Nesen redakcijā saņēmām šādu vēstuli, kur aprakstītā situācija lauku saimniecībā liek aizdomāties par darba attiecībām, par saimniekiem, kalpiem, kā arī par to, kas ir oficiāla un neoficiāla darbība, strādājot lopkopībā.
"(..) Telefona sarunā man teica, ka būs labiekārtots dzīvoklis, kur dzīvot, samaksās 8 eiro par katru dienu, oficiāls darbs. Līdzi paņēmu pilnu somu – gumijas zābakus, darba drēbes un visu gultasveļu, segu. Māja īstenībā – ļoti veca, neremontēta, gultas – tāpat no PSRS laikiem, izgulētas. Apkure – jā, ir ierīkota, tikai fermas strādnieki to nejūt. Pulksten 19, kad vakarā beidzam fermas smagos darbus, ir siltums, bet drīz, uz 21, paliek auksts. Ekonomē, bet kā apavus un slapjās drēbes izkaltēt, tas saimniekus neinteresē.
Palaidu brīvdienās iepriekšējo slaucēju. I. raudāja, lai tiktu brīvdienās, jo teica, ka mēnesi bez brīvdienām strādājusi. Tur strādāja vīrietis, palīgstrādnieks M. Kaudzēm darbu viņam ar rokām – govīm divreiz dienā rene jātīra, jākaisa. Krāsns jāizkurina, lai ūdens karsts būtu fermā. Kanalizācijas fermā nav, viss jānes ar spaiņiem ārā pie kūtsmēsliem.
Darbs mums, kūts strādniekiem un slaucējai, sākas reizē agri no rīta, ceļamies pulksten 2.30. Pulksten 3 sākam strādāt pa kūti, tīrām mēslus, barojam govīm miltus, slaucu, dzirdinu teļus. Skābsienu nesam ar dakšām, jo tačkas nav, smags darbs. Līdz pulksten 7 jāpagūst izdarīt visu fermā, jo pulksten 7 punktīgi jāēd brokastis. Kad piena rīts, ir jāstrādā ilgāk, jo jāpalīdz piena vedējam izsūknēt pienu no baseina un tad jāizmazgā. Ūdeni nes no virtuves ar spaiņiem. Grīda piena mājā ar lupatu jāuzsusina, jābūt tīrai, sausai, jo kanalizācijas nekur nav. Tad pulksten 9.30 govis iet ganos un pulksten 12 nāk vai visas govis mājās, atkarībā kāds laiks. Teļu mātes jāatšķir no ganāmpulka un jāiedzen kūtī, jāizslauc, man piena teļi jāsadzirda. M. ir citi daudzi darbi jāpaveic līdz pulksten 13. Tad dzenam govis atkal laukā un ejam paēst pusdienas. Paēdam un līdz pulksten 15 varam ievilkt elpu. No pulksten 15 līdz 19 atkal darbs. Smags darbs, neoficiāls, bez līgumiem, apmuļķoti strādnieki. Par nieka 8 eiro, visiem vienādi maksā.
Tad vēl pārmetumi jādzird, ka elektrību daudz patērē, 150 eiro jāmaksā par iepriekšējo mēnesi, un mēs tās ekonomiskās lampas laicīgi nenoslēdzot. Un vispār tas neesot smags darbs, ko mēs runājot, ka rokas saplēstas.
(..) Izbeidzu to smago slaucējas darbu, sazvanīju paziņu, knapi izdabūju savu nabaga samaksu. Lapiņā, kur bija aprēķināts, ka esmu strādājusi 6,25 dienas, izmaksai – 50 eiro, no nopelnītajiem 85,63 eiro atrēķināts par uzturu, dzīvošanu un izdevumiem – 35,63 eiro. (..)
Ja saimnieki paši nespēj kopt savus lopus, lai nemuļķo darba cilvēkus un nemeklē lēto darbaspēku, nelegālu darbu. (..)" Vēstules autore ir parakstījusies, bet viņas vārds netiek izpausts, lai nesarežģītu turpmākos darba meklējumus.
Darba līgums
Situāciju komentēt aicināju Valsts darba inspekcijas vecāko inspektori Gunu Tilgasi.
Viņa profesionāli norāda, ka pareizi noformēts darba līgums ir garants jebkurās darba tiesiskajās attiecībās, arī lauksaimniecības nozares uzņēmumos. – Darba devējs un darbinieks savstarpējās darba attiecības nodibina uz darba līguma pamata, arī zemnieku saimniecībās. Darba likuma 39. pants nosaka, ka darba līgums uzskatāms par noslēgtu, ja darbinieks un darba devējs vienojušies par veicamo darbu un darba samaksu, noteiktu darba kārtību un noteikumiem. Lauksaimniecības nozarē ir pietiekami daudz zemnieku saimniecību ar nelielu darbinieku skaitu (2-3 darbinieki), līdz ar to saimniecību īpašniekiem jābūt pietiekami kompetentiem, lai ievērotu LR pieņemto likumu prasības.
