Pagājušajā sestdienā visā Latvijā jau astoto reizi notika Lielā talka, kurā, kā lēš tās organizatori, piedalījās vairāk nekā 160 000 cilvēku. Tas ir vairāk nekā pērn, kad talkas norisi traucēja nepiemērotie laikapstākļi un tajā piedalījās ap 85 000, tomēr mazāk nekā pirmajos gados pēc šīs tradīcijas atjaunošanas, kad talcinieku skaits sasniedza teju 200 000 cilvēku.
Daudzviet Lielā talka norisinājās arī mūspusē. Arī mēs iegriezāmies vairākās pieteiktajās talkošanas vietās, kur, sakopjot apkārtni un labiekārtojot ezera piekrasti (kā, piemēram, Lazdonā) vai bērnu rotaļu laukumu (Mētrienā), čakli strādāja entuziastu pulciņš, bet tādu cilvēku pieplūdumu, kā sestdien zaļajā pavasara gadatirgū „Viss dārzam" Madonas pilsētas centrālajā laukumā, gan nesastapām.
Tiesa, liela daļa, it sevišķi skolu jaunieši, teritorijas sakopa, negaidot Lielās talkas dienu. Gan Madonas pilsēta, gan daudzi pagasti kopumā ir ļoti sakopti, atkritumu ir kļuvis ievērojami mazāk, bet, kā atzina aptaujātie iedzīvotāji, protams, vietas vai kādu stūrīti, ko sakārtot un satīrīt, vienmēr jau varot atrast.
Kā zināms, Madonas pilsētā sakopšanas talku ideja atdzima labu laiku iepriekš, pirms vēl vienlaikus visā Latvijā tika sarīkota pirmā Lielā talka. Toreiz Madonā notika arī konkurss par sakoptāko īpašumu, bet nesakoptākās mājas teritorijas saimniekam pat tika dāvāta ķerra atkritumu savākšanai. Ja arī tagad būtu jānosaka nesakoptākā teritorija, viena no galvenajiem pretendentiem uz šo titulu noteikti varētu būt teritorija aiz garāžām bijušā „Darba spara" rajonā, neraugoties uz to, ka Lielās talkas dienā tur neliela rosība bija vērojama un arī ugunskuri kurējās.
Arī Madonas novada pašvaldības labiekārtošanas darbu speciāliste Gita Lutce atzina, ka šāda nesakopta vieta Madonas pilsētai godu nedara.
– Var tikai pabrīnīties par to cilvēku attieksmi, kuri visu lieko stiepj no mājām un izmet koplietošanas teritorijā, kas šajā gadījumā būtu jāsakopj pašiem garāžu īpašniekiem. Šī teritorija atrodas arī Madonas novada pašvaldības kārtībnieku redzeslokā, cerēsim, ka tiks rasts kopsaucējs un teritorija sakopta. Bet pats galvenais – būtu jāmainās cilvēku domāšanai. Kāpēc būtu tā jāpiesārņo vide, jāiet garām konteineru laukumiem, ja daudz ko no tā, kas tur mētājas, var izmest atkritumu konteineros, kas atrodas pat tuvāk nekā garāžas? Katrā ziņā man šādu rīcību ir grūti saprast un komentēt, – uzsvēra Gita Lutce.
Viņa pastāstīja, ka, atbalstot Lielās talkas ideju, Madonas pilsētā talcinieki strādāja daudzviet, kā, piemēram, pensionāri – Madonas sporta centra apkaimē pie tenisa kortiem un hokeja laukuma; „Priedītes" darbinieki – Priežu kalniņā; apvienības „Visu Latvijai!"-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" Madonas nodaļa sakopa 1919. gada Brīvības cīnītāju pieminekli Liseskalna kapos; SIA „Skandibus" kolektīvs talkoja „Gulbja spārnos" pie karjera ezera; tāpat talcinieki strādāja vēl citos objektos. Savukārt pašvaldības īpašumu uzturēšanas nodaļas darbinieki kopā ar citiem entuziastiem attīrīja Laulības graviņu, bet no rīta maisos salasīja pudeles, tetrapakas un citus atkritumus ap Oļu ceļu. Graviņas sakopšanā piedalījās arī Raiņa ielas 39 iedzīvotāji. Daļa objektus, kur strādāt, izvēlējās individuāli un tos kā Lielās talkas objektus nemaz nepieteica. Talka Madonā tradicionāli noslēdzās ap pulksten diviem ar kopīgām, Madonas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes „Saulīte" sarūpētām, pusdienām un lielās strūklakas pamodināšanu no ziemas miega. Jāpiebilst, ka diezgan daudz cilvēku talkot sāka tikai pēcpusdienā, pēc tam, kad bija izstaigāts lielais tirgus Saieta laukumā un sapirkti augļu kociņi un citi stādi. Laiks bija jauks un saulains, līdz ar to visu dienu varēja izmantot teritoriju sakopšanai, kad katrs vēlējās.
LAZDONAS pagasts Lielās talkas dienā bija viens no tiem, kur talciniekus varēja sastapt vairākos objektos.
