10. jūlijā, dienā, kad saules stari gan aizslēpās aiz lietus mākoņiem, gan spoži uzspīdēja, vecā Kalna skola aicināja savus bijušos absolventus, skolotājus un darbiniekus uz trešo salidojumu.
Ieradās tie, kas gribēja un varēja. Viss šis pasākums no sākuma līdz beigām bija pozitīvas enerģijas piestrāvots, ko mēs ikviens bagātīgi saņēmām.
Netika aizmirsti jau aizsaulē aizgājušie skolotāji, tika godināti esošie un bijušie skolotāji. Mūs patiesi priecēja sirsnīgais svētku koncertiņš ar dziesmām un spēku dodošiem mīlestības pilniem vārdiem, kurš bija ne par garu, ne par īsu.
Katra telpa skolā, kur soli spērām, sagaidīja ar atmiņām līdz pēdējam sīkumam, katrs atcerējās kādu citu atgadījumu vai piedzīvojumu. Tā vien likās, ka tajos gados rūpju un sarežģījumu nemaz nav bijis, jo atmiņā saglabājies tikai viss labais.
Nevar nepieminēt Skuju ģimeni no Kokneses, kas mūs iepriecināja un izklaidēja visu vakaru. Tie tik bija muzikanti! Sirsnība, labestība un smaidi caur dziesmām ieplūda katrā no mums, un mēs to visu uzņēmām ar plaši atvērtām sirdīm.
Mīļus pateicības vārdus gribu veltīt salidojuma organizētājai Ligitai Tumanovai un viņas komandai, Aijai Špurei, kas sagatavoja svētku koncertu, protams, visiem, kas ieradās uz šo salidojumu, atliekot malā gan svarīgus, gan nesvarīgus ikdienas darbus.
Šo gaišumu un lielisko izjūtu, kas radās šajā dienā, mēs ilgi sevī paturēsim un dzīvosim ar prieku sirdī, gaidot nākamo tikšanos. Nepalaidīsim garām šādus mirkļus, kas mūs pozitīvi uzlādē! Paldies visiem!