Vaidavas pagasta „Silkalnu" saimniece, kas kopš 1993. gada audzē ārstniecības augus,
ZELTĪTE KAVIERE ir pārliecināta: „Visa mūsu daba ir vienas vienīgas zāles – kur vien kāju liec, kaut kas derīgs ir priekšā, jāmāk tik izmantot."
Tāpēc mirkli pirms vasaras saulgriežiem, kad daba ir pilnbriedā un sniedz labāko, ko sarūpējusi, Zeltīte Kaviere viesojās Cesvainē, lai dalītos ar savām zināšanām ārstniecisko augu atpazīšanā un to vērtīgajās īpašībās, kā arī atklātu vienkāršas receptes ārstniecības augu izmantošanai ikdienā vai slimības reizē.
Jautāta, kā pievērsusies dabiskajam dzīvesveidam, Zeltīte Kaviere atbild: – Aizsākās tas jau pionieru laikos kad visi vācām tējas, un tā arī to turpinājām. Mācījos Aizupes Meža tehnikumā, un tā ir mūsu mežsargu priekšrocība, ka pazīstam daudz augu. Sajutu sevī šo aicinājumu audzēt ārstniecības augus, jo sapratu, ka tas ir domāts man. Savā saimniecībā gan neaudzējam tikai ārstniecības augus, bet arī turam lopus. Tas viss ir dabiskais dzīvesveids, jo arī lopi mums dzīvo pļavā, netiek potēti, bet visi tāpat izdzīvo. Dabā jau viss ir. Ja cilvēks atnāk un iesēj pļavu tikai ar 3-4 augiem, tad tam lopam ir jāslimo, jo viņam nav tā, ko Dievs devis, bet tikai tas, ko cilvēks iedomājis. Kolīdz visam ļauj notikt dabiski, šie procesi arī notiek. Es uzskatu, ka mans zemes stūrītis ir kā oāze, jo visapkārt ir tikai kultivētie labības vai rapša lauki. Tur jau pat bitei nav, kur palikt. Ļoti priecājos, kad, braucot uz Madonas pusi, ievēroju – jums šeit vēl ir dabiskās pļavas. Es vēlos cilvēkiem parādīt to dabisko, to, ka Dievs mums visu ir iedevis gan cilvēka, gan lopa, gan zemes veselībai. Vien ir jāiemācās dzīvot, nevis pakļauties tam, ko katrs tirgonis ieskaidro.
Viņa secina, ka tas, protams, ir laikietilpīgāk – vākt ārstniecības augus, tos izkaltēt vai pagatavot tinktūras, sīrupus u. c. – Bet paši labi zinām, ka steiga vienā brīdī var nobremzēt uz vēl ilgāku laiku, – viņa piebilst.
Gluži kā tautasdziesmā „Visa laba jāņuzāle" – arī dabā šai laikā pirms vasaras saulgriežiem atliek vien iebrist pļavā. Daba pati arī noteic, kas kurā mirklī jālasa, jo daži augi, ziedi vēl nemaz neaug. – Var savākt vien to, kas tobrīd aug. Piemēram, mežrozītes vēl tikai ziedēs, virši gaidāmi augustā. Jāatceras arī, ja augi skatītos pēc Saules, daudz kas jau ziedētu. Bet augi skatās pēc Mēness; tāpat kā visus dārza darbus darām pēc Mēness. Pēc tā varu prognozēt, ka šogad visbagātākais un labākais laiks zāļu lasīšanai būs no kāda 27. jūnija līdz 2.-7. jūlijam, kad būs sācies jauns Mēness un augiem būs īstais plaukums. Bet, protams, Jāņu vai Līgo naktī lasītām zālēm ir cita vērtība, jo cilvēkam ir īpašāks noskaņojums, arī enerģija, kas nāk no debesīm, – tas viss šai naktī satiekas kopā, – atzīst Zeltīte Kaviere.
Viņa iesaka ārstniecības augus lasīt sausā, ne slapjā laikā, pirmkārt, tāpēc, lai nebūtu noskalojušies ziedputekšņi, kuros ir tik vērtīgās aminoskābes. Šī paša iemesla dēļ viņa piekodina augu lapas, ziedus pirms kaltēšanas vai vārīšanas nenomazgāt, lai nenomazgātu arī ziedputekšņus.
Vērtīgo augu saraksts patiesi ir neizmērojams, Zeltīte Kaviere nosauc dažus no tiem, kas noteikti jāievāc: gaiļbiksītes, kliņģerītes, nātres, asinszāles, vīgriezes, raudenes, kumelītes, tīruma nauduļi, pelašķi, ceļmallapas, estragons, upeņu lapas, piparmētras, liepziedi, pienenes, melisa, kaķumētra, baldriāns, salvija, vērmeles u. c.
