Šonedēļ, no 15. līdz 19. jūnijam, Madonas pilsētas 1. vidusskolā īstenojās dabas izziņas un atpūtas nometne „Čiekurs – egles dēls".
Nometnes dalībnieki ir šīs mācību iestādes sākumskolas skolēni, šopēcpusdien kopā ar bērnu vecākiem iecerēts nometnes slēgšanas pasākums.
Projekta aizsākums
– Janvārī piedalījāmies Latvijas Vides aizsardzības fonda izsludinātajā projektu konkursā par vides nometnēm bērniem, kur guvām atbalstu, – atcerējās projekta koordinatore Arnita Krīgere. – Pavasarī projektu konkursu bērnu nometnēm izsludināja Madonas novada pašvaldība, arī tur ieguvām finansiālu atbalstu. Pateicoties tam, varējām īstenot visas ieceres. Nometnes vadmotīvs ir „Ejam dabā", izvēlējāmies viesoties dabas vienībās, kur var atrast čiekurus. Šodien bērni, piemēram, pabija Kalsnavas arborētumā, lai kopā ar informācijas centra vadītāju Sarmīti Rukmani izpētītu koka dzīvi no sēkliņas līdz stādam. Katram līdzi tika iedota ciedru rieksta sēkliņa, ko bērni iestādīja podiņos. Septembrī, atnākot uz skolu, uzzināsim, cik stādu no sēkliņām ir izdīguši, izaugušos stādus varēs pārstādīt pilsētas teritorijā.
Sazinoties ar ainavu arhitekti Agnesi Silupu, pie skolas tiks iestādīts arī iegādātais punduregles stāds. To skolēni varēs izmantot tālākai pētniecībai – vērot gada pieaugumu, čiekurus un tamlīdzīgi.
Iepazīst apkārtnes dabu
Nometnē kopumā darbojas 24 bērni, ar viņiem kopā ir četras audzinātājas un nometnes vadītājs Dainis Vuškāns. Lielāko daļu laika nometnes dalībnieki pavada dabā. Pirmajā dienā bērni pabija jaunaudzē, kur mācījās noteikt egles vecumu pēc zaru vainaga un koku ripām. Otrdien viņi viesojās Kalsnavas arborētumā, trešdien – pie Rāceņa ezera, ceturtdien devās uz Teiču purvu un Siksalu.
– Piektdien lūkosim pļavu, jo tā būs zāļu diena, – informēja projekta koordinatore. – Mums ir iecere apmeklēt atkritumu šķirošanas-pārkraušanas staciju Madonā, jo skola vairākus gadus cītīgi vāc makulatūru – šogad esam nodevuši 3600 kilogramu makulatūras. Bez tam pie skolas veidojam baskāju jeb sajūtu taku. Bērni lasīja priežu un egļu čiekurus, tos salikām takas dažādos posmos, un, kā secināja skolotāji, – takas apmeklējums ir labāks nekā rīta kafija. Izstaigājot taku, uzreiz iespējams pamosties. Takā tiks likts arī siens un niedres, ko atvedīsim no Teiču purva. Labi arī tas, ka projektā izmantotie materiāli – čiekuri un gadskārtu noteikšanai izgatavotās koka ripas – kalpos kā uzskates līdzeklis mācību stundās.
Audzēkņu atsauksmes iepriecina
Jautāts par iespaidiem dienas nometnē, 1. klases audzēknis Rihards Udrass atklāja, ka nometnē viņam patīk teju viss: – Visvairāk gan patika lasīt čiekurus un patika orientēšanās sacensības. Kopumā nometni vērtēju ar 10 ballēm.
Ance Dorotkina minēja, ka viņai patīk skolotājas, garšīgais ēdiens un tas, ka var uzzināt daudz jauna: – Uzzināju, ka čiekuri var būt arī violeti. Patīk skriet, spēlēt spēles, mest čiekurus spainītī – viss, kur sacenšamies savā starpā.
Reti iet vērot apkārtni
– Dabaszinību stundās bērniem liels klupšanas akmens ir dabas sistēmas, – aizdomājās skolotāja Aiga Āboliņa. – Bērniem patīk planētas, Saules sistēma, kustība, gaisma, skaņa, bet, kad nonākam pie dabas sistēmām – purva, meža -, bērni nereti apmulst. Viņi vadās pēc materiāliem, kas sastopami internetā un mācību grāmatā, bet paši dabā iet ļoti reti. Kad savai audzināmajai 1. klasei uzdevu jautājumu – vai jums patīk iet dabā, saņēmu noliedzošu atbildi. Skolēni purināja galvu, ka tur ir ērces un zirnekļi – dzīvās radības, kas kož un ir nepatīkamas. Tāpēc nometnes galvenais mērķis ir mēģināt audzēkņus tuvināt dabai. Bija tik patīkami, ka vakar meža takā bērni, piemēram, pamanīja, ka kokiem atšķiras mizas krāsa, ka mežs smaržo un ir tik dažāds. Ikdienā kopā ar vecākiem bērni uz mežu iet ogot, sēņot, iet pakaļ kaut kam, bet maz ir to, kas iet paskatīties sev visapkārt, gūt iespaidus. Nometnes laikā biju patīkami pārsteigta arī par zinošiem bērniem. Daži no viņiem mācēja pateikt, kas ir pamežs, mācēja noteikt meža stāvus.