Latvijā ir ne vien peldošas salas, bet arī Eiropā resnākais kadiķis, Baltijā vislielākā ala, dižākā liepa, dziļākais un salām bagātākais ezers un vēl neskaitāmas skaistas un aizraujošas vietas. Par to grāmatā „Nezināmā Latvija" raksta Dzelzavas pusē dzimušais dabas pētnieks Guntis Eniņš (attēlā).
Grāmatas atklāšana notika 11. jūnijā Latvijas Zinātņu akadēmijas Portretu zālē. Sarīkojumu vadīja režisors Jānis Streičs, uzrunu teica Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, akadēmiķis Jānis Stradiņš, Saeimas deputāte Janīna Kursīte-Pakule un citi. Pasākuma laikā tika demonstrēts fragments no Zigurda Vidiņa topošās filmas par noslēpumaino klinšu rakstu atklāšanu.
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis LZA Goda doktoram Guntim Eniņam pasniedza Atzinības rakstu par ilggadēju un izcilu devumu Latvijas dabas retumu atklāšanā un izpētē, uzsverot, ka Guntis Eniņš ar savu enerģiju, redzīgumu un trako pieeju visam, ko dara, Latvijas kultūrā ir īpašs cilvēks.
Akadēmiķis Jānis Stradiņš sniedza ieskatu Gunta Eniņa veikumā, kam dabas pētnieks veltījis savu brīvo laiku un līdzekļus, jo maizes darbs Guntim Eniņam daudzus gadus bija Organiskās sintēzes institūtā un Vēža šūnu ķīmijas laboratorijas elektronmikroskopijas centrā.
– Lai kur jūs Latvijā ietu, visur ir Eniņa pēdas. Te viņš mērījis, te devis padomus, un, ja rodas domstarpības kādā jautājumā, viņa teiktais izšķir visu. Guntis pats ir kā šajā grāmatā aprakstītā peldošā sala, kas uz brīdi var piestāt krastā un pēc tam doties ceļojumā ārpus laika robežām, jo laimīgie stundas neskaita, – dabas pētnieku raksturoja Janīna Kursīte-Pakule.
– Kad no tipogrāfijas saņēmu grāmatu „Nezināmā Latvija", jutos kā suns Funs, kas noķēris vēju, jo Gunti Eniņu ar saviem atklājumiem un piedzīvojumiem iespundēt grāmatas vākos ir gandrīz neiespējami. Vēl pāris nedēļu pirms nodošanas tipogrāfijā grāmatai nebija galīgā nosaukuma, un teju pēdējā dienā uzradās jauna dižegle, kas bija jāpiemin izdevumā, – atklāja izdevniecības „Lauku Avīze" vadītāja Evija Veide.
Vairāk nekā četrdesmit gadu laikā Guntis Eniņš Latvijā ieraudzījis un atklājis vairākus simtus unikālu dabas retumu: dižkokus, alas, pazemes ezerus, dižakmeņus, klintis, avotus, neparastas reljefa formas, petroglifus, vietvārdus. G. Eniņš publicējis simtiem populārzinātnisku rakstu par Latvijas dabas pieminekļiem, savulaik vadījis TV raidījumu bērniem „Dabas grāmata". Guntis Eniņš bijis arī viens no „Dižkoku atbrīvotāju grupas" un sabiedriskā fonda „Dabas retumu krātuve" dibinātājiem, tās vadītājs.
Visu šo aktivitāšu sadarbības partneri sarīkojumā teica paldies dabas draugam un pētniekam Guntim Eniņam, sveicot viņu otrās grāmatas atvēršanas svētkos.
Guntis Eniņš uzsvēra, ka grāmata „Nezināmā Latvija" ir ne tikai ceļvedis tūristiem, bet arī ceļvedis domāšanā un meklēšanā, ceļvedis Latvijas saprašanā, izprašanā, novērtēšanā, ceļvedis Latvijas mīlestībā. „Gribētos, lai šo grāmatu varētu saukt arī par jaunu atklāsmju grāmatu. Es ceru, ka izdosies nosargāt mūsu latvisko ainavu, skaistāko Eiropā, un latviskās vērtības: vietvārdus, dižkokus, lauku mājas un saimniecības, dabas pieminekļus, klinšu rakstus ar buramburtiem, alas, akmeņus, ezerus, upes, avotus, zemi, latvisko kultūru."
Autors pateicās visiem, kas palīdzējuši jaunu atklājumu veikšanā, grāmatas tapšanā, un visiem jaunajiem dabas pētniekiem, kas turpina izzināt, meklēt un aizsargāt Latvijas unikālos dabas brīnumus.
Grāmatai „Nezināmā Latvija" ir sešas tematiskās daļas: ūdeņi, akmeņi, klintis un alas, kalni, koki, vēji un zibeņi. Guntis Eniņš centies Latvijā vairāk vai mazāk zināmos izcilos dabas objektus un dabas pieminekļus parādīt it kā no jauna, caur savu skatījumu un pieredzi. Grāmatā aprakstīti vairāk nekā 70 dabas brīnumu, ko Guntis Eniņš sastapis. Tas ir stāsts par Latvijas ezeriem – arī Bakanu ar zemūdens kraujām un laika pareģa spējām. Par to, kā tika mērīts Gaiziņš, kā atklātas un pētītas zīmes un citi grebumi klintīs un akmeņos. Par to, ka Latvijā dižākajam kadiķim, kas nu kļuvis pavisam slīps, steidzami nepieciešama palīdzība, lai tas nenogāztos pavisam. Grāmata papildināta ar brīnišķīgām fotogrāfijām, daļa no tām uzņemta īpašos lidojumos Latvijas skaistuma apzināšanai no augšas.
Grāmatu autors noslēdz ar vārdiem: „Es meklēju Latviju vēl joprojām, tas ir visskaistākais, ko patīk darīt!"
– Es nezinu, kas ir laime, jo man šķiet, ka šis jēdziens ir novalkāts kā vecas čības, – sarīkojuma noslēgumā aizdomājās Jānis Streičs.
– Lai izteiktu laimes gradācijas, mūsu valoda kļuvusi pārāk nabadzīga. Taču Gunta Eniņa grāmata un tās atvēršanas svētki man parādīja, ka laime ir dzīvot Latvijā.
Fragments no Gunta Eniņa grāmatas „Nezināmā Latvija"
„Viešūrs (Kaķītis) ir desmitais dziļākais Latvijas ezers un pats dziļākais, kas pacelts tik augstu pie debesīm. Tikai dažus gadsimtus jaunāks par Latvijas vecāko kalnu Gaiziņu, kuram zinīgi ļaudis lēš 16 gadu tūkstošus. Tas ir vienīgais ezers, kam pašam zem ūdens ir kalni, augstienes, gravas un brīnumaini avoti. Dažu zemūdens kalnu virsotnes ir tuvu ezera līmenim, bet dažu – pat trīs četru metru dziļumā. Jau pagājušajā gadsimtā novadpētnieks Jānis Krūmiņš ir izveidojis ezera dobes karti ar 33 kalniem un četrām augstienēm. Viešūra ezers ir visnoslēpumainākais un zinātniski mazāk pētītais ezers."