Ar madonieti Aleksandru Matīsu-Penelu tiekamies dienu pirms viņa astotās dzimšanas dienas. Šis fakts gan noskaidrojas sarunas otrajā pusē, jo tiekamies, lai Aleksandrs ko vairāk pastāstītu par savu vaļasprieku – grāmatu gatavošanu.
– Tas gluži nav tas, ko daru brīvajā laikā, grāmatas zīmēju tirdziņiem, – atklāj Aleksandrs. – Gribu palīdzēt mammai, un Madonas pilsētas svētku tirdziņā izdevās pārdot trīs grāmatas. Mamma gatavo ekoloģiskās rotaļlietas, es savās grāmatās stāstu par karavīriem un karavīru ikdienu. Karavīri bija viduslaikos, ir mūsdienās, karavīri vajadzīgi visos laikos, jo aizsargā savu zemi no uzbrucējiem.
Grāmatu saturs un forma
Uz jautājumu, cik ilgs laiks nepieciešams, lai izgatavotu grāmatu, Aleksandrs atklāj, ka vienai grāmatai vajadzējis nedēļu, otra tapusi trīs dienu laikā. Otrs izdevums tapis tāpēc, ka pirmajā grāmatā bijis apsolījums, ka nākamajā tirdziņā interesenti varēs nopirkt nākamo sēriju. Oriģināls glabājas pie autora, pārdošanā ir grāmatas kopētais izdevums.
– Pilsētas svētkos daudzi Aleksandra grāmatu ievēroja, izdevās ieinteresēt pircējus un padalīties ar idejām, – sarunā iesaistās māmiņa Baiba. – Vecāki bija ļoti pateicīgi, jo viņu bērniem nebija ienācis prātā, ka var ko tādu darīt. Tagad pa vasaru arī citi varēs atrast savu tēmu un meistarot grāmatas.
– Karavīriem ir ģimene, – izdevumā iekļauto saturu atklāj autors. – Katram karavīram ir sava ģimene – ar bērniem vai bez bērniem, kā nu kuram. Kad beidz karot, katrs karavīrs atgriežas mājās pie ģimenes un kopīgi veic ģimenes pienākumus: cērt malku, kurina krāsni, nes no akas ūdeni, uzar laukus, novāc ražu, raudzē vīnu, kūpina gaļu un zivis.
Interesanti, ka grāmatā Aleksandrs uzzīmējis ūdens attīrīšanas un sildīšanas sistēmu, viņa piedāvājumā iekļautas inženiera cienīgas konstrukcijas.
Turklāt Aleksandrs šo to no grāmatā pieminētajiem darbiem prot arī pats – māk kurināt krāsni, ar arklu uzart lauku.
Rudenī puisis Madonas pilsētas 1. vidusskolā uzsāks mācības 2. klasē, tāpat turpinās mācības Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolā.
– Ar savu zīmēšanu Aleksandrs uzstājīgi parāda, ka viņam ir svarīga arī mākslas skola, – piebilst mamma. – Pagājušajā gadā mākslas skolas apmeklējums tika pārtraukts, šogad ar slodzi būs aprasts, un dēls atsāks mācības arī šajā mācību iestādē.
Dzimšanas dienas svinības
Gatavojoties sarunai, Aleksandrs ir uzvilcis īpašu tērpu un paņēmis ieroci. – Koka zobenu man palīdzēja izgatavot krusttēvs, tērpu – mamma, – atklāj jaunais cilvēks.
Mamma piebilst, ka vamzi viņa dēlam uzšuvusi pati, kreklu un bikses nopirkusi veikalā, savukārt vīriešu saktu atradusi antikvariātā Francijā: – Tur vasarās notiek akcija „Iztukšo savus bēniņus!". Katru piektdienu, sestdienu cilvēki sanāk kopā, līdzi ņem senas lietas, ko tirgo par nelielu naudiņu. Visu lieko francūži atdod citiem, mēs tur iegādājāmies puišu saktu.
Savā dzimšanas dienā Aleksandrs atkal vilks karavīra tērpu, viņa draugi ieradīsies, tērpušies militārā apģērbā. – Katrs nāks saģērbies savā tērpā, līdzi ņems ieročus, pietuvinātus mūsdienām – ūdenspistoles, rezerves apģērbu. Būs cīņas, uz ugunskura tiks vārīta zupa. Vienīgā ballītes meitene – māsa Aurēlija Anna – būs medmāsiņa lazaretē, – stāsta mamma. – Ikdienā māsiņa ir princese, un brālis kā jau bruņinieks viņu sargā un lolo.
Aleksandra grāmatas
Tikšanās laikā iepazīstu arī citas grāmatas, ko Aleksandrs darinājis, sākot jau no divu gadu vecuma.
– Pati pirmā radās 2009. gadā, – rāda mamma. – Tā bija Zaļā burtnīca, kurā kopā ar dēlu pētījām un atklājām pasauli. Pēc tam tapa Zilā jeb Ūdens burtnīca, Uguns burtnīca, Ziemas burtnīca, Pavasara burtnīca, Dinozauru burtnīca, Pirātu burtnīca. Katrā periodā dēlam licies svarīgs kas savs. Sērijā „Latvijas mazā enciklopēdija" klajā laistā Latvijas senvēstures pētnieka Agra Liepiņa grāmata „Senā Latvija" viņu ieinteresēja pievērsties karavīru tēmai. Tā bija laba informatīvā bāze par karavīru tērpiem, ieročiem un citu.
– Kāds paiet garām, kāds nopērk, – tirdziņā vēroto reakciju atstāsta Aleksandrs.
Vēl viņam padomā izgatavot Ūdens grāmatu un Meža grāmatu, jo ģimenei ļoti patīk doties dabā.
Kad vaicāju, kas tika nopirkts par tirdziņā iegūtajiem līdzekļiem, Aleksandrs neslēpj radušos situāciju: – Sakrāju septiņus eiro, nopirku saulesbrilles un nedaudz palika krājkasei.
Izrādās, grūtākais tirdziņā bijis lielais karstums. Bruņinieka drēbēs tērptajam puisim saule bijusi skarbākais pārbaudījums.
Patīk dabas mācība
Kad vaicāju, kuri mācību priekšmeti Aleksandram patīk skolā, saņemu atbildi, ka patīk dabaszinības, vizuālā māksla, kristīgā mācība un rokdarbi.
Mamma piebilst, ka no ģimenes izbraucieniem mežā Aleksandram sakrāta galvaskausu kolekcija.
– Manā kolekcijā ir seši galvaskausi, – palepojas puisis. – Atradu mežacūkas, stirnas, sudrabkaijas, baloža un vēl divus galvaskausus, ko pagaidām nemākam atpazīt. Istabā tie izlikti apskatei un izskatās gandrīz kā muzejā.