3. un 4. jūlijā Cēsīs notiks pirmais sarunu festivāls „LAMPA", kurā cita starpā tiks diskutēts arī par plašsaziņas līdzekļu ietekmi uz sabiedrību, varu un valstī notiekošajiem procesiem. Diskusijā „Vai mušu un banku vēl joprojām var nosist ar avīzi?" kopā ar informācijas aģentūras „BNS-Latvija" valdes priekšsēdētāju Juri Mendziņu tiks rosināta saruna par to, vai plašsaziņas līdzekļi joprojām saglabā savu ietekmi kā ceturtā vara. Viedokli par plašsaziņas līdzekļu lomu lūdzu izteikt Ļaudonas pagasta pārvaldes vadītāju Ilzi Dreimani un Bērzaunes pagasta pārvaldes vadītāju Ivaru Miķelsonu.
Joprojām saglabā ietekmi
– Es domāju, ka plašsaziņas līdzekļi jopro¬jām saglabā savu ietekmi, – spriež Ilze Dreimane. – Vienīgi mazliet ir pamainījušies formāti. Arī informācijas avoti ir dažādojušies, bet plašsaziņas līdzekļiem kā tādiem un tajos paustajai informācijai ir ārkārtīgi liela nozīme gan attiecībā uz sabiedriski politisko dzīvi, gan ekonomiku, gan cilvēku privāto dzīvi. To jau izjūtam arī mēs šeit pat uz vietas, kā rakstītais ietekmē lietu attīstību, notikumu gaitu. Manuprāt, „Starā" rakstītais ļoti bieži daudz ko sakustina un paātrina procesus.
Varbūt tas, kas ir mainījies, ir tas, ka mazāk ir cilvēku, kuri patiesi iedziļinās saturā, jo informācijas šobrīd ir milzums, daudz kas tiek tverts tikai no virsrakstiem, īsām informācijām, no ziņām TV un radio, un tāpēc ne vienmēr tiek uztverta lietas būtība. Ir it kā izjūta, ka esam informēti teju par visu notiekošo, bet bieži vien šī informētība ir virspusēja.
Ietekme ir liela
– Manuprāt, to, ka plašsaziņas līdzekļi joprojām ir saglabājuši savu ietekmi, liecina arī visa šābrīža situācija ap NEPLP. Diemžēl politiķi vēlas, lai plašsaziņas līdzekļi kalpotu viņiem, nevis sabiedrībai, – ir pārliecināts Ivars Miķelsons. – Vienīgais, ko vēlētos, lai nebūtu tā, kā bieži notiek, kad kāds jautājums tiek sabiedrībā aktualizēts, bet pēc laika viss norimst, par to tiek aizmirsts un vairs netiek runāts, kā tad šī problēma risinās. Ja plašsaziņas līdzekļi vairāk pasekotu tālākai situācijas attīstībai, būtu lielāka ticība un nebūtu atrunāšanās – „jūs varat rakstīt vai nerakstīt, tāpat nekas nemainīsies". Katrā ziņā cilvēki no rakstītā ietekmējas ļoti daudz. Un arī sabiedrība mums ir ļoti dažāda – vienus diemžēl interesē tikai skandāli, citi gaida analītiskus rakstus, pēc iespējas daudzpusīgāku informāciju, tāpēc jābūt dažādībai. Taču plašsaziņas līdzekļu loma nenoliedzami ir liela.