Madonā jau daudzus gadus ik pa laikam aktualizējas jautājums par nepieciešamību pēc publiskajām tualetēm. Kaut arī iedzīvotājiem bieži vien ir radīta alternatīva, ne vienmēr to ir iespējams izmantot.
Nesen arī „Stars" saņēma zvanu no kāda novada iedzīvotāja, kam tualešu trūkums ir radījis sarežģījumus.
– Esmu 2. grupas invalīds. Radās nepieciešamība braukt uz Rīgu ar autobusu, kas no Madonas autoostas izbrauc pulksten 4.15. Tā kā ceļš līdz Rīgai ir garš, vēlējos nokārtot dabiskās vajadzības, taču to nebija iespējams izdarīt, jo autoostas uzgaidāmā telpa bija slēgta, līdz ar to arī autoostā esošo tualeti nevarēju izmantot. Uzzināju, ka kase sāks strādāt tikai pēc pāris stundām. Man nav saprotams, kādēļ tādā sabiedriskā vietā kā autoosta nav pieejamas labierīcības. Cilvēkiem mēdz gadīties problēmas ar vēderu un nav laika meklēt, kur nokārtoties. Arī man – cilvēkam ar invaliditāti, kas nevar nekur tālu aiziet, īsti alternatīvas nav. Nezinu, kāda ir situācija pilsētas centrā, taču vismaz pie autoostas būtu nepieciešams ierīkot publisko tualeti, kaut vai „sauso", lai cilvēkiem, kas no rīta brauc ar pasažieru autobusiem, būtu iespēja apmeklēt labierīcības, – savu viedokli pauda pasažieris.
Tualetes uzturēšana neatmaksājas
Par minēto problēmu lūdzām komentāru SIA „Madonas ceļu būves SIA" autobusu parka direktoram un Madonas novada pašvaldības domes deputātam Andrim Saknem un Madonas pilsētas pārvaldniekam Gunti Ķeverim.
Andris Sakne „Staram" norādīja, ka autoostas darba laiks ir, sākot no pulksten 6 rītā, līdz ar to arī tualete pasažieriem ir pieejama tikai no tā brīža.
– Ja pilsētā nav sabiedriskās tualetes, arī autoostai šis pakalpojums nav obligāti jānodrošina. Pieejamo līdzekļu ietvaros cenšamies to sniegt, taču ar to saistās papildu izdevumi, tostarp darba algas. Jāatceras, ka pasažieru pārvadājumu nozarē nav spīdoša situācija. Nesen bija protesta akcijas, jo tika samazinātas dotācijas. Lai izdzīvotu, bijām spiesti samazināt darbinieku skaitu. Maksas tualetes uzturēšana sevi neatpelna. Tās ir divu darbinieku algas, ūdens, elektrība, sadzīves ķīmija. Katru mēnesi tualetes uzturēšana rada aptuveni 150 eiro lielus zaudējumus, – skaidroja Andris Sakne.
Vaicāts, vai nebūtu vērts apsvērt ideju par sabiedriskās tualetes ierīkošanu pilsētā, Andris Sakne atzina, ka domē par šo jautājumu jau ir diskutēts, taču līdz šim nav gūts domes vadības atbalsts.
– Iedzīvotāji prasa publiskās tualetes, tādēļ jau dabiskās vajadzības bieži vien tiek kārtotas uz ielām, jo Madonā to nav, kur izdarīt. Ja kāds ir gatavs par to piemaksāt, esam ar mieru izīrēt autoostas tualeti un uzgaidāmo telpu, taču kas par to maksās? – vaicāja Andris Sakne.
Nepieciešamība ir, trūkst lēmuma
Tam, ka Madonā nepieciešama publiskā tualete, piekrita arī Guntis Ķeveris.