Darba devējs ir atbildīgs par darba līgumu
Guna Tilgase norāda, ka darba līguma rakstiska noformēšana ir darba devēja pienākums, tāpēc viņš ir atbildīgs par līguma saturu. Jo precīzāk ir noteikti darba līguma nosacījumi, jo mazāk domstarpību rodas starp darba devēju un darbinieku.
Visbiežāk lauksaimniecības uzņēmumos darbiniekiem samaksa tiek noteikta, nosakot minimālo stundas tarifa likmi. Šobrīd valstī noteiktā stundas tarifa likme ir
2,166 eiro pirms nodokļu nomaksas vai minimālā alga – 360 eiro, strādājot normālo darba laiku.
Dažreiz, darbiniekam ar darba devēju vienojoties par darba samaksu, darbinieks pārprot darba samaksas apmēru, jo darba devēja pienākums ir veikt nodokļa iekasēšanas funkciju no darbiniekam aprēķinātās darba algas (algas nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu aprēķināšanu), ko ieskaita valsts kasē. Tādēļ ir bijuši gadījumi, ka mēneša beigās darbinieks ir neizpratnē par saņemamo algas apmēru, kas ir mazāks par nolīgto.
Slēdzot darba līgumu, abām pusēm jāvienojas par nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku, kas visbiežāk ir normālais darba laiks (40 stundu nedēļā) vai nepilnais darba laiks (darba devējs nosaka stundu skaitu, ko var garantēt dienā, nedēļā). Ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, darba devējs, vienojoties ar darbinieku, var noteikt arī summēto darba laiku (piemēram, slaucējas darbu sāk agri no rīta, pārtraukums līdz vakaram, kad notiek govju vakara slaukšana).
Parasti darbiniekam tiek noteikta piecu dienu darba nedēļa. Ja darba rakstura dēļ nevar noteikt piecu dienu darba nedēļu, tad darba devējs var vienoties ar darbinieku par sešu dienu darba nedēļu. Darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas kopumā, kā arī atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas un tās atbilstoši apmaksāt.
Darba laiks atbilstoši Darba likumam ir laikposms no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā. Ja darbinieks dzīvo uz vietas zemnieku saimniecībā, šajā gadījumā darba laiks sākas atbilstoši darba devēja noteiktajam darba laika sākumam, nevis cikos darbinieks no rīta pieceļas un veic rīta procedūras.
Darba devēja pienākums ir nodrošināt nedēļas atpūtas laiku. Ja noteikta piecu dienu darba nedēļa, darbiniekam piešķir divas nedēļas atpūtas dienas; ja noteikta sešu dienu darba nedēļa, – vienu nedēļas atpūtas dienu. Abas nedēļas atpūtas dienas parasti piešķir pēc kārtas. Šo nosacījumu var neievērot, ja ir noteikts summētais darba laiks.
Noslēdzot darba līgumu, darbiniekam ir jābūt saprotamiem veicamajiem darba pienākumiem, darba devēja noteiktajai darba kārtībai un darbiniekam jāizvērtē, vai viņam ir atbilstošas darbspējas nolīgto darbu veikšanai.
Ja darba devējs, arī zemnieku saimniecības īpašnieks, neievēro darba tiesisko attiecību vai darba aizsardzības regulējošo normatīvo aktu prasības, tad atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam (LAPK) darba devējs tiek saukts pie administratīvās atbildības, piemērojot atbilstošu soda apmēru. Par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā atbilstoši LAPK 41. panta otrajai daļai darba devējam juridiskai personai paredzēts naudas sods no 700 līdz 3600 eiro, darba devējam fiziskai personai – no 70 līdz 350 eiro.
Darba devēja pienākums darba aizsardzības jomā ir nodrošināt tādu darba organizāciju un darba apstākļus, lai darbinieks varētu izpildīt viņam noteikto darbu. Jānodrošina attiecīgu līdzekļu izmantošana, īpaši mehāniskās iekārtas, lai novērstu smagumu pārvietošanu ar fizisko spēku vai līdz minimumam samazinātu nodarbinātajiem risku iegūt traumu (īpaši – muguras traumu). Tāpat jāveic darbinieku apmācība (instruktāža darba aizsardzībā) par darba aizsardzības prasību ievērošanu.
Ja uzņēmumā tiek nodarbināti līdz pieciem nodarbinātajiem, tad darba aizsardzības speciālista pienākumus var veikt pats darba devējs, t. sk. zemnieku saimniecības īpašnieks.
Guna Tilgase norāda, ka darba devējam ir jānodrošina darbs, bet ne dzīvošanas apstākļi, taču ir gadījumi, kad zemnieku saimniecības saviem darbiniekiem atrod iespēju dzīvot uz vietas, ko darbinieki arī izmanto. Tomēr darba devēja pienākums nav nodrošināt darbiniekam dzīvesvietu. Ja šāda iespēja tiek rasta, sadzīves apstākļi ir jānodrošina darbiniekam pašam, pirms tam, protams, ir jānoskaidro, ar kādiem nosacījumiem varēs izmantot īpašnieka telpas, ūdeni, elektrību utt.
Sagatavoja IVETA ŠMUGĀ