Bija nepieciešamas vairāk nekā astoņas stundas un piecas balsojuma kārtas Saeimā, lai Latvija trešdien tiktu pie jaunā Valsts prezidenta, kas ar 55 par viņu atdotām Saeimas deputātu balsīm ir madoniešiem labi pazīstamais Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) izvirzītais aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.
Kā zināms, valsts augstākās amatpersonas amatam tika izvirzīti četri kandidāti – Latvijas Reģionu apvienības (LRA) līderis Mārtiņš Bondars, „Saskaņas" Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs, Nacionālās apvienības kandidāts, ES tiesas tiesnesis Egils Levits un jau minētais Raimonds Vējonis.
Pirmās trīs balsojuma kārtas pārsteigumus nenesa, jo šķietami visu frakciju deputāti bija pieturējušies pie tiem principiem, kurus iepriekš deklarēja, līdz ar to abi balsojumi bija teju identiski, un pēc otrās kārtas no amata pretendentu vidus tika atsijāts Mārtiņš Bondars (viņu abās kārtās atbalstīja 7 deputāti), kura vadītās partijas frakcija paziņoja, ka pēc viņu līdera izkrišanas citi kandidāti turpmākajās kārtās atbalstīti netiks. Savukārt pēc trešās kārtas ar 23 iegūtām balsīm no Valsts prezidenta amata pretendentu loka izstājās Sergejs Dolgopolovs, un arī „Saskaņa" paziņoja, ka nevienu citu kandidātu neatbalstīs.
Būtiskākās izmaiņas ieviesa balsojuma ceturtā kārta, kad Egils Levits ieguva tikpat balsu, cik trešajā – 26, taču par Raimondu Vējoni savas balsis atdeva jau 46 deputāti, par 11 vairāk, nekā iepriekš. Plašsaziņas līdzekļu žurnālisti, kā arī viņu iztaujātie eksperti nodevās dažādām spekulācijām, kas varētu būt šo papildu balsu avots, un vairums sliecās atbalstīt versiju, ka balsis nāk no „Saskaņas", kas nav ieinteresēta NA kandidāta ievēlēšanā.
Pēc ceturtās kārtas tika izsludināts pusotru stundu ilgs pārtraukums, kura laikā aktīvi norisinājās politiķu konsultācijas. Kaut arī daži politiķi, tostarp tie, kas atbalstīja Raimonda Vējoņa kandidatūru, pauda bažas, vai trešdien Valsts prezidentu izdosies ievēlēt, visa politiskā loģika liecināja, ka atbalsts Vējonim ir panākts, jo Saeimas namā parādījās gan premjere Laimdota Straujuma, gan Rīgas mērs Nils Ušakovs, gan citi ietekmīgi politiķi. Lielākais diskusiju temats saistījās ar to, vai NA, zinot, ka pārējiem koalīcijas partneriem šā vai tā izdosies nodrošināt balsu vairākumu, piekāpsies un atbalstīs Raimondu Vējoni vai arī spītīgi paliks pie sava un centīsies prezidenta vēlēšanu procesu paildzināt, dodot iespēju atkārtoti kandidēt Egilam Levitam. NA izvēlējās otro variantu, joprojām uzsverot, ka Egils Levits ir labākais kandidāts.
Piektajā kārtā, kad deputātiem bija iespēja balsot vai nu „par", vai „pret" Raimondu Vējoni, par viņu savas balsis atdeva 55 deputāti, bet „pret" bija 42. Tiesa, pēc balsojuma visu partiju pārstāvji dievojās, ka balsojuši saskaņā ar saviem iepriekšējiem paziņojumiem, kas, kā redzams pēc balsojuma, gan ir meli, taču, tā kā balsošanas process ir aizklāts, pateikt, kuri pozīcijas vai opozīcijas deputāti atbalstīja Raimonda Vējoņa ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā, nav iespējams.
Raimonds Vējonis oficiāli amatā stāsies pēc svinīgā solījuma došanas 8. jūlijā.