Tie iedzīvotāji, kas šā gada jūnijā vēlējās par komunālajiem maksājumiem norēķināties SIA „Madonas namsaimnieks" kasē, pamanīja, ka par komunālo maksājumu apstrādi viņiem ir jāmaksā 0,50 eiro. Tiesa, jau visai drīz pēc tam, kad iedzīvotāji un arī vairāki domes deputāti bija pauduši neapmierinātību ar šādu uzņēmuma vadības vēlmi, SIA „Madonas namsaimnieks" kapitāldaļu turētāja pārstāvis – domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters šāda maksājuma turpmāku ieturēšanu atcēla.
Tiesa, 14. jūlija Madonas novada pašvaldības domes finanšu un attīstības komitejas sēdes darba kārtībā bija iekļauts jautājums par kapitāldaļu turētāja pārstāvja lēmuma atsaukšanu. Jau pirms sēdes šis jautājums no darba kārtības tika izņemts un tā vietā trīs pašvaldības uzņēmumu vārdā deputātus, kā arī iedzīvotājus, kuri bija sapulcējušies uz komitejas sēdi (galvenokārt, lai apspriestu jautājumu par atkritumu apsaimniekošanu), uzrunāja AS „Madonas ūdens" valdes loceklis Guntars Dambenieks, informējot gan par esošo situāciju, gan par uzņēmumu mērķiem, no kuriem centrālais – pāreja uz bezskaidras naudas norēķiniem.
– Jau vēsturiski Madonā ir izveidojusies prakse, ka iedzīvotājiem ir dota iespēja norēķināties par komunālajiem maksājumiem bez komisijas maksas visos trijos pašvaldības uzņēmumos. Taču šī maksas iekasēšana nav bez izdevumiem. Esam apkopojuši datus par to, cik rēķini tiek izrakstīti katrā no uzņēmumiem un cik cilvēki ir veikuši to apmaksu uzņēmumu kasēs. AS „Madonas ūdens" mēnesī vidēji mēnesī tiek izrakstīti 3237 rēķini, no tiem 688 rēķini jeb 21% no kopējā skaita tiek apmaksāti, klientam ierodoties kādā no uzņēmumiem. SIA „Madonas siltums" mēnesī izrakstam vidēji 2109 rēķinus, no kuriem 593 jeb 28% tiek apmaksāti uzņēmumos, savukārt no AS „Madonas namsaimnieks" vidēji mēnesī izrakstītā 3341 rēķina uzņēmumos tiek apmaksāti 854 jeb 26% rēķinu. Kopumā no gada laikā izrakstītajiem 104 244 visu triju uzņēmumu rēķiniem to kasēs tiek apmaksāti 25 620 rēķini jeb 25% no kopējā rēķinu iedzīvotāji apmaksā pašvaldības kapitālsabiedrībās. Šis nav mazs skaits, – norādīja Guntars Dambenieks.
Jāpalīdz tiem, kuri vēl neizmanto
Uzņēmumi bija arī apkopojuši datus par to, cik pārējo pašvaldības uzņēmumu rēķinus katrs no tiem apkalpo. AS „Madonas ūdens" valdes loceklis uzsvēra, ka ar šī pakalpojuma sniegšanu saistītās izmaksas nevar tikt iekļautas tarifā, jo tādā gadījumā tiem klientiem, kas rēķinu neapmaksā uzņēmumā, par pakalpojumu būtu jāmaksā dubulti. Šobrīd šie izdevumi tiek segti no pašu uzņēmumu līdzekļiem.
Guntars Dambenieks sēdē, pieskaroties šai sadaļai, minēja, ka AS „Madonas ūdens" izdevumi kases uzturēšanai sastāda nepilnus 1500 eiro gadā. Šajā summā iekļaujas maksājumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (nepilni 500 eiro) jo tiek iekasēti ar citiem uzņēmumiem saistītie maksājumi, atalgojums kasierim (800 eiro), kases aparāta uzturēšanas izdevumi (35 eiro), kancelejas preces (30 eiro), kā arī dažādas investīcijas, kas caurmērā gada laikā sastāda 160 eiro. Sadalot šo summu uz iekasēto rēķinu skaitu, uzņēmums ir aplēsis, ka ar viena rēķina apkalpošanu saistītās izmaksas ir 0,37 eiro. Kā papildu būtisku apgrūtinājumu Guntars Dambenieks arī minēja daudzo ziņojumu un atskaišu rakstīšanu un iesniegšanu jau minētajai FKTK.
