Laikrakstā jau informējām, ka AS „Madonas ūdens" 2015. gada 12. maijā noslēdza civiltiesisko līgumu ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par projekta „Madonas ūdenssaimniecības attīstības III kārta" īstenošanu.
AS „Madonas ūdens" valdes loceklis Guntars Dambenieks „Staram" pastāstīja, ka minētā projekta mērķis ir notekūdeņu savākšanas kvalitātes uzlabošana un kanalizācijas tīkla atbilstība vispārējiem pakalpojumu standartiem un tehniskajām prasībām, kā arī novērst infiltrāciju un ieplūdi kanalizācijas tīklos un notekūdeņu eksfiltrāciju gruntī/gruntsūdeņos.
15. jūnijā tika noslēgts būvdarbu līgums ar SIA „Ostas celtnieks" par kanalizācijas tīklu pārbūvi Saules, Raiņa, Tirgus un Mazajā ielā Madonā, un uzņēmums darbus jau ir uzsācis Mazajā ielā.
– Projekta ietvaros notiks kanalizācijas tīklu pārbūve, izmantojot beztranšeju – oderēšanas metodi apmēram 890 m ar diametru 200-250 mm; aptuveni 130 m kanalizācijas kolektora pārbūve ar atklātās tranšejas metodi un 23 esošo dzelzsbetona skataku atjaunošana ar torkretēšanas metodi, – pastāstīja Guntars Dambenieks.
Pēc viņa teiktā, jauno metožu, kas Latvijā pagaidām vēl maz izplatītas, izmantošana varētu saistīt arī iedzīvotāju uzmanību. Visās ielās, izņemot Mazo, tiks izmantota beztranšeju metode, kas ļaus pārbūvēt tīklus, neuzlaužot nesen uzklāto asfaltu.
– Kopumā satiksmes ierobežojumi Madonas ielās, kur notiks būvdarbi, būs nelieli. Ja kādā no ielām būs nepieciešams satiksmi slēgt pilnībā, esam vienojušies ar būvdarbu veicējiem, ka tas notiks tikai nakts laikā. Jau iepriekš vēlos atvainoties par sagādātajām neērtībām, – to, ka autovadītājiem ielās, kur notiks ūdensvada un kanalizācijas tīklu pārbūve, nebūs lielu apgrūtinājumu, akcentēja uzņēmuma vadītājs.
Kopējais projekta īstenošanas termiņš ir šā gada nogale, taču būvdarbus saskaņā ar līgumu plānots pabeigt līdz 15. oktobrim.
Madonieši atminēsies, ka 2007.-2013. gada finanšu plānošanas periodā aktivitātes „Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība aglomerācijās ar iedzīvotāju skaitu lielāku par 2000" jau tika realizēts projekts „Madonas ūdenssaimniecības attīstības II kārta". II kārtas projekts tika uzsākts 2008. gada 30. oktobrī un pabeigts 2011. gada 22. decembrī. Projekta ietvaros tika izbūvēti 21,97 km un rekonstruēti 0,55 km ūdensapgādes tīklu, izbūvēti 22,51 km un rekonstruēti 2,40 km pašteces sadzīves kanalizācijas tīklu, izbūvēti 6,69 km kanalizācijas spiedvadu, izbūvētas 15 jaunas kanalizācijas sūkņu stacijas, uzstādīti 709 ūdens mērītāju mezgli, rekonstruētas notekūdeņu attīrīšanas ietaises, piegādāta kompleksā tīklu skalošanas hidrodinamiskā mašīna.
