Cesvaine ziemā
Cesvaines pils
Baltie loki Madonas parkā
Meža taka Madonas apkārtnē
Madonas novada ezeri un lauki
Reklāma — × 150 px

Darbu sāks mobilā lopkautuve

IVETA ŠMUGĀ

Autors • 11.06.2015.

Darbu sāks mobilā lopkautuve
Burtu lielums

Madonas novadā mobilā kautuve iecerēta kā atspēriens gaļas ražošanas izaugsmei. Zinot, ka tuvākās sertificētās lopu kautuves ir Zaubē, Cēsīs, bet Madonas novadā – nav, biedrība "Madonas novada gaļas ražotāju apvienība" strādāja, lai mobilā kautuve būtu ne tikai ideja, bet kopš maija – arī realitāte.

Ar vairāk nekā 70 tūkstošu eiro ieguldījumu šajā vasarā Madonas novadā darbību sāks Latvijā pirmā pārvietojamā mobilā mājlopu kautuve ar visu nepieciešamo aprīkojumu un laboratorijas iekārtu. Projekts īstenots, pateicoties Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstam "Leader" programmā un Madonas novada pašvaldības un zemnieku – "Madonas novada gaļas ražotāju apvienības" līdzfinansējumam. Kautuvē varēs kaut visa veida lopus – cūkas, liellopus, aitas un citus dzīvniekus. Kautuve izveidota atbilstīgi visām Pārtikas un veterinārā dienesta prasībām, tas ļaus vēl vairāk samazināt gaļas ražotāju izmaksas.
Kautuves idejas pirmsākums bija novada pašvaldības vadītāja Andreja Ceļapītera redzējums, kā atrisināt problēmu par sertificētas kaušanas pakalpojumiem un gaļas realizāciju, lai būtiski veicinātu gaļas ražošanas kā nozares attīstību novadā un nodrošinātu augstas kvalitātes gaļas pieejamību tirgū.
Biedrības dibināšanas pirmsākumos valdē tika izvirzīti: Ošupes pagasta ZS "Zīles" īpašnieks Dzintars Kozulis, ZS "Jaunaļņi" saimnieks Mārcis Iesaliņš, Dzelzavas pagasta ZS "Kalna zīles" saimnieks Artūrs Čačka, Vestienas pagasta ZS "Gretes" pārstāve Biruta Nebare un Konrāds Tomiņš no Barkavas pagasta. Dzelzavas pagasta ZS "Kalna zīles" saimnieks Artūrs Čačka, kas patlaban koordinē biedrības "Madonas novada gaļas ražotāju apvienība" darbu, novērtēja rezultātu: – Beidzot ir pašiem sava kautuve. Pamatā tas būs kaušanas pakalpojums, bet ne gaļas uzpirkšana. Gaļa paliek zemniekam, kas to tālāk realizē pēc saviem ieskatiem. Biedrībā ir vairāk nekā 10 biedru, bet kautuves pakalpojumi būs pieejami ne tikai biedrības dalībnieku vajadzībām, arī citiem. Ir jāiestrādājas, tad redzēs, vai labāk ir pievest klāt lopus vai arī braukt uz saimniecību. Jāizvērtē arī ceļu stāvoklis, jo piekabe ir gana liela. Domāju, ka galvenais ir iespējas, kas ar šo mobilo kautuvi zemniekam radītas. ZS "Kalna zīles" tur gaļas liellopus, un līdz šim bija sarežģīti aizvest dzīvnieku uz kādu tālāku lopkautuvi. Te mēs esam saimnieki, paši nosakām "vēja plūsmu".
– Kad kautuvi gatavoja, ņēma vērā arī citu valstu pieredzi. Piemēram, Vācijā tās brauc lielā furgonā, pie mums – viss būs kompakts, – sacīja Viktors Kokars, Ošupes pagasta ZS "Sutņi" saimnieks. Saimniecībā nodarbojas ar cūkkopību. Viņš papildināja: – Līdz šim kautuves neesamība bija vislielākā problēma. Beidzamajā laikā braucām uz Amatas novadu, kādreiz mums bija ZS "Ābeles" kautuve. Lai oficiāli lopiņu nokautu, ir jāmēro ceļš, un cik tas viss izmaksā. Vedu arī uz Rugājiem, par cūku prasīja tolaik 45 latus, un trešajā dienā varēja braukt pakaļ. Kur vēl trakāk?
Kopš brīža, kad kautuve iebrauc zemnieka pagalmā, līdz pat gaļas pārdošanai viss notiks atbilstīgi PVD prasībām. Tiek domāts par draudzīgākām cenām gan dzīvnieka īpašniekam par pakalpojuma saņemšanu, gan pircējam, jo nav sadārdzinājies gaļas ieguves process saistībā ar pārvadāšanu. Tomēr vissvarīgākais – iegūtā gaļa ir ekoloģiska, jo dzīvnieks mierīgā mājražošanas procesā nav izjutis stresu.
Impulsu biedrības "Madonas novada gaļas ražotāju apvienība" dibināšanai deva Madonas novada pašvaldības uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības nodaļas sarīkotā tikšanās ar gaļas ražotājiem un priekšlikums par mobilās lopkautuves izveidi. Nodaļas vadītājs Romāns Hačatrjans pauda atzinību gaļas ražotāju izvēlei izveidot mobilo kautuvi, kas varētu apkalpot gaļas ražotājus, nodrošinot sertificētu kaušanu saimniecībās. Tas atrisinātu problēmu ar gaļas realizāciju, jo līdz šim lielākais šķērslis gaļas realizācijai vietējā tirgū bija sertificētas kautuves trūkums tuvējā apkārtnē. Gaļas vešana uz attālām kautuvēm pamatīgi sadārdzināja izmaksas, līdz ar to gaļa kļuva nekonkurētspējīga cenas dēļ, un zemniekam bija izdevīgāk pārdot savu izaudzēto dzīvnieku uzpircējiem par relatīvi zemāku cenu.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px