– Domājot par to, ko darīt tālāk, pēc sarunas ar domes priekšsēdētāju esam vienojušies, ka var saglabāt līdzšinējo sistēmu ar atsevišķu kasu uzturēšanu katrā no uzņēmumiem, taču vienlaikus uzņēmumu galvenais mērķis ir panākt, lai iedzīvotāji, norēķinoties par komunālajiem maksājumiem, pēc iespējas vairāk izmanto bezskaidras naudas norēķinu sistēmu. Visi trīs uzņēmumi darbojas arī ārpus pilsētas robežām, tādēļ ir svarīgi pagastu iedzīvotājiem saglabāt iespēju rēķinus apmaksāt pārvalžu kasēs. Vienlaikus iedzīvotājiem, kas nāk maksāt uz pārvaldi, kasierēm vajadzētu prast palīdzēt apgūt internetbankas lietošanu, kas ir ērtākais un ekonomiskākais veids, kā norēķināties. Uz katras kapitālsabiedrības izrakstītajiem rēķiniem arī jābūt visu novadā strādājošo banku kontiem. Ja uzņēmumam tāda pagaidām nav, nepieciešams kontu atvērt, kas sniegtu iespēju iedzīvotājiem norēķināties bez komisijas maksas tajā bankā, kas viņus apkalpo. Tas, ko no savas puses apņemamies darīt, ir darba stacijas ar pieeju internetbankai uzstādīšana klientu apkalpošanas telpā katrā no uzņēmumiem. Sākotnēji – aptuveni pusgadu darbinieki klientus varētu apmācīt un mudināt izmantot internetbanku, tālāk jau pats klients zinātu, kā rīkoties. Papildu iespēja būtu arī šādas darba stacijas izvietošana viegli pieejamā vietā pašvaldības administrācijas ēkā. Novadā darbojas arī dažādas sabiedriskās organizācijas, kas iestājas par patērētāju interesēm. Tās varētu rīkot kursus, kuros klientus apmācīt, kā lietot internetbanku. Tāda šobrīd ir pašvaldības kapitālsabiedrību nostāja, – akcentēja AS „Madonas ūdens" valdes loceklis.
Kasēs norēķinās ceturtā daļa
Guntars Dambenieks informēja arī par to, kā šis jautājums tiek risināts citviet. Piemēram, Rēzeknē komunālos pakalpojumus sniedzošie uzņēmumi savas kases ir slēguši, jo iedzīvotāji lielākoties izmanto internetbankas. Aizkraukle savulaik aizguva ideju no Madonas un izveidoja vienotu norēķinu centru (Madonā tas pirms dažiem gadiem tika slēgts). Iedzīvotājiem maksājums par viena rēķina apkalpošanu sastāda 0,14 eiro. Tikpat liela komisija tiek ieturēta arī no uzņēmuma, kura rēķins tiek apkalpots. Ir daļa pilsētu, kurās rēķini (līdzīgi kā Madonā) tiek pieņemti bez maksas, citās – komisija tiek ieturēta.
– Madonā pastāvošā sistēma, ka iedzīvotāji var norēķināties uzņēmumu kasēs ir laba, un līdz noteiktam brīdim tā ir jāsaglabā. Kā jau minēju, pašlaik aptuveni 25% klientu rēķinus apmaksā uzņēmumos. Mums aktīvi jāstrādā pie tā, lai cilvēki vairāk lietotu internetbankas. Kad to klientu skaits, kuri šobrīd norēķinās kasēs, būs samazinājies uz pusi, uzņēmumi varēs sākt domāt par to, cik pamatoti ir ar kases uzturēšanu saistītie izdevumi, – to, ka pārmaiņas šobrīd ir pāragras, taču tām ir jāgatavojas minēja Guntars Dambenieks.
Viņa teiktajam sēdē piekrita arī Andrejs Ceļapīters.
– Darba sanāksmē vienojāmies, ka saglabājam esošo sistēmu, vienlaikus piedāvājot jaunas iespējas bezskaidra snaudas norēķiniem. Kopējā sarunā izkristalizējās tas, ka Madonas pilsētas iedzīvotājiem ir daudz dažādu iespēju kā norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem – uzņēmumos, internetā, pastā vai bankā, taču lauku teritoriju iedzīvotājiem, kuriem komunālos pakalpojumus sāk sniegt Madonas pilsētā bāzētie uzņēmumi, šī izvēle ir visai neliela, tādēļ nepieciešams konkrēts modelis, ka pagastos cilvēki var norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem. Viens no variantiem ir arī bibliotēkas, kas bieži vien ir tuvākais saskares punkts iedzīvotājam ar pašvaldību, – piebilda Andrejs Ceļapīters.
Īstenojoties iecerēm par vienotu klientu apkalpošanas centru, kāds šobrīd tiek veidots Kalsnavā, perspektīvā arī šie punkti varētu pildīti norēķinu centru funkciju.
Jautājuma izskatīšanas noslēgumā deputāti, kā arī sēžu zālē klātesošie iedzīvotāji lielākoties piekrita tam, ka pašlaik tiek saglabāts jau esošais modelis – iedzīvotāji var rēķinus apmaksāt uzņēmumu kasēs bez papildu komisijas maksas, taču maksimāli jāstimulē bezskaidras naudas norēķini.