar to jārēķinās.
Šovasar bijusi iecere izveidot ko skaistu Aiviekstes upes krastā, kā arī atjaunot apstādījumu pie estrādes, taču plānu realizēšana jāatliek uz nākamo gadu. Tamāra noteic, ka būs darbs ziemā – meklēt un plānot interesantas idejas.
Pienākumi neaprobežojas tikai ar apstādījumu veidošanu, jāveic arī visi saimnieciskie darbi. Tā ir atkritumu vākšana darba nedēļas beigās un pēc lielākiem pasākumiem, veco zaru un koku izzāģēšana, ravēšana, zāles pļaušana, laistīšana… – Zāles pļaušana šobrīd ir visaktuālākā, jo tā šogad aug strauji. Ir trīs labi strādnieki, kas visu vasaru veic tieši šo darbu. Tāpat palīgā nāk arī pagaidu algoto darbu strādnieki. Lubānā tādi mums ir seši, Meirānos – viens. Darbus mums iedala pašvaldības īpašuma apsaimniekošanas speciālists Guntis Stalbovs, – teic Tamāra Tiltiņa.
Viņai jāstrādā ne tikai Lubānas, bet arī novada teritorijā – Meirānos, Indrānu pagastā. Vides dizaina speciāliste atklāj: – Šobrīd jāsakopj apkārtne pie Meirānu stacijas, kā arī jāsakrauj malka šķūnī, lai ziemā varētu apkurināt bibliotēku. Pagaidām daudz Indrānu pagastā neesam atspērušies, bet pamazām šos darbiņus veicam un ejam uz priekšu.
Jautāta, vai ir arī kādi izaicinājumi un vai iedzīvotāji paši apzinīgi izturas pret sakopto apkārtni, Tamāra Tiltiņa atbild: – Protams, daudz kas ir atkarīgs no pašiem iedzīvotājiem. Piemēram, arī savās mājās ir tā, ka aiz žoga man it kā nebūtu pienākums pļaut zāli. Bet es apzinos arī, ka pašvaldības strādnieki uzreiz visu izdarīt nevar – vai tāpēc es gaidīšu, kamēr zāle saaug? Kā Lubānas patriote, kopjot savu pagalmu, sakopšu arī turpat esošo zemes pleķīti. Kopumā Lubānā viss notiek pozitīvi, cilvēki ir darbīgi un apzinīgi izturas pret citu paveikto. Ir jau reizēm šādi tādi sīk umi – kur negadās? Vienam šķiet, ka sakopts ļoti labi, citam, ka kopts nav nemaz. Katram sava attieksme. Arī es pret darbiem esmu prasīga, vēlos, lai viss būtu izdarīts kārtīgi, ar pienākuma apziņu un pa smuko – lai nekas nav jāpārstrādā!