Jau 8 gadus Latvijā no 23. marta līdz 22. maijam norisinās EK pārstāvniecības Latvijā sadarbībā ar LR Ārlietu ministriju un EP Informācijas biroju rīkotā akcija „Atpakaļ uz skolu".
Šogad akcijai pieteicās vairāk nekā 100 ekspertu no 15 dažādām ES institūcijām, un tajā, apmeklējot trīs vispārējās izglītības iestādes Madonas novadā – Madonas pilsētas 1. vidusskolu, A. Eglīša Ļaudonas vidusskolu un Mārcienas pamatskolu, kā arī Ērgļu Profesionālo vidusskolu, piedalījās arī Eiropas Komisijas darbinieks un Madonas novadnieks Uldis Šalajevs.
Arī mēs devāmies uz Mārcienas pamatskolu, kur ar EK darbinieku Uldi Šalajevu viņa pirmajā skolā tikās Mārcienas un Kalsnavas pamatskolas audzēkņi. Kā pastāstīja Uldis Šalajevs, akciju „Atpakaļ uz skolu" 2007. gadā uzsāka Vācija, kas tajā laikā bija prezidējošā valsts ES Padomē. Tā vainagojās panākumiem, un 2008. gadā akcija pirmo reizi tika sarīkota arī Latvijā. Šīs akcijas laikā absolventi ierodas savās bijušajās skolās un stāsta par ES un savu personīgo pieredzi, kā arī atbild uz skolēnu āķīgajiem jautājumiem.
Arī tikšanās laikā Mārcienā Uldis Šalajevs skolēniem pastāstīja par Eiropas Savienību, kādi ir priekšnosacījumi veiksmīgas karjeras plānošanā darbam ES institūcijās un starptautiskajās organizācijās, kā arī par karjeras iespējām ES institūcijās, aģentūrās un ārpus tām. Jaunieši ieguva zināšanas arī par Erasmus+ programmu (2014-2020), Eiropas brīvprātīgo darbu un atbildēja uz viktorīnas par ES jautājumiem. Mārcienas un Kalsnavas skolēnu zināšanas tika novērtētas kā ļoti labas, jo viņi zināja atbildes uz daudziem jautājumiem.
Apbrīnojama ir paša Ulda Šalajeva dzīves pieredze un mērķtiecība, sasniedzot aizvien jaunas izglītības un karjeras virsotnes, sākumā – tepat Latvijā, vēlāk – ES institūcijās.
Tādu piemēru nemaz nav tik daudz, kad arodvidusskolas absolvents, neraugoties uz materiālajām grūtībām, nepadodas, turpina izglītoties, iegūst augstāko izglītību un spēj sekmīgi iekļauties darba tirgū, izturot lielu konkurenci ES institūcijās. Viņa tieksmi pēc zināšanām var salīdzināt ar Viļa Plūdoņa „Atraitnes dēla" vēlmi „kāpt kalnā visaugstākā". Šo tieksmi Uldī, tāpat kā Viļa Plūdoņa alegoriskās poēmas „Uz saulaino tāli" varonī, smagie materiālie apstākļi nav spējuši noslāpēt, tikai Ulda gadījumā tas ir stāsts ar laimīgām beigām.
Simpatizē arī tas, ka viņš ir kļuvis par mecenātu un LLU ir nodibinājis stipendiju, kas tiek finansēta no viņa personīgajiem līdzekļiem.
Lai varētu sekmīgi mācīties, viņš jau no mazotnes ir strādājis un pelnījis naudu mācību grāmatām un burtnīcām – lasījis mellenes un pārdevis Mārcienas ļaudīm, tāpat vasaras brīvlaikā strādājis kokaudzētavā SIA „Mētra" Jaunkalsnavā, lai arī varētu nopirkt mācību līdzekļus.
Skolas gaitas Uldis uzsāka 1990. gadā Mārcienas deviņgadīgajā skolā (tagad – pamatskola), kur pabeidza septiņas klases. Tad mācības turpināja Ļaudonas vidusskolā, bet pēc tās absolvēšanas ieklausījās vecmāmiņas ieteikumā un iestājās Ērgļu arodvidusskolā (tagadējā Ērgļu Profesionālā vidusskola), apgūstot programmu „Mazā uzņēmuma grāmatvedis" un iegūstot mazā uzņēmuma grāmatveža, lietvedības sekretāra un datoroperatora kvalifikāciju. Pēc tam Uldis izglītību veiksmīgi turpināja Latvijas Lauksaimniecības universitātē, 2007. gadā iegūstot augstāko profesionālo bakalaura grādu informācijas tehnoloģijās un programmēšanas inženiera kvalifikāciju, kā arī 2005. gadā studējis Avans Universitātē (‘s-Hertogensbosh pilsētā) Nīderlandē studiju programmas „Eiropas projektu semestris" (ERASMUS) ietvaros.
