Aizvadītajā nedēļā laikraksts „Stars" saņēma kādas madonietes rakstītu vēstuli: „Tā kā nezinu, pie kā griezties, rakstu jums. Madonā, Rūpniecības ielā, starp mājām 18a un 18b, bija skaists zālāja laukums, kas tagad pārvēršas tuksnesī, jo iesākuši dzenāt bumbu, kaut gan bumbošanai ir laukums pie Priežu kalniņa un Gaujas ielā, hokeja laukums.
Mēs arī gribētu pa logu redzēt skaistu zālāju un lai pie mums iegrieztos un paskatītos ainavu arhitekte un laukumu attiecīgi noformētu, kaut vai ar puķu groziem, jo viss jau tiek pilsētas centram. Arī mēs, māju iedzīvotāji, gribam skaisti dzīvot, kaut vai saglabāt zālāju. Nezinu, kam pieder zemesgabals un kas to apsaimnieko – appļauts tiek."
Daudzdzīvokļu mājas Rūpniecības ielā 18a un 18b apsaimnieko SIA „Madonas namsaimnieks", atzina uzņēmuma valdes loceklis Osvalds Lucāns, tomēr zemesgabala lietošanas, attiecīgi labiekārtošanas, iespējas atkarīgas no tā, kam tas pieder.
– Konkrētajā gadījumā šis zemesgabals pieder privātiem īpašniekiem un mājas lietošanā ir piesaistīts tikai nosacīti, uz kā pamata zālāju appļaujam. Savulaik šai laukumā bija plānots izveidot stāvlaukumu, bet neizdevās vienoties par naudas jautājumiem, tāpēc projekts arī palicis nepabeigts, un tā šis laukums stāv. Kaut gan zeme pieder īpašniekiem, par visu ko varētu vienoties, arī par labiekārtošanas darbiem, ja māju iedzīvotāji izteiktu šādu vēlmi, taču par visu ir jautājums – kas par to maksās? – uzsvēra Osvalds Lucāns.
Tātad māju iedzīvotājiem būtu jābūt vienotiem savās idejās, ko viņi vēlas redzēt šai laukumā, jo pirms jebkādu tālāku pārrunu veikšanas iniciatīvai, kaut telefona zvana veidā savam apsaimniekotājam, esot jānāk no iedzīvotāju puses, akcentēja „Madonas namsaimnieka" valdes loceklis.
Savukārt, tā kā zemesgabals pieder privātiem īpašniekiem, pašvaldība tajā nekādus darbus nevar veikt – labiekārtošanu tā var veikt tikai pašvaldības īpašumā esošajos laukumos. Jautāta, kā kopumā tiek izvēlētas vietas, kur veidot apstādījumus vai izvietot puķu grozus, Madonas novada pašvaldības ainavu arhitekte Agnese Silupa komentēja: – Jāuzsver, ka pilsētā šim mērķim līdzekļu ir iedalīts tik, cik ir. Līdz ar to prioritāte ir veidot puķu dobes un izvietot puķu grozus pilsētas centrā, maksimāli koplietošanas zonās. Jāsaprot, ka, ja sāksim apzaļumot vienu daudzdzīvokļu mājas pagalmu, to pašu, visticamāk, vēlēsies arī citu māju iedzīvotāji. Bet piekrītu, ka turpmāk varētu domāt arī par daudzdzīvokļu māju teritorijām, kur ir pašvaldības vai daudzdzīvokļu mājas zeme, uzsvaru liekot uz tā saucamo pagalmu kustības attīstību. Kā ainavu arhitekte es varētu pieslēgties ar kompozicionāliem risinājumiem, ieteikumiem, tomēr arī iedzīvotājiem, ja vēlas pa savu logu vērot sakoptu ainu, ir jānāk kopā (piemēram, kādā pavasara talkā) un jāiesaistās šāda skata izveidē un uzturēšanā.
Konkrētajā situācijā jāsecina – ja iedzīvotāji vēlas aktualizēt jautājumu par zemesgabala labiekārtošanu starp dzīvokļu mājām Rūpniecības ielā 18a un 18b, viņiem jāvēršas pie sava apsaimniekotāja. Otrs ieteikums – ja patiešām bērnu rotaļas tik ļoti sabojā zālāju, iedzīvotāji ar bērnu vecākiem varētu veikt pārrunas, mudinot izmantot rotaļu laukumus un tuvējos parkus. Osvalds Lucāns piebilda: – Tomēr bērniem ir arī jāskraida, pilnīgi ierobežot viņus nevar.
Tātad jāmeklē visiem pieņemams risinājums.