Šīs nedēļas iekšpolitiskā virsotne, protams, ir Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanas. Atgādināšu, ka Valsts prezidenta amatam tika izvirzīti četri kandidāti – aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits, kā arī Saeimas deputāti – Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars un partijas „Saskaņa" pārstāvis Sergejs Dolgopolovs.
Par Valsts prezidentu 3. jūnijā Saeima ievēlēja ZZS virzīto kandidātu Raimondu Vējoni. Viņu ievēlēja piektajā balsojumā, kurā R. Vējoni atbalstīja 55 deputāti. Pret viņu nobalsoja 42 tautas kalpi. Viens balsošanas biļetens izrādījās nederīgs, bet viens parlamentārietis balsojumā nav piedalījies. Raimonda Vējoņa kā Latvijas Valsts prezidenta pilnvaras sāksies 8. jūlijā.
Raimonds Vējonis ir mūsējais, un ar Madonu saistītam cilvēkam divtik vēlēsim panākumus un ticēsim, ka viņa Gaismas avoti būs mūžam tīri.
Vietējai publiskajai telpai šonedēļ skaļākais signāls bija Madonas pilsētas 2. vidusskolas rīkotais pikets Saieta laukumā, kur 2. vidusskolas pedagogi, audzēkņi un viņu vecāki emocionāli izteica savu kategorisko nostāju pret skolas apvienošanu un pārcelšanu uz Madonas pilsētas 1. vidusskolu. Opozīcija, ko 2. vidusskolas kolektīvs pauda pret Madonas novada pašvaldības ieceri šādi sakārtot skolu tīklu novadā (uz pilsētas 2. vidusskolas ēku pārceļot Madonas Valsts ģimnāziju), ir saprotama, un ieguldītais darbs, gatavojoties piketam, izraisa cieņu. Vai abas puses tiksies lietišķā sarunā, ko pašvaldība visiem iesaistītajiem un interesentiem piedāvā 8. jūnijā, redzēsim pirmdien.
Izglītības jomā šī nedēļa izgaismoja vēl kādu diskutablu tēmu. Izrādās, ka nākamajā mācību gadā skolotāju atalgojuma sistēma, visticamāk, vēl nemainīsies. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aicinās valdību ieviest jauno skolotāju algu modeli tikai no 2016. gada 1. septembra. Pārejas periods esot vajadzīgs, lai pašvaldības un izglītības iestādes varētu pilnībā sagatavoties modeļa ieviešanai, tostarp sakārtojot skolu tīklu (lasi – samazinot skolu skaitu) atbilstīgi demogrāfiskajai situācijai.
Iepriekš IZM, neraugoties uz to, ka skolotāji norādīja uz neskaidrībām jaunajā modelī un pārlieku sasteigto tā ieviešanu, grasījās jauno skolotāju atalgojuma modeli ieviest no šā gada 1. septembra. Profesionālajās izglītības iestādēs IZM tagad rosina jauno pedagogu atalgojuma modeli ieviest no nākamā gada 1. janvāra.
Interesanti, ka ziņa par modeļa ieviešanas atlikšanu tika izplatīta tieši Valsts prezidenta vēlēšanu dienā. Līdz ar to tā it kā pazūd aiz citām ziņām un netiek pietiekami iztirzāta. Gan jau arodbiedrība par to sāks debatēt nākamnedēļ!