Savu starptautisko karjeru Briselē viņš sāka kā stažieris EP(2009-2010), pēc tam strādāja vairākos EK ģenerāldirektorātos, t. sk. Eiropas Ārējās darbības dienestā (EEAS; 2011-2013). 2013. gada nogalē Uldis Šalajevs pieņēma darba uzaicinājumu EK, un pašreiz viņš strādā Eiropas Savienības komisāru kabinetos Briselē, ikdienā komunicējot angļu, vācu, franču un krievu valodā.
Kāda ir Ulda Šalajeva panākumu un karjeras veiksmes atslēga?
Tiekoties ar skolēniem, viņš kā galveno minēja izglītību un svešvalodu zināšanas. Pārdomu vērta ir arī viņa atziņa un padoms skolēniem – „jūsu pienākums ir mācīties, un jūsu tiesības arī ir -mācīties…".
Kā vairākkārt atzīmēja Uldis Šalajevs, pats pirmais, kas katram jādara, – ir labi jāmācās. Bet ne tikai. Svarīgi ir arī piedalīties dažādās aktivitātēs un tādā veidā sevi pilnveidot un atraisīt. Arī viņš pats jau pamatskolas gados aktīvi iesaistījies ārpusklases pasākumos, piemēram, tūrisma orientēšanās sacensībās, skolas dambretes turnīros, sanitāro posteņu skatē. Savukārt Ērgļu arodvidusskolā papildus ļoti labajiem akadēmiskajiem rezultātiem spēlējis skolas teātrī skolotājas un teātra režisores Terēzas Kaimiņas vadībā, kā arī pat izdevis skolas avīzi „Jauns un Traks".
Ērgļu arodvidusskolā iegūtās zināšanas tika pamanītas LR Zemkopības ministrijas rīkotajā izglītības iestāžu profesionālajā konkursā „Datorlietotājs 2002", bet LR Zemkopības ministrijas izglītības iestāžu profesionālajā konkursā „Komersants 2001" tika iegūta 3. vieta, savukārt konkursā „Grāmatvedis 2002" – 1. vieta.
Viņš aicināja skolēnus, domājot par nākotni, izvēlēties pašas labākās, prestižākās un piemērotākās izglītības iestādes, lai pēc to absolvēšanas varētu veiksmīgi sevi piedāvāt plašajā darba tirgū, taču tam ir nepieciešamas ne tikai vispārējās akadēmiskās, bet arī profesionālās zināšanas un ir vēlams apgūt arī kādu konkrētu arodu. Vēl ļoti svarīgi ir izmantot mācību programmās piedāvātās prakses, arī tad, ja par to netiek maksāta alga, jo tas būs ieguldījums nākotnē.
– Augstākajai izglītībai ir liela nozīme, un šai ziņā prasības kļūst aizvien lielākas. Bija laiks, kad, lai stažētos ES institūcijās, būtiska nozīme bija iegūtajam bakalaura grādam, bet pašreizējā darba tirgus situācijā nepieciešams jau maģistra grāds. Arī 87% stažieru EP ir maģistra grāds, tāpat lielākas izredzes stažēties ir tiem, kas izglītību ieguvuši inženierzinātnēs, lauksaimniecībā un citās pieprasītās profesijās, bet vislielākā konkurence ir komunikācijā: iesniegumu ir tik daudz, ka tas vienkārši var palikt nepamanīts, – atklāja Uldis Šalajevs.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka, lai strādātu ES institūcijās, nav obligāti jābūt Oksfordas vai Kembridžas universitātes diplomam, bet ir nepieciešams vismaz bakalaura grāds un, protams, svešvalodu zināšanas – tās ir atslēgas, ar kurām iespējams vērt vaļā jebkuras durvis starptautiskajā vidē.
