Pēdējā skolas dienā, 29. maijā, Madonas Valsts ģimnāzijas 8. klase nevis kā katru gadu saņēma liecības ierastajā vidē – skolā, bet devās ekskursijā.
Braukt ekskursijā bija iespējams tādēļ, ka klase piedalījās projektā „Pētīsim un izzināsim Latvijas vēsturi", ko organizēja Vītolu fonds, bet finansiāli atbalsta Monreālas Latviešu sabiedriskais centrs. Projektā klasei bija jāizstrādā savs ekskursijas maršruts, kas iekļauj vēsturiskus apskates objektus. Mūsu klase izvēlējās apmeklēt Ziemassvētku kauju muzeju un „Lāču" maizes ceptuvi.
„Lāčos", kad bijām ietērpti baltos kostīmos, gājām ekskursijā pa maizes ceptuvi. Tikām iepazīstināti gan ar rudzu maizes tapšanas procesu, gan maizes cepēja smago darbu. Visas telpas gan nebija pieejamas apmeklētājiem, toties bija iespēja pašiem izcept savu klases maizes kukulīti. „Lāču" ceptuvē top ne tikai rudzu maize, bet arī visvisādi gardumi. Lai gan ikdienā daudz ēdam baltmaizi, pārliecinājāmies, ka īsta rudzu maize vislabāk garšo ar medu. Pēc tam tika dots brīvais laiks, lai apskatītu apkārtni, kas ir ļoti skaisti iekopta, un nopirktu našķus mājiniekiem.
Un tad jau bija jādodas uz mūsu nākamo pieturu – Ziemassvētku kauju muzeju.
Nonākot tur, bija jāsastājas ierindā. Iepazināmies ar gidu Robertu, kas bija tērpies latviešu strēlnieku formastērpā. Ar gidu mums nudien veicās, jo viņš bija ļoti zinošs, atraktīvs un ar lielisku humora izjūtu, spēja aizraut un ieinteresēt. Ekskursijas laikā uzzinājām par latviešu strēlnieku ikdienu kaujas laukā – ieročiem, ierakumiem, sadzīvi. Pēc tam vajadzēja darboties pašiem. Klasei bija jāpārvar šķēršļi, iejūtoties latviešu strēlnieku dzīvē, izjūtot tā laika spriedzi un bailes. Pats svarīgākais bija sadarboties. Pēc tam devāmies pa taku Tīreļpurvā uz vietu, kur latviešu strēlnieki pārrāva vācu nocietinājuma līniju. Šeit uzstādīta piemiņas zīme – koka krusts. Pēc piedzīvotā Ziemassvētku kauju muzejā sapratām, ka varam būt pateicīgāki par to, ko mūsu tautieši ir darījuši, lai Latvija būtu brīva.
Dienu noslēdzām pie ugunskura ar jaukām sarunām par aizvadīto mācību gadu, liecību saņemšanu un svētku kliņģera notiesāšanu.
Pēdējā šī mācību gada diena bija pagājusi neaizmirstami, un visi esam ļoti pateicīgi cilvēkiem, kuri finansiāli atbalstīja mūsu ekskursiju. Mēs uzzinājām daudz jauna un iejutāmies tā laika cīnītāju lomās. Šis brauciens bija lielisks veids, kā noslēgt mācību gadu.