Divdesmitajos gados Madonā darbojās divi fotogrāfi – Atis (Otto) Bērziņš (1900-1987) un Jānis Glīznieks.
Pirmo zinām vairāk, jo viņš madoniešu un apkārtnes cilvēku uzņemšanu
pārtrauca Otrā pasaules kara laikā, kad bija grūtības ar fotomateriālu
sagādi. Viņa dzīvesstāstu saprast palīdzēja dēls un vēl citi cilvēki no
starpkaru Madonas.
Glīznieks Madonā aizvadīja gadus septiņus. Sākumā viņa darbnīca atradās Pētera Rigerta mājā tagadējā Raiņa ielā, netālu no Saules ielas. Ielas pretējā pusē pie Blaumaņa ielas dzīvoja un strādāja Atis Bērziņš. Divdesmito gadu otrajā pusē Glīznieks uzcēla savu māju Valdemāra bulvārī. 1929. gada sākumā viņš to piedāvāja pirkt Madonas pilsētai slimnīcas ierīkošanai, vēlāk gan pārdeva Zosuļiem (Gustavs Zosulis pāris gadu veica pilsētas inženiera darbus).
Jānis Glīznieks (arī Glīzdenieks) dzimis 1895. gada 11. maijā Līvānos, kur tēvs Pēteris Glīzdenieks bija skroderis. Bērnībā laikam dzīvoja arī Daugavas kreisajā krastā, jo māte Ieva Dāboliņa-Glīzdeniece dzimusi Dignājas pagastā. Vēlāk ģimene nonāca Rīgā, Jānis apguva fotogrāfa amatu. 1915. gada vasarā viņš iestājās strēlniekos un 15. augustā nonāca 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona izlūku komandā, reizē bataljona štābā veica arī fotogrāfa darbu. Nesen ar lielu interesi šķirstīju viņa Latvijas Kara muzejā 1932. gadā nodoto attēlu albumu ar vairāk nekā 500 fotogrāfijām (tagad tas glabājas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā). Lielākā daļa uzņēmumu saistās ar 4. bataljonu, citi ir par piedzīvoto vācu gūstā 1917.-1919. gadā un arī 1919. gada pavasari Latvijā padomju varas laikā. Vērts piebilst, ka bataljonu (vēlāk pulku) komandēja Mēdzūlā dzimušais Ansis Zeltiņš (1863-1942).
1921. gada rudenī Glīznieks sāka fotogrāfa darbu Madonā, pirms tam strādāja policijā, arī pēc aiziešanas no Madonas neilgi pildīja policijas krimināluzrauga pienākumus Ludzā. Madonā gan palika meita un šķirtā sieva, kas apprecējās otrreiz. Arī viņa bija ierēdne policijā. Trīsdesmito gadu vidū pēdas zūd. Tā nu man zināmajās viņa dzīves gaitās periods Madonā 1921.-1929. gadā ir garākais laiks vienā vietā un nodarbē. Vai pie madoniešiem neglabājas vēl kādi viņa uzņēmumi ar reljefo iespiedumu apakšējā stūrī?