Jau ne pirmo reizi, saņemot pagasta pārvaldes vadītāja atlūgumu, Madonas novadā tiek aktualizēta iespēja apvienot vairāku pagastu vadīšanu. Viedokli par šo priekšlikumu, kā arī to, vai tomēr katrā pagastā ir vajadzīgs „savs saimnieks" arī turpmāk, lūdzu izteikt Barkavas pagasta pārvaldes vadītāju Staņislavu Smelteru, kas ir iesniedzis atlūgumu, un Sarkaņu pagasta pārvaldes vadītāju Andri Simtnieku.
Tad ir plaši jāizskaidro
– Vienojāmies, ka uz Barkavas pagasta pārvaldes vadītāja amatu tiks izsludināta pieteikšanās, bet lēmumu šai sakarā, protams, pieņems Madonas novada domes deputāti. Taču izskatās, ka paliks pie tā, ka Barkavai būs „savs saimnieks", un tas būtu pareizākais variants. Barkavas pagasts teritoriāli tomēr ir liels. Varbūt es esmu tāds kūtrāks, bet man tomēr ir grūti iztēloties, kā var apvienot divu pagastu vadīšanu, – atzīst Staņislavs Smelters. – Ja tomēr nākotnē Madonas pašvaldība izšķirsies par šādu koncepciju, tā ir jāizstrādā un arī jāizdiskutē, lai iedzīvotājiem tas nenāktu kā pēkšņs un nepatīkams pārsteigums. Iedzīvotājiem tas būtu plaši jāizskaidro. Par to, ka iedzīvotājus šis jautājums interesē, varēja pārliecināties arī otrdien notikušajā sanāksmē, uz kuru bija ieradies pat pārsteidzoši liels iedzīvotāju skaits. Viedokļi šai jautājumā gan dalījās. Savulaik izsludinātie konkursi uz pārvaldes vadītāja vietu gan Dzelzavā, gan Liezērē guva lielu ievērību, jo pieteicās daudz pretendentu. Vai nu tā būs, ka arī Barkavu neviens neiekāros?
Diez vai būs liels ieguvums
– Acīmredzot, tas tiek darīts ar domu, ka visu vajag samazināt, optimizēt un apvienot, un varbūt pat lai arī sabiedrība sliektos tā domāt, ka pagasta pārvaldes vadītājam nav, ko darīt, viņš nav noslogots, ja jau vairākas pagasta pārvaldes var vadīt, – uzsver Andris Simtnieks. – Iespējams, ka tā domā arī daļa deputātu. Bet tādā gadījumā, ja tiek izvēlēts šāds ceļš, pagastā tāpat būs nepieciešams ļoti spēcīgs saimnieks. Diez vai atsakoties no pārvaldes vadītāja amata katrā pagastā, izdosies ieekonomēt līdzekļus – vairāk būs jāmaksā gan pārvaldes vadītājam, kas uzņemsies vairāku pagastu vadīšanu, gan arī saimnieciskajam darbiniekam, kuram būs lielāka atbildība, un viņš būs arī tas, kas pildīs apvienoto pagastu pārvalžu vadītāja rīkojumus. Katrā ziņā tā būtu jauna pieredze, jo pat padomju laikā katram kolhozam vai sovhozam bija savs vadītājs, divām vai trim saimniecībām jau nebija viena paša priekšsēdētāja. Neesmu pārliecināts, ka, īstenojot šādu reformu, būtu liels ieguvums.