Pārskatot muzejā dažādos laikos nonākušos materiālus izstādei par Pirmo pasaules karu un latviešu strēlniekiem, atlasīju arī tādus, kas rāda kara mediķu darbu.
Jau pagājušajā vasarā runājām ar P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja kolēģiem, kas solīja lietas par šo tēmu. Pamanīju divus vienā reizē uzņemtus attēlus, par kuriem devēja teikusi – tur viņas mamma praulēniete Marianna Krieviņa-Bērziņa (1893-1963) redzama ap 1917.-1918. gadu starp hospitāļa cilvēkiem Kijevā. Fotogrāfijās tika atpazīts vēl viens praulēnietis Eduards Barbans (1893-1964). Taču, uzmanīgāk ielūkojoties vienā attēlā, saskatīju Lazdonas muižas kungu māju. Ēka Lazdonā celta 1870. gados, kad tās īpašnieks bija Karls Stankevics, iepriekš strādājis par skolotāju Gatčinas augstdzimušo bāreņu namā-institūtā. Pirmajā brīdī domāju – varbūt tiešām izvēlēts kāds Krievijas arhitekts, kas ko ļoti līdzīgu projektējis Lazdonai un arī Kijevai. 1904. gadā muižas centru atpirka Teodors Šmits (1849-1925). Vecpiebalgas puses skolotāja dēls 1875. gadā beidza Ceļu inženieru institūtu Pēterburgā un strādāja dzelzceļu dienestā Dienvidkrievijā, šodienas Ukrainā.
19. gs. otrajā pusē ārsti laukos parasti strādāja luterāņu draudzes mērogā. Zinām par slimnīcām Cesvainē, Liezērē. Lazdonas mācītājmuižā, atsaucoties mācītāja Ērmaņa aicinājumam, 1895. gadā savu praksi pēc Tērbatas universitātes beigšanas sāka Jēkabs Alksnis, taču slimnīcas te nebija. Izmantojot Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitalizēto presi, izdevās šo to noskaidrot par pirmo ārstniecības iestādi Madonas tuvumā.
Pirmā pasaules kara cīņas 1914. gada vasarā sākās simtiem kilometru attālumā no Latvijas. Oktobra sākumā ar vilcienu Madonā ieveda pirmos krievu armijas ievainotos. Jādomā, ka jau iepriekš par to panākta kāda vienošanās – Lazdonas muižā tika atvēlētas piecas telpas karavīru lazaretei. Kopumā tur bijušas 20 gultas. Sešu uzturēšanai līdzekļus deva Teodors Šmits, pārējām ziedojumus vāca Lazdonas pareizticīgo draudze. Svētdienā, 12. oktobrī, notika lazaretes iesvētīšana. Pirmais ārsts bija Kazaņas universitātes beidzējs Nikolajs Bernikers. Sākumā lazarete darbojās Krievijas Sarkanā krusta Rīgas komitejas pārziņā. Viskrievijas organizācijai pastāvēja teritoriālas apakšnodaļas, arī Cēsu apriņķī tādas darbojās. 1915. gada marta sākumā izveidota Krievijas Sarkanā krusta 8. Cēsu komiteja ar centru Madonā (Biržos). Tās goda priekšnieks bija Teodors Šmits, priekšnieks – izmeklēšanas tiesnesis A. Florianskis, priekšnieka biedrs – zemnieku virstiesas darbinieks Sergejs Kuks, kasieris un rakstvedis – Madonas muižas pārvaldnieks Andrejs Runka. 16. martā lazaretē pēc vairāk nekā divu mēnešu pārtraukuma nogādāti jauni ievainotie. Starp tiem – viens latvietis no Valmieras apriņķa, viens igaunis no Pērnavas apkārtnes, viens ebrejs, viens vācu kolonists, viens muhamedānis un seši krievu tautības karavīri. Par turpmākajiem notikumiem saistībā ar lazareti pagaidām ziņas neatradu. Izteiksmīgā fotogrāfija varētu būt tapusi 1915. vai 1916. gada rudenī, kad frontes līnija atradās netālu. Kreisajā malā stāv Eduards Barbans, labajā pusē ar Sarkanā krusta lenti – ārsts Oskars Vīksniņš (1887-1957), no viņa pa kreisi Marianna Krieviņa. Iespējams, arī divas pārējās sievietes ir no Madonas apkārtnes. Atveseļojošies ir gan halātos, gan karavīru formastērpos.
Interesanti, ka pagājušajā rudenī Lazdonas muižā uzņemtas ainas filmai „Pelnu sanatorija" par ārstniecības iestādi Kurzemē Pirmā pasaules kara laikā. Režisors Dāvis Sīmanis saka: „Iepriekš nav zināts, ka arī te bijusi lazarete, intuitīvā izvēle esot zīmīga."