Viņš atzina, ka skolas gados nav zinājis, kur nākotnē strādās, bet jau tad izvirzījis sev mērķi mācīties pēc iespējas labāk un apgūt vairākas svešvalodas. Pamatskolas laikā dominējošā bijusi vācu valoda. Angļu valodu apguvis pašmācības ceļā, apmeklējot kursus. Lielas pūles bijis jāpieliek, lai iemācītos franču valodu.
– Franču valodu sāku apgūt 2009. gadā ar vārdnīcas palīdzību, bet tad sapratu, ka ar to nepietiks. Pēc gada divreiz nedēļā sāku apmeklēt nodarbības, katra nodarbība ilga trīs stundas, un tā trīs gadus, līdz tagad varu komunicēt arī šajā valodā, – savu pieredzi atklāja Uldis Šalajevs.
Arī Mārcienas pamatskolas skolotāja Valentīna Anspoka, kas Uldim no 5. klases mācīja ģeogrāfiju, bioloģiju, atzina, ka viņš visu dzīvē ir sasniedzis paša spēkiem.
– Uldi atceros kā klusu skolēnu, kurš labi mācījās. Toreiz viņš tik atraktīvs kā tagad vēl nebija, taču attieksme pret mācībām vienmēr ir bijusi pozitīva. Viņa veiksmīgā karjera ir skaidrojama ar pozitīvo attieksmi, milzīgu darbu un vēlmi mācīties, – sacīja skolotāja.
Uldis Šalajevs uzsvēra, ka viņam, uzsākot mācības Mārcienas skolā, ir veicies ar skolotājiem, līdzīgi arī vēlāk – citās izglītības iestādēs.
Tikšanās dalībniekus interesēja arī viņa karjeras sākums ES institūcijās. Viņš pastāstīja, ka pēc tam, kad LR Finanšu ministrijā bija nostrādājis divus gadus (darbs bija saistīts ar ES fondu jautājumiem), nolēmis riskēt un pieteicies stažēties Eiropas Parlamentā.
– Šāda iespēja man tika dota uz trim mēnešiem. Pēc stažēšanās darbs netiek piedāvāts, tas ir jāsameklē pašam. Kur to atrast, par to sāku domāt jau pirmajā dienā pēc ierašanās Briselē, bet man tas izdevās, neraugoties uz lielo konkurenci. Vēlāk sāku strādāt Eiropas Komisijas dažādos ģenerāldirektorātos, un par to lielā mērā varu pateikties tieši Ērgļu arodvidusskolā iegūtajai grāmatveža un lietvedības sekretāra kvalifikācijai. Atlika vien pilnveidot svešvalodu zināšanas, – uzsvēra Uldis Šalajevs.
Patlaban viņš strādā ES komisāru kabinetos. Veicot šos pienākumus, ir jābūt ļoti elastīgam un universālam, jo nepieciešamības gadījumā ir jāaizvieto darbinieki dažādu jomu komisāru kabinetos, jāspēj ātri pārslēgties un iekļauties jaunā darba kolektīvā.
Savukārt vaicāts, vai, ņemot vērā lielo noslogotību, atliek laiks arī kādam vaļaspriekam, Uldis atbildēja apstiprinoši.
– Šad un tad man patīk paceļot, šad un tad ir jāpaskrien, jāpadejo. Latvijā noteikti esmu uz valsts svētkiem un arī uz Jāņiem cenšos būt. Atrodoties ārzemēs, cilvēki vairāk uzsver savu nacionālo piederību, kaut vai, piemēram, uzliekot kaklasaiti savas valsts karoga krāsās, – piebilda Uldis Šalajevs.
Par ieguldījumu viņa izaugsmē viņš pateicas gan Mārcienas pamatskolas toreizējam direktoram Visvaldim Ozoliņam, gan skolotājiem – 1.-2. klases audzinātājai Dzintrai Smirnovai, 3.-7. klases audzinātājai Jeļenai Kurovskai, internāta audzinātājai un bibliotekārei Birutai Rozniecei, matemātikas skolotājai Renātei Tarvidai, mūzikas skolotājai (pašreiz – direktore) Aldonai Gudrītei, bioloģijas, ģeogrāfijas, fizikas, ķīmijas, dabaszinību skolotājai Valentīnai Anspokai, vācu valodas skolotājai Alīnai Vestfālei, rokdarbu pulciņa vadītājai Brigitai Baļsai, kā arī pārējiem skolas darbiniekiem.
AGRA VECKALNIŅA foto