– Šodien darbs norisinās vairākās vietās, teritorijas sakopšanā pie jauniešu centra, pagasta pārvaldes, bērnudārza apkārtnes un citur, piedalās ap 30-40 talcinieku. Patlaban labiekārtojam peldvietu Rāceņu ezerā pie skolas, kas ir vienīgā, ko apsaimnieko pagasta pārvalde, visas pārējās ir privātīpašums. Maijā uzliksim atkritumu konteineru, uzstādīsim tualeti, un peldētājiem šosezon būs arī ģērbtuves, kur pārģērbties. Esam arī atveduši smilti volejbola laukumam. Vēl salabosim laipu, cerams, ka tā šovasar izturēs, bet nākamgad, iespējams, to varēsim atjaunot. Pēc tam dosimies sakopt teritoriju pie Kārļa Bebra pieminekļa. Savukārt Lazdonas pamatskolas skolēni talkoja piektdien, – akcentēja Lazdonas pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Rieksts.
Arī lazdonieši Ritvars un Sigurds uzteica pagasta pārvaldes centienus sakārtot peldvietu, uz kurieni atpūsties nāk daudzi lazdonieši un brauc arī madonieši.
– Te bija aizaudzis, bet tagad ir satīrīts, un patlaban, kā redzat, dedzinām zarus. Piektdien te tika uzceltas ģērbtuves. Priecē, ka pagasta pārvalde rūpējas par šīs peldvietas, kuru izmanto tik daudzi, sakārtošanu un labiekārtošanu. To sakārtot palīdz arī šādas talkas, un, ja vien ir tāda iespēja un atrodos Latvijā, labprāt piedalos, – uzsvēra Ritvars, kas četrus gadus bija strādājis Īrijā, bet nu ir atgriezies dzimtenē uz palikšanu.
Arī Sigurds, Lazdonas pamatskolas absolvents, kas tagad mācās Barkavas Profesionālajā vidusskolā par iekšdarbu tehniķi, labprāt piedalās teritoriju sakopšanā un nākamnedēļ plāno piedalīties līdzīgā talkā arī Barkavā.
– Uz šejieni vasarā nākam peldēties katru dienu. Te var arī spēlēt volejbolu, bet peldēties vispār var, sākot no aprīļa līdz pat novembrim, un tādā veidā ir iespējams arī norūdīties. Ziemā šeit ir izveidoti āliņģi, kur peldēties „roņiem", – piebilda Ritvars un Sigurds.
MĒTRIENAS pagastā Lielās talkas dienā, kā pastāstīja PA „Mētrienas komunālā saimniecība" direktors, atbildīgais par talkas norisi pagastā Jānis Trops, talkoja vairāki desmiti cilvēku. Viņš neslēpa, ka gaidījis lielāku aktivitāti, līdz ar to iecere par veco, sabrukušo ēku novākšanu pagaidām būšot jāatliek. Pēc viņa domām, piedalīšanos talkā negatīvi iespaido arī tas, ka šajā dienā Madonā tiek rīkots lielais pavasara gadatirgus un daļa izvēlas stādu iegādi, jo arī tas ir aktuāli. Savukārt skolēni Mētrienas pamatskolas apkārtni sakopa pirms talkas.
– Arī šodien dažas aktivitātes notiek. Esam salikuši solus pie trotuāriem, lai cilvēkiem būtu, kur pasēdēt. Pie trīsstāvu daudzdzīvokļu mājas tiek labiekārtots rotaļu laukums, kā arī notiek citas aktivitātes, – informēja Jānis Trops.
– Bērnu Mētrienā ir diezgan daudz, un viņiem vajag, kur rotaļāties, tāpēc tagad arī labiekārtojam rotaļu laukumu pie mājas, atjaunojam savu laiku nokalpojušos elementus, lai bērniem un mazbērniem būtu, kur pavadīt brīvo laiku. Kaut kas jau lietas labā jādara, lai pašiem un bērniem būtu prieks. Pēteris mums ir galvenais meistars, kam šie darbi labi padodas. Pirms pāris dienām, kad nekas te vēl nebija atjaunots un arī slidkalniņa nebija, bērni tāpat jau te lēkāja, – pastāstīja Viktors.
Daudzviet jau tradicionāli daļa talcinieku pēc piedalīšanās Lielajā talkā neizklīda, bet vēl kādu brīdi pabija kopā, malkojot tēju, baudot ceptās desiņas vai speciāli uz ugunskura vārītu zupu. Arī tā ir jau kļuvusi par neatņemamu talkas sastāvdaļu. Mētrienā pavāres lomā talkas dienā iejutās Mētrienas pamatskolas direktore Diāna Rudzīte.
Vaicāta, kāda zupa kopīgajām pusdienām tiks gatavota, viņa atbildēja, ka tā būs tradicionālā soļanka, jo kas gan talkas noslēgumā varot būt labāks par to.
– Tā būs zupa ar meža dzīvnieku gaļas konserviem. Mētrienas pagastā dzīvo daudz mednieku, kuriem tie ir krājumā. Jūs esat atbraukuši uz pašu sākumu, kad vēl kartupeļi jāmizo, burkāni jātīra un jāveic citi priekšdarbi, bet man ir vairāki čakli palīgi: redzat, ugunskurs ir iekurts, un ūdens katlā arī drīz sāks vārīties, – uzsvēra Diāna.