– Kopumā uz 2015. gada sākumu centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumi bija pieejami 9107 jeb 100% projekta teritorijas (aglomerācijas) iedzīvotāju. Esošo kanalizācijas un ūdensvada tīklu (kas izbūvēts līdz 2007. gadam) tehniskais stāvoklis aglomerācijā vērtējams kā novecojis, daļa kolektoru ir apmierinošā stāvoklī, daļa kolektoru ir sliktā stāvoklī, un to pārbūve ir iekļauta tīklu rehabilitācijas programmā, ko paredzēts realizēt līdz 2025. gadam. Šim nolūkam 2015. gada janvārī AS „Madonas ūdens" sadarbībā ar SIA „Ekoprojekts" veica Madonas aglomerācijas ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstības tehniski ekonomiskā pamatojuma aktualizāciju. Aktualizētā ilgtermiņa investīciju programma sagatavota 2014.-2025. gada periodam. Daļa pašteces kanalizācijas maģistrālo kolektoru un tīklu ir sliktā stāvoklī, kas rada infiltrāciju un ieplūdi kanalizācijas tīklos un eksfiltrāciju gruntī/gruntsūdeņos. Ieplūstošo notekūdeņu uzskaite uzrāda, ka infiltrācijas pakāpe kanalizācijas tīklos sastāda aptuveni 17,5% no kopējās notekūdeņu plūsmas. Kā liecina uzņēmuma līdzšinējā pieredze, regulāra kanalizācijas trašu apkope ir jūtami samazinājusi avārijas kanalizācijas tīklos, kas savukārt paildzina to kalpošanas mūžu. Kanalizācijas tīkli ir 45-55 gadus veci, un bez regulāras to apkopes kanalizācijas sistēmas funkcionalitāte strauji samazinātos. Līdz ar to AS „Madonas ūdens" pēdējos gados veica intensīvus kanalizācijas sistēmas izpētes un uzturēšanas darbus, kas ietvēra cauruļvadu skalošanu, tīrīšanu, cauruļvadu videoinspekciju, kanalizācijas skataku apsekošanu, tīrīšanu. Tādējādi visu šo darbu rezultāts ir identificētie vājākie kanalizācijas sistēmas posmi un sagatavotā kanalizācijas tīklu rehabilitācijas programma, – par priekšdarbiem pirms projekta III kārtas uzsākšanas runāja Guntars Dambenieks.
Viņš atzīmēja, ka, nosakot prioritāro investīciju programmu, tika ņemti vērā nosacījumi par ierobežoto laika grafiku un pieejamo finanšu resursu apjomu.
Saskaņā ar projektu „Madonas ūdenssaimniecības attīstības III kārta" kanalizācijas tīklu pārbūve ar oderēšanas metodi tiks veikta kritiskākajos tīklu posmos Saules, Raiņa, Tirgus un Mazajā ielā.
– Kanalizācijas sistēmas kritiskākie posmi būs nomainīti, tādēļ sagaidāms, ka nedaudz (par 0,2%) samazināsies infiltrācijas līmenis kanalizācijas tīklos.
Būvdarbu būvuzraudzību nodrošinās AS „Madonas ūdens" sertificētie speciālisti. Autoruzraudzības izmaksas, ja tādas būs, AS „Madonas ūdens" segs no saviem finanšu līdzekļiem, – sacīja uzņēmuma valdes loceklis.
Kopējās projekta izmaksas ir 290 400 EUR; attiecināmās izmaksas: 206 024,28 EUR (Kohēzijas fonda finansējums 175 100 EUR, bet AS „Madonas ūdens" finansējums 30 924,28 EUR); neattiecināmās izmaksas: 84 375,72 EUR.
Būvdarbu izmaksas ir 213 000 EUR plus PVN.
Projekts „Madonas ūdenssaimniecības attīstības III kārta" tiek īstenots Eiropas Savienības Kohēzijas fonda darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.5. prioritātes „Vides infrastruktūras un videi draudzīgas enerģētikas veicināšana" 3.5.1. pasākuma „Vides aizsardzības infrastruktūra" 3.5.1.1. aktivitātes „Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu lielāku par 2000" 6. kārtas ietvaros.
****************
Projektu „Madonas ūdenssaimniecības attīstības III kārta" līdzfinansē Eiropas Savienība.
Finansējuma saņēmējs šī projekta ietvaros ir AS „Madonas ūdens".
Projekta administratīvās, finanšu un tehniskās vadības uzraudzību nodrošina LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.