Augus var lietot arī svaigā veidā – svarīgi vien garšīgi pagatavot, citādi tos nedabūs iekšā, ir pārliecināta Zeltīte Kaviere. Ierastākais veids ir ārstnieciskos augus izkaltēt un pagatavot tējās, uzlējumos. Ja no tējas grib saņemt visas minerālvielas, tad tēja „jānoēd" – izkaltēto augu saberž pulverī, aplej, izdzer un apēd arī biezumus. – Ikdienā ir jāizdzer 2 litri ūdens, lieliski, ja šķidrums tiek uzņemts arī ar tējām. Jo sevišķi svarīgi tas ir, piemēram, saaukstēšanās laikā, arī tad, ja ir paaugstināts cukura līmenis asinīs, – akcentē Zeltīte. Pret slimībām lieliski palīdz arī tinktūras un sīrupi. Tinktūras parasti taisa no saknēm, pumpuriem vai mizām un alkohola, attiecībā 1 : 9. Sīrupu pagatavošanai parasti lieto arī skābinātāju, piemēram, rabarberus, citronu, cidonijas. Zeltīte Kaviere atklāj: – Cik vien iespējams, vajadzētu izvairīties no citronskābes lietošanas uzturā, jo tā ļoti bojā, naturāli plēš kopā mūsu šūnu apvalkus. Otrkārt, citronskābe neļauj organismā uzsūkties C vitamīnam. Piemēram, viršu sīrupā iznāk lietot citronskābi, citādi citrons nomāc viršu aromātu, bet ikdienā ar citronskābi nevajadzētu aizrauties.
Par katru ārstniecības augu Zeltītei Kavierei ir pastāstāms kāds interesants fakts un pareizākais lietošanas veids. Piemēram, kā izskaidrot to, ka labi zināmās un iemīļotās piparmētras iedarbība tiek raksturota duāli pretēji – „nomierina" un „tonizē"? – Piparmētra sašaurina virsējos asinsvadus, tāpēc tās lietošana palīdz pēc pirts, piemēram, paberzējot ar ledus gabaliņā sasaldētu piparmētru, vai kosmētiskajām procedūrām, vai, ja bieži sarkst. Savukārt dziļos asinsvadus piparmētra vienlaikus paplašina, tāpēc ir nomierinošs efekts, labāk nāk miegs. Uz nakti gan piparmētru tēju nedzer, bet gan tad, kad zini, ka kādu brītiņu vēl kustēsies, kaut ko ieēdīsi. Nekādā gadījumā piparmētras nevajadzētu dot bērniem, jo līdz 12 gadiem viņu asinsspiediens normāli ir zems, – ieteic Zeltīte Kaviere. Viņa secina, ka vērtīgs ir teju vai katrs augs – vien jāmāk šīs zināšanas ņemt pretī un izmantot, kā arī augi ir jāpazīst, lai nesalasītu indīgos.
Sīrups pret klepu, saaukstēšanos
200 gramu jebkādu ziedu – mārpuķīšu, pieneņu, āboliņa, vīgriežu, plūškoka, liepu vai pīlādžu; 1 litrs ūdens, 0,5 kg cukura (vai 1 : 1), citrons.
Ziedus aplej ar vārošu ūdeni, piegriež klāt citronu vai ko citu skābu, piemēram, rabarberus, cidonijas. Katlā mazliet vēl ūdeni pasilda, bet nevāra. Atstāj uz kādām 8 stundām, lai ievelkas koncentrēta tēja. Nokāš, pievieno cukuru, uzvāra, atstāj notvaikot uz mazākā režīma. Ja atļaus vārīties, garšos pēc karamelizēta cukura un zaudēs augu aromātu.
Priežu pumpuri ar medu
2/3 medus, 1/3 priežu pumpuru (vai smiltsērkšķu).
Pilda burkā, atstājot nedaudz brīvas vietas, jo vēl viss process notiks.
Priežu vai jebkurus citus pumpurus (ceriņu, bērzu, apšu) var likt kārtām – pumpuri, cukurs, pumpuri, cukurs. Liek siltumā; izveidojas sīrups.
Ēdamais skrubis
Upeņu (tajās ir daudz cinka – sadziedēšanai), piparmētru (pret apsārtumu, nomierināšanai), raudenes, vībotnes (limfai) lapas, sāls vai medus.
Lapas saberž piestā ar sāli vai medu. Cukuru neizmanto, jo tajā nav nekā vērtīga. Sāls savelk, dezinficē.
Pelašķu mohito
Pelašķu un piparmētru lapas, citrona šķēlītes, cukurs, ūdens.
Augu lapas saberž putriņā. Pieber cukuru un krūzē iegriež citrona šķēlītes, pārlej ar ūdeni. Sanāk atspirdzinošs dzēriens.
AGRA VECKALNIŅA foto