– Mans redzējums ir, ka tā varētu būt maksas tualete – konteinertipa, kur cilvēki varētu iekļūt, pie ieejas samaksājot noteiktu naudas summu. Šāda tipa tualetes, kur nav nepieciešams kasieris, ražo vairāki uzņēmumi. Par publiskās tualetes nepieciešamību esmu runājis vairākkārt, taču pagaidām nav gūta atsaucība. Kas attiecas uz problēmu ar autoostas tualeti, man šķiet, ka situācija nav īsti pieņemama, jo, kad uzņēmums pašvaldībai lūdza nodokļu atlaidi, bija solījums, ka tualete cilvēkiem būs brīvi pieejama, pie tam par velti. Šajā gadījumā tā ir bijusi ciet, turklāt arī darba laikā tā nav bez maksas, kas nav īsti pareizi. Manā skatījumā, tiklīdz sāk kursēt autobusi, arī tualetei jābūt vaļā, – savu viedokli izteica Guntis Ķeveris.
Raksturojot situāciju pilsētā kopumā, Madonas pilsētas pārvaldnieks minēja, ka dienas laikā lielu problēmu nav, jo tualetes ir brīvi pieejamas lielveikalos, kā arī degvielas uzpildes stacijās, taču tas nemazina nepieciešamību pēc vienas vai vairākām sabiedriskajām tualetēm. Tiesa, par to ierīkošanu, kā arī novietojumu ir nepieciešams politisks lēmums, kura pagaidām nav.
Pašlaik publiskās tualetes
funkciju pilda arī pašvaldības administrācijas ēkā esošās labierīcības. Tās nav slēgtas un darba laikā ir brīvi pieejamas. No pašvaldības darbiniekiem dzirdēti stāsti, ka dažkārt šajās tualetēs matus un drēbes mazgājuši bezpajumtnieki vai klaiņojošas personas, kas diezin vai rada pozitīvu iespaidu apmeklētājiem, kuri ieradušies pašvaldībā. Guntis Ķeveris atzina, ka tieši lielās slodzes dēļ trīs reizes dienā tualetes uzkopj apkopēja. Loģiskāk būtu, ja pašvaldība pilsētā ierīkotu atsevišķu sabiedrisko tualeti.
– Iespējams, tā nav jāuzstāda pašā centrā, kur tualete ļoti eksponētos. Šajā jautājumā jākonsultējas ar pašvaldības ainavu arhitekti Agnesi Silupu, kas varētu ieteikt, kurā vietā tualete spētu labāk iekļauties pilsētvidē. Jau laikā, kad tika runāts par pilsētas attīstības plānu, viena no iecerēm bijusi Mīlestības graviņu saglabāt kā tūrisma objektu, tās stūrī – pie muzeja – atrastos tūrisma informācijas centrs un netālu varētu uzstādīt arī sabiedrisko tualeti. Jau senāka ideja ir saistīta ar tualetes izbūvi pazemē, līdzās Mīlestības graviņas dīķim (pretim Madonas kultūras namam). Tā vai citādi, šī problēma mums ir jārisina, jo, ja cilvēkiem nav iespējas nokārtot dabiskās vajadzības tam paredzētā vietā, viņi to izdarīs aiz stūra vai krūmos, un tas neveicina sakoptas vides radīšanu pilsētā.
Ideju nav trūcis, un arī iniciatīva ir izrādīta, taču līdz šim nav gūts akcepts. Iespējams, arī iedzīvotājiem vajadzētu aktīvāk paust savu viedokli, lai būtu pamatojums un domē nevarētu teikt, ka tā ir tikai pārvaldnieka ideja. Protams, tualetes iegāde, uzstādīšana un uzturēšana saistās ar izmaksām, galvenokārt saistībā ar štata vienībām, jo publiskās tualetes būs regulāri jātīra. Šādā tualetē nevar uzstādīt keramiskos klozetpodus un pisuārus – tiem jābūt no metāla. Konteinertipa tualetes, kurā ir metāla santehnika, izmaksas ir aptuveni 30 000 eiro, – sacīja Guntis Ķeveris.