Pagājušajā nedēļā ar laikrakstu „Stars" sazinājās kāda Cesvaines iedzīvotāja, paužot neizpratni par Cesvaines pilsētas kapos pastāvošo „kārtību" – lai gan esot izveidotas speciālas vietas, kur iedzīvotājiem izgāzt pērnās lapas, sadzīves atkritumus, kas radušies, kopjot tuvinieku kapu kopiņas, dažiem nereti grūti paspert pāris soļu uz priekšu un atkritumi tiek izgāzti turpat kapu malā.
– Piemēram, Ķinderu kapos sakopšanas darbus veikt tiek sūtīti pagaidu algotie darbinieki, tāpēc viss ir izdarīts, prieks skatīties. Bet Cesvaines kapos, cik zināms, pagājušajā gadā pat nebija kapu saimnieka. Kad uz kapusvētkiem, svecīšu vakaru brauc tuvinieki, savu laukumiņu, protams, sakopj. Tā kā apkārt daudz koku, sakasa lapas, salasa zarus. Man tuvs cilvēks atdusas tuvu valnim, celiņa malā, kur cilvēki pasākuši bērt atkritumus, lai gan pāris soļu tālāk ir bedre. Protams, ir apzinīgie, kas met tur, bet tāpat atkritumu un lapu valnis teju vai sāk jau gāzties virsū kapa kopiņai. Cerēju, ka pavasarī šo sakrājušos valni nostums nost, to noteikti varētu izdarīt ar mazo traktoriņu – pašvaldībai taču tāds ir, ar ko ziemā sniegu tīrīt. Vērsos pie atbildīgajiem cilvēkiem, bet viņi neko nevarot palīdzēt, – sieviete ir neizpratnē.
Cesvaines evaņģēliski luteriskās draudzes, kuras pārziņā ir Cesvaines pilsētas kapi, priekšnieks Normunds Kārkliņš skaidroja sarežģīto situāciju: – Tā kā šie kapi savulaik bija Cesvaines evaņģēliski luteriskās draudzes īpašums, tos apsaimniekojam un cenšamies kopt. Tomēr jāsaprot, ka mūsu rocība ir vien saņemtie ziedojumi, savukārt jebkādi sakopšanas darbi prasa lielus līdzekļus. Šogad veiksmīgāk strādā cilvēks, kas vismaz par minimālu samaksu cenšas teritoriju uzturēt kārtībā. Tāpat ir izveidotas vietas, kur atkritumus izbērt, tomēr sava vaina ir arī tajā, ka atsevišķi cilvēki līdz tām pat nepiepūlas atkritumus aiznest. Piekrītu, šāda problēma pastāv.
Vai pastāv kāds šīs situācijas risinājums? Pirmkārt, ik gadu Cesvaines evaņģēliski luteriskā draudze pilsētas kapos rīko talkas, tā arī šogad, Lielās talkas dienā čaklākie palīgi strādāja pie teritorijas sakopšanas. – Vienīgi neesmu redzējis, ka šajās talkās kādreiz piedalītos kāds no iedzīvotājiem. Pārsvarā strādā draudzes locekļi, diemžēl atbalsta no citiem iedzīvotājiem nav. Domājams, daudzi ir pieraduši pie kādreizējās ainas par plaukstošām mācītājmuižām, tomēr nu vairs nav tie laiki. Kādreiz draudzē bija ap 3000 cilvēku, tagad uz papīra ir ap 200, bet tie aktīvākie ir tikai kādi 50-60, pārsvarā pensijas vecuma draudzes locekļi. Cik varam, tik cenšamies un darām. Ja nebūtu atbalsta un ziedojumu no ārzemēm, domājams, mēs vispār būtu pa nullēm, – teica Normunds Kārkliņš.
Tāpēc, apzinoties savu iespēju nesavietojamību ar vajadzībām, draudze ir uzsākusi sarunas ar Cesvaines novada pašvaldību par Cesvaines pilsētas kapu apsaimniekošanas pārņemšanu. Draudzes pārstāvis stāstīja: – Līdzīga prakse ir jau citviet Latvijā, ka draudžu kapsētas pārņem pašvaldības, jo apbedīšanas nodrošināšana tomēr ir pašvaldības līmeņa funkcija un pašvaldības budžets veidojas no ienākumiem. Piemērs ir jau Cesvaines novada Ķinderu kapi. Šobrīd konceptuāli šī iecere ir atbalstīta, bet jātiek galā ar visiem juridiskajiem jautājumiem; domājams, tas izdosies ne ātrāk kā gada laikā.