Ik gadu siltajā, saulainajā un vasarīgajā laikā cilvēki lielākoties izvēlas pavadīt brīvo laiku ārpus telpām, nereti – ūdens tuvumā.
Diemžēl neapdomīga un pārgalvīga rīcība, atpūšoties pie ūdens, var novest pie traģiskiem negadīju-miem – 2014. gadā uz ūdens izglābti 35 cilvēki, tas ir augstākais rādītājs pēdējo trīs gadu laikā.
Statistikas dati liecina, ka visvairāk nelaimju uz ūdens notiek tieši vasaras mēnešos – maijā, jūnijā, jūlijā un augustā. Tāpēc, lai izvairītos no iespējamām nelaimēm, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sniedz ieteikumus tieši saistībā ar drošību uz ūdeņiem un to tuvumā:
* atpūtniekiem (ja tie nav tā saucamie „roņi", kas peldas arī ziemā) peldēšanās sezonu ieteicams uzsākt tikai tad, kad ūdens temperatūra ir sasniegusi vismaz +18°C;
* pēc ziemas ūdenstilpes gultne var būt mainījusies un uz tās var atrasties dažādi priekšmeti, tāpēc pirmajā peldēšanās reizē tā ir vispirms rūpīgi jāpārbauda. Nedrīkst strauji iet vai lēkt ūdenī;
* peldēties ieteicams tikai īpaši šim mērķim paredzētās vietās (par to liecinās zīme „Peldēties atļauts!"). Ja tuvumā nav oficiālās peldvietas, tad vēlams izvēlēties peldvietu, kuras krasts ir lēzens un ar cietu pamatu. Upēs jāizvēlas vieta, kur ir vismazākā straume un tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu;
* nepeldieties viens, jo tad līdzās var nebūt citu cilvēku, kas spētu ekstremālā situācijā palīdzēt. Ja tomēr to darāt, informējiet krastā palikušos par to, cik ilgi un tālu esat plānojis peldēt, kā arī to, vai esat paredzējis nirt zem ūdens;
* nepārvērtējiet savus spēkus – ja kādreiz esat varējis pārpeldēt šo upi, tas nenozīmē, ka varat to arī šodien;
* nepazīstamā peldvietā uzreiz nedrīkst lēkt ūdenī! Lēkt no tiltiem vai citādiem paaugstinājumiem, piemēram, tramplīniem, tiltiem, laipas vai augsta krasta uz galvas vai kājām, ir kategoriski aizliegts. Mediķu pieredze rāda, ka šādā veidā peldētāji ik gadu gūst smagas galvas un mugurkaula traumas, kas daudzos gadījumos rada invaliditāti vai beidzas ar nāvi;
* ja esat pārkarsis saulē, ūdenī ir jāiet iekšā lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, jo tad var sākties krampji vai rasties problēmas ar sirdsdarbību;
* atrodoties uz matrača vai peldriņķa, nav ieteicams peldēt tālu no krasta;
* nekad nelietojiet alkoholu pirms došanās ūdenī! Ja esat reibumā, labāk palieciet krastā! Atcerieties, ka lielākā daļa cilvēku noslīkst, būdami alkohola reibumā;
* pirms nodarbojaties ar kādu no ūdens sporta veidiem vai vizināties ar laivu, kuteri vai citu peldlīdzekli, obligāti uzvelciet glābšanas vesti;
* nepeldieties stipra vēja, negaisa, vētras vai nakts laikā;
* nepeldiet aiz bojām, kas ierobežo peldvietu;
* ūdenī nedrīkst jokojoties skaļi saukt „Palīgā! Slīkstu!", jo situācijā, kad tiešām būs vajadzīga palīdzība, neviens vairs neticēs un nepievērsīs uzmanību.
Vasara ir arī laiks, kad skolēni dodas trīs mēnešus garajā brīvlaikā. Mēdz gadīties situācijas, kad vasarā bērni bez pieaugušo uzraudzības brīvo laiku bauda pie ūdenstilpēm un no karstuma veldzējumu meklē peldoties.
Pie ūdenstilpēm pat uz mirkli nepieskatīts bērns var, piemēram, tajās iekrist un noslīkt. Bieži par traģēdijas iemeslu kļūst piemājas dīķi, tāpēc bērnu nedrīkst atstāt pagalmā bez pieskatīšanas, ja tajā ir izveidots dīķis. Tāpat arī piemājas baseinos nevajadzētu atstāt peldošas rotaļlietas, kas varētu piesaistīt mazuļa uzmanību.
Lai rūpētos par bērnu drošību uz ūdens, VUGD iesaka ievērot šādus padomus:
* pirms peldēšanās vecākiem ieteicams pārbaudīt peldvietas
gultni – vai tā nav bedraina vai dūņaina, jo ūdenstilpju gultnes mainās;
* bērnam, kurš neprot vai mācās peldēt, atrodoties ūdenī, jāvelk speciāla peldveste. Piepūšamie peldlīdzekļi (riņķi, matracīši, bumbas u. c.) bērniem noder tikai rotaļām, turklāt tikai pieaugušo uzraudzībā;
* ūdenī jāpieskata arī bērni, kuri jau prot labi peldēt, jo bērns var pārvērtēt savas peldēšanas spējas, aizpeldēt par tālu vai pēkšņi nobīties un līdz ar to nespēt patstāvīgi izkļūt ārā no ūdens;
* atrodoties pie ūdens, rotaļājoties ūdens tuvumā vai peldoties, pieaugušajam vienmēr jāpaliek bērna tuvumā. Bērniem drīkst ļaut rotaļāties ar piepūšamiem peldlīdzekļiem (riņķi, matracīši, bumbas u. c.), plunčāties un peldēties tik tālu, cik pieaugušais var labi redzēt un nepieciešamības gadījumā ātri piesteigties palīgā. Visdrošāk, ja pieaugušais atrodas ūdenī starp krastu un dziļumu;
* bērni jāuzmana no viļņiem, kas var nogāzt no kājām vai radīt negaidītu izbīli;
* ja bērns kopā ar pieaugušajiem dodas izbraukumā ar laivu vai plostu, obligāti jāvelk drošības veste, jo tā vislabāk pasargās bērnu, ja viņš iekritīs ūdenī.