Ar mērķi tuvāk sapazīties un baudīt kopā būšanas prieku 11. jūlijā Madonā tika svinēti Akmeņu ielas svētki. Varbūt tieši tāpēc, ka ieliņa ir neliela, tās iedzīvotāji jau gadu gaitā uzturējuši sirsnīgas attiecības, un šie svētki tam bija apliecinājums.
Idejas autore Velta Līvija Miķelsone atklāj, ka vēlējusies lauzt mūsdienu tendenci, kad cilvēki sazinās tikai caur modernajām tehnoloģijām, bet nemāk iziet no savas mājas, savām problēmām un ieraudzīt citus. Un svētku, pozitīvu emociju taču nekad nevar būt par daudz!
– Kopš no Rīgas esmu pārnākusi uz Madonu, reizēm gribas kliedēt garlaicību un izdomāt jaunas idejas. Tā kā ar kaimiņiem kopumā ir ļoti labas attiecības, uzaicināju visus tikties kaut uz pāris stundām gadā. Akmeņu ielas svētki palīdzēja savstarpēji sapazīties, uzzināt, kā kuram iet, pārrunāt Akmeņu ielai raksturīgāko, pie līdzatnestajiem groziņiem nesteidzīgi baudīt vakaru, – teic Velta Līvija Miķelsone.
Akmeņu ielā ir 12 privātmāju, no tām 10 ir apdzīvotas. Akmeņu ielas svētkos pirmajā reizē bijusi pārstāvēta gandrīz puse māju. Kādam pašsajūta sašķobījās, kādam citi svarīgi plāni šai dienā bijuši, tāpēc idejas autore pauž prieku par tiem kaimiņiem, kas atrada iespēju pabūt kopā. Viena no svētku dalībniecēm Lija Moroza atzinīgi novērtē sarīkoto pasākumu: – Tādās lielās ielās kā Rīgas, Saules, Raiņa, manuprāt, būtu grūtāk gan noorganizēt svētkus, gan iedzīvotājiem turēties kopā. Akmeņu ielā esam tāds kodoliņš, kas labprāt komunicē un uztur to kaimiņu būšanu. Svētkos būtu gribējies satikt arī kaimiņus, kuri mazāk pazīstami, bet šoreiz pārsvarā sanācām kopā tie, kas jau esam labi zināmi. Priekšdienām noteikti plānojam Akmeņu ielas svētkus atkārtot.
Kas tad raksturo Akmeņu ielu? Izrādās, akmeņu šeit tiešām esot daudz – katru pavasari dārza darbu laikā tiekot izcelts akmeņu lērums. Iela ir arī ļoti zaļa un sakopta, nesen pabeigta tās rekonstrukcija. Tāpēc iedzīvotāji, kaut gan, kā uzsver Lija Moroza, tie pārsvarā ir cilvēki gados, arī savas mājas teritoriju cenšas uzturēt skaistu. Teju pie katras mājas izveidoti apstādījumi, plaukumā ir krāšņi ziedi, korektās rindās kārtojas sakņu dārziņi. Akmeņu ielas pārstāves piebilst, ka ar vienu aci seko līdzi arī tam, lai kaimiņu ielā jaunuzceltās kafejnīcas teritorija tiktu sakārtota un nebūtu kā dadzis acīs. Ikdienā ieliņa ir klusa, taču, kad estrādē notiek pasākumi, iela ir kā vizītkarte ikvienam pasākuma apmeklētājam, viesim. – Estrādes tuvums nekad tā īsti nav traucējis, cenšamies uz to raudzīties pozitīvi – kad ārā dārzu ravē, var visu koncertu noklausīties, – pasmaida Velta Līvija Miķelsone.Kas tad raksturo Akmeņu ielu? Izrādās, akmeņu šeit tiešām esot daudz – katru pavasari dārza darbu laikā tiekot izcelts akmeņu lērums. Iela ir arī ļoti zaļa un sakopta, nesen pabeigta tās rekonstrukcija. Tāpēc iedzīvotāji, kaut gan, kā uzsver Lija Moroza, tie pārsvarā ir cilvēki gados, arī savas mājas teritoriju cenšas uzturēt skaistu. Teju pie katras mājas izveidoti apstādījumi, plaukumā ir krāšņi ziedi, korektās rindās kārtojas sakņu dārziņi. Akmeņu ielas pārstāves piebilst, ka ar vienu aci seko līdzi arī tam, lai kaimiņu ielā jaunuzceltās kafejnīcas teritorija tiktu sakārtota un nebūtu kā dadzis acīs. Ikdienā ieliņa ir klusa, taču, kad estrādē notiek pasākumi, iela ir kā vizītkarte ikvienam pasākuma apmeklētājam, viesim. – Estrādes tuvums nekad tā īsti nav traucējis, cenšamies uz to raudzīties pozitīvi – kad ārā dārzu ravē, var visu koncertu noklausīties, – pasmaida Velta Līvija Miķelsone.
Šur tur arī Madonas reģionā iedzīvotāji atbalsta kaimiņu satikšanos un mēdz sarīkot kādas ieliņas svētkus, taču kopumā valstī šī tradīcija nav pārāk izplatīta. – Bet tas taču ir tik jauki! Kaimiņi var savstarpēji palīdzēt, ja dzīvē kādi grūtumi, rast kopīgas tēmas patērzēšanai – ikdienā taču esam cits citam blakus. Paldies maniem kaimiņiem – Intai Cīrātei, Lijai Morozai, Inesei un Vilnim Ozoliņiem, ka atsaucās aicinājumam un atnāca! – pateicas Velta Līvija Miķelsone.