1. jūnijā visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā bērnu aizsardzības diena, tās aizsākumi meklējami 1925. gadā, kad Ženēvā norisinājās Pasaules konference bērnu labklājībai.
Pirmo reizi šī diena, īpašu svētku veidā veltīta speciāli bērniem, tika atzīmēta 1950. gadā. Kopš tā laika Starptautiskā bērnu aizsardzības diena ir kā nemainīga tradīcija daudzās pasaules valstīs, un šajā dienā notiek dažādi pasākumi, kas veltīti bērniem, sniedzot prieku un izjūtu, ka šī ir viņu diena.
Visas dienas garumā arī pie mums tika atzīmēti šie svētki. Saulainā 1. jūnija diena Degumniekos pulcēja bērnus un jauniešus no Barkavas, Praulienas, Meirāniem, Kusas, Madonas, Rīgas, Mārcienas, Liezēres, Lazdonas un Degumniekiem uz pirmo bērnu un jauniešu festivālu "Ai, cik jauki kopā būt!".
Degumniekus festivālā pārstāvēja Degumnieku pamatskolas teātris "Virpulītis", režisore Sabīne Šķēle-Stepanova, un Degumnieku tautas nama teātris "Mazais Modelītis", režisores Iveta Šķēle un Ilze Melngaile.
Pasākumu vadīja divas pogas – Zaļā poga (Ilze Melngaile) un Sarkanā poga (Iveta Šķēle). Sarkanā poga ļoti baidījās no piešūšanas un diegiem. Elektrības stabi, burtnīcu līnijas, zāles stiebri – viss viņai atgādināja diegus. Savukārt Zaļā poga vairs ne par ko nebēdāja, jo bija jau piešūta. Viņa bija iztrūkusi, kāds to atrada un piešuva. Viņa bija laimīga, jo varēja kādam būt noderīga.
Pavisam šajā dienā redzējām 14 izrādes. Jauki, ka, jau skolas solā mācoties, bērni un jaunieši apgūst skatuves runas mākslu, gūst skatuves pieredzi. Skolēni teātri spēlēja ar prieku, jo katram tikusi atbilstoša loma, ņemot vērā viņa spējas un temperamentu.
Pēc katras izrādes režisors izvēlējās savas krāsas diega pavedienu un "piešuva" pogu, bet pārstāvis no kolektīva aktieriem grieza lielo Laimes pogu un saņēma aploksni ar uzdevumu vai vēlējumu citam kolektīvam.
Aplūkojot festivāla programmu, skatītājiem atklājās interesants fakts. Vairākas izrādes bija par zaķiem. Piemēram, "Trīs laimīgi zaķi", "Kā zaķēns saplīsa", "Zaķa precības", "Kā garausis Lielais dējējs olas dēja" u. c. Iedvesmoja arī teātra kolektīvu izvēlētie moto. Piemēram, "Ar tukšu vēderu nedrīkst strādāt!", "Ja esi ieskrējies, tad lec…", "Kopā jautrāk!", "Lido līdz!" u. c.
Vakarpusē arī Sarkanā poga bija piešūta. No vienas puses – tā bija brīva, bet no otras puses? Poga nekur nederēja. Un tādi, kas nekam neder, nav laimīgi.
Dienas gaitā festivāla dalībnieki un skatītāji radošajās darbnīcās Vinetas Bormanes vadībā veidoja lielo Draudzības gleznu, cienājās ar Daigas Brutānes un Valentīnas Kruškas vārīto ugunskura zupu, pavadīja laiku dažādās aktivitātēs ārā svaigā gaisā.
Runā, ka debesīs mirdzošās zvaigznes arī esot pogas un tās saturot kopā visus milzīgos tālumus, lai neizklīst. Lai arī festivāla dalībnieku draudzība turpinātos, gaisā tika palaists krāsainu balonu "salūts".
Ideja par festivāla organizēšanu pieder "Mazā Modelīša" režisorēm Ivetai un Ilzei. Degumnieku tautas nama vadītāja Ilze Melngaile stāsta, ka šāda doma nebūtu radusies, ja pati nestrādātu ar bērnu teātra kolektīvu. Ja kolektīvs sevi nereklamē, tad tam nav kur uzstāties, sevi parādīt. – Biju patīkami pārsteigta, ka ir tik daudz bērnu kolektīvu, kas ar lielu degsmi spēlē teātri, – prieku pauž Ilze.
Vaicāta par to, vai nākamgad arī šāds festivāls varētu notikt Degumniekos, Ilze domā, ka tas pat varētu būt divu dienu festivāls, kas būtu piepildīts ne tikai ar teātra izrāžu skatīšanos, bet arī ar dažādām izklaidēm un aktivitātēm.
Lai teātra spēles radošais gars nepagurst! Lai dzīvīgums, krāsainība un uguntiņa, kas zibsnīja jauno aktieru actiņās, neizgaist!