Trešdien līdz šim aizsardzības ministra amatā esošais Raimonds Vējonis Saeimā deva Valsts prezidenta svinīgo solījumu, tādējādi kļūstot par Latvijas Valsts prezidentu, nomainot līdz tam augsto amatu ieņemošo Andri Bērziņu.
Andris Bērziņš kā Valsts prezidents, manuprāt, otro elpu ieguva pēc tam, kad, apzinoties atbalsta trūkumu, nolēma uz otro termiņu nekandidēt. Viņa publiskās uzstāšanās kļuva pārliecinošākas, jo atbildības nasta vairs nebija tik smaga. Biju gan cerējis, ka Bērziņš sava darba pēdējā cēlienā sasparosies kādam lielākam darbam vai publiskai atziņai, taču tas diemžēl nenotika.
Kāds ir viņa pēctecis Valsts prezidenta amatā? Pirmā acīmredzamā pazīme noteikti ir mazāks vecums. Protams, ne vecums vērtējams kā netikums, ne jaunība – kā priekšrocība, taču šajā ziņā kontrasts ir jūtams. Raimonds Vējonis, kaut gan viņu ilgus gadus bija pieņemts uzskatīt par vienu no klusākajiem un ne tiem spilgtākajiem oratoriem, spēj savu domu formulēt un izteikt daudz veiklāk un konkrētāk, nekā tas brīžiem izdevās Andrim Bērziņam. Arī otrs salīdzinājums saistās ar vecumu. Jau no pirmajām dienām Vējonis ir spējis saviem atbalstītājiem piepulcēt ne mazums jauniešu. Vai tā būtu cilvēcisku izjūtu izpausme, sakot vārdus „Laikam no sākuma jāierauj!", par ko daudzi snobi centās šausmināties, bet vienkāršā tauta vien uzņēma ar pozitīvu smaidu, vai iesaistīšanās hiphopa apvienības „Olas" priekšnesumā, vai arī kāda cita aktivitāte – tas viss par prezidentu jauniešu vidē veido pozitīvu iespaidu, ar ko Bērziņš īpaši lepoties nevarēja.
Tiesa, abiem ir arī kopīgais, un es nerunāju par piederību ZZS. Lai kāds mums katram būtu izveidojies priekšstats par Andri Bērziņu kā prezidentu, nevar noliegt, ka komunikācijā ar sabiedrību viņš bija vienkāršs, pieejams un maksimāli atklāts. Prezidentam miljonāram ir grūti radīt par sevi iespaidu, ka viņš ir daļa no vienkāršās tautas, taču Andrim Bērziņam tas izdevās. Viss liecina, ka atvērtības ceļu ies arī Raimonds Vējonis, jo viņa publiskās uzstāšanās atzinīgi novērtē kā eksperti, tā cilvēki, kuri ikdienā no politikas krācēm atrodas tālu. Vējonim, atšķirībā no Valda Zatlera un Andra Bērziņa, piemīt viena būtiska priekšrocība – viņa ievēlēšanu nepavadīja skaļi sabiedrības protesti un žurnālistu teju atklāta ņirgāšanās. Uzsākt atbildīgu darbu zem nemitīgas dunku krusas ir grūti. Par laimi, Vējonim tas nebūs jāpiedzīvo. Jācer, ka jaunais Valsts prezidents spēs noturēt arī politiskās neitralitātes kanti, kas, par spīti bažām, izdevās Zatleram un